Par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 11. līdz 15.septembrim

Drukas versija
 
8 septembris 2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un astoņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu, vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu un vienā lietā izlems jautājumu par pārrakstīšanās kļūdas labošanu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas. Vienā lietā saņemta apsūdzētā kasācijas sūdzība un prokurora kasācijas protests un vienā lietā tikai prokurora protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Vienu lietu izskatīs sakarā ar pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 12.septembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta un pieteicējas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir veikusi preču piegādi Eiropas Savienības iekšienē, kas atbrīvojama no pievienotās vērtības nodokļa. Tāpat pieteicēja nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta piemērotajai preču darījuma cenas un tirgus cenas izvērtēšanas metodei pieteicējas darījumiem ar mātes uzņēmumu.  (Lieta SKA-46/2017).

 

2)      Administratīvo lietu departaments 12.septembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

VSSA konstatēja pieteicējai Latvijā izmaksātā ģimenes valsts pabalsta pārmaksu un pieprasīja to atmaksāt, pamatojot, ka primāri kompetentā valsts ģimenes valsts pabalsta izmaksai par pieteicējas dēlu bija Apvienotā Karaliste, kurā strādāja bērna tēvs, jo pieteicēja ar bērnu dzīvoja Latvijā un periodā, par kuru konstatēta pabalsta pārmaksa, pieteicēja nebija nodarbināta.

Pieteicēja aģentūras lēmumu pārsūdzēja.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, norādot, ka, lai arī bērna tēvs ģimenes pabalstu par bērnu strīdus periodā saņēma Apvienotajā Karalistē, kas bija primāri kompetentā valsts pabalsta izmaksai, tomēr saņemto pabalstu bērna tēvs nenosūtīja pieteicējai dēla uzturam. Līdz ar to atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 “Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu” 68.a pantam Latvijai nebija tiesiska pamata atprasīt pieteicējai Latvijā izmaksāto pabalstu.

Aģentūra iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apgabaltiesa nepareizi interpretēja minētās Regulas 68.a pantu. (Lieta SKA-486/2017).

 

3)      Krimināllietu departaments 14.septembrī rakstveida procesā skatīs krimināllietu, kur kasācijas protestu par Zemgales apgabaltiesas lēmumu iesniedzis prokurors.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots pret viņu celtajās apsūdzībās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 323.panta pirmās daļas. Apsūdzētajam apsūdzība tika celta par to, ka viņš personiski piedāvāja materiālas vērtības valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, neizdarītu darbības kukuļa piedāvātāja interesēs (kukuļdošana).

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar prokurora protestu pirmās instances tiesas spriedumu atstājusi negrozītu.

Lietā aktualizēts jautājums par to, vai pieļaujamsizmantot kā pierādījumu ziņas par faktiem, kas iegūtas, policijas darbiniekiemfaktiski veicot operatīvās darbības pasākumu (slepeni ierakstot personas sarunu arpolicijas darbinieku).(Lieta SKK-342/2017).

 

4)      Administratīvo lietu departaments 15.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatēja izdienas pensijas pārmaksu pieteicējam un pieprasīja to atmaksāt, norādot, ka pieteicējs izdienas pensiju nepamatoti saņēmis periodā, kad strādājis gaisa kuģa kapteiņa profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Turklāt pieteicējs neizpildīja savu pienākumu, kas noteiks likumā,  informēt aģentūru par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu.

Pieteicējs aģentūras lēmumu pārsūdzēja.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka pieteicējam laikā, par kuru aģentūra konstatēja pensijas pārmaksu, nebija tiesību izdienas pensiju saņemt, jo viņš strādāja profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību, citastarp iebilstot pret to, ka no viņa tiek atprasīta ne tikai saņemtā izdienas pensijas daļa, bet arī ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. (Lieta SKA-412/2017).

 

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv