Strīdā par preču zīmi “Reval Hotel Elizabete” atstāj negrozītu apgabaltiesas spriedumu

Drukas versija
 
1 novembris 2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas SIA „Elizabetes centrs” pieteikums par Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu, ar kuru apmierināts trešās personas iebildums pret SIA „Elizabetes centrs” par preču zīmes „Reval Hotel Elizabete” reģistrāciju Latvijā. Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka apstrīdētā preču zīme „Reval Hotel Elizabete” ir tik līdzīga trešās personas agrāk reģistrētajai kombinētajai preču zīmei „ELIZA BETE HOTEL”, ka patērētāji minētās preču zīmes varētu sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītas.

Vērtējot salīdzināmās preču zīmes, Augstākā tiesa secināja, ka pieteicējas preču zīmē „Reval Hotel Elizabete” atšķirtspēju nodrošinošais elements ir vārds „Elizabete”. Tāpat arī trešajai personai piederošajā preču zīmē dominējošais atšķirtspēju nodrošinošais elements ir tieši kopā lasāmais „ELIZA BETE”. Savukārt trešās personas preču zīmē ietvertie grafiskie elementi kalpo kā fons uzrakstam uz tiem. Turklāt Augstākā tiesa ņēma vērā, ka liela daļa patērētāju viesnīcu pakalpojumus izvēlas attālināti, ievadot tiešsaistes meklētājos atbilstošus vai līdzīgus vārdus vai uzklausot tūrisma aģentūru ieteikumus, tāpēc preču zīmes grafiskajiem elementiem, ievērojot konkrētā pakalpojumu veida specifiku, ir piešķirama mazāka nozīme kā preču zīmes vārdiskajiem elementiem.

Augstākā tiesa noraidīja pieteicējas argumentu, ka vārds „Elizabete” preču zīmēs ir nevis atšķirtspēju nodrošinošais elements, bet gan aprakstoša norāde par vietu, kur atrodas konkrētās viesnīcas. Augstākā tiesa, pirmkārt, norādīja, ka Rīgā nav tādas ģeogrāfiskas vietas, kas sauktos „Elizabete”. Ģeogrāfiskā vieta Rīgā ir Elizabetes iela. Tādējādi vārds „Elizabete” pats par sevi ir uzskatāms nevis par ģeogrāfiskas vietas nosaukumu, bet gan par sievietes vārdu, kas attiecīgi ir ietverts ģeogrāfiskajā nosaukumā – Elizabetes iela. Savukārt ar to, ka ir iespējams saskatīt vārda „Elizabete” saistību ar ģeogrāfisko vietu – Elizabetes ielu, nepietiek, lai secinātu, ka tātad strīdus preču zīmēs vārdiskais elements „Elizabete” vērtējams kā aprakstošs – uz pakalpojuma sniegšanas vietu norādošs – apzīmējums. Augstākā tiesa norādīja, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, apstāklis, ka konkrēts vārdiskais elements apzīmē kādu ģeogrāfisku vietu, pats par sevi nav automātisks pamats preču zīmē ietvertu ģeogrāfisku nosaukumu uzskatīt par norādi uz pakalpojuma sniegšanas vietu. Novērtējot, vai konkrētam ģeogrāfiskajam apzīmējumam ir aprakstošs raksturs, vispirms ir jākonstatē, ka ieinteresētajām personām (patērētājiem) ģeogrāfiskais nosaukums ir zināms tieši kā vietas apzīmējums. Augstākā tiesa atzina, ka viesnīcu pakalpojumu izmantotāji konkrētajā gadījumā pārsvarā ir nevis Rīgas vietējie iedzīvotāji, kas varētu labi pazīt Rīga centra ielas un tāpēc, iespējams, vārdu „Elizabete” saistītu ar ģeogrāfisku vietu, bet gan ārvalstu viesi, kuriem Rīga un tās centra ielas nav tik labi pazīstamas. Augstākās tiesas ieskatā, lai arī Elizabetes ielā ir atsevišķi tūrisma objekti, kuru dēļ ārvalsts tūristi varētu to apmeklēt, nav pamata uzskatīt, ka Elizabetes iela pati par sevi būtu iemantojusi tādu atpazīstamību, lai vidusmēra patērētājs viesnīcas preču zīmē ietverto vārdisko elementu „Elizabete” automātiski saistītu ar ģeogrāfisku vietu – Elizabetes ielu.

Līdz ar to Augstākā tiesa secināja, ka, vērtējot salīdzināmo preču zīmju sajaucamības iespēju, apgabaltiesa pamatoti ņēma vērā, ka abās preču zīmēs atšķirtspēju nodrošinošais elements ir vārds „Elizabete”. Secīgi Augstākā tiesa piekrita apgabaltiesai, ka apstrīdētā preču zīme ir tik līdzīga pretstatītajai preču zīmei, ka pastāv iespēja, ka konkrēto pakalpojumu izmantotāji minētās preču zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

Vienlaikus Augstākā tiesa atzina, ka Administratīvā apgabaltiesa pamatoti nav vērtējusi pieteicējas apgalvojumus par tās tiesībām savā preču zīmē kā atšķirtspējīgo elementu iekļaut vārdu „Elizabete” vēl pirms trešā persona reģistrēja savu preču zīmi, jo šādi iebildumi pieteicējai bija jāizsaka, iebilstot pret trešās personas preču zīmi likumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Tā kā pieteicēja attiecīgus iebildumus likumā noteiktajā termiņā nebija izvirzījusi, tad tie administratīvā procesa kārtībā nebija vērtējami.

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv