Par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 4. līdz 8.septembrim

Drukas versija
 
31 augusts 2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Veselības inspekcija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras lietas. Vienā lietā saņemta apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzība un divās lietās prokurora kasācijas protests par pirmās vai apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemta gan kasācijas sūdzība, gan prokurora kasācijas protests.

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 4.septembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta un pieteicējas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēja VAS „Latvijas dzelzceļš” ārējās tranzīta procedūras ietvaros veica preču (akumulatoru) pārvadājumu dzelzceļa vagonā uz Igauniju. Saņemot preces galapunktā, tika konstatēts kravas iztrūkums, par ko Valsts ieņēmumu dienests noteica pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu. Nepiekrītot dienesta lēmumam, pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot to atcelt. Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, apgabaltiesa atcēla dienesta lēmumu daļā par pievienotās vērtības nodokļa aprēķinu. Tiesa atzina, ka ievedmuitas nodokļos neietilpst par preču ievešanu maksājamais pievienotās vērtības nodoklis. Savukārt atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa direktīvai (2006/112/EEK) nodoklis kļūst iekasējams vienīgi tad, kad uz precēm vairs neattiecas ārējā tranzīta procedūra. Tādējādi par preču importa vietu tiesa atzina Igauniju, kuras teritorijā uz precēm beidza attiekties muitas režīms. Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka dienests nav pamatojis pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas pienākumu un to, kāpēc šis nodoklis ir jāmaksā Latvijā, ja reiz muitas procedūras tranzīts noslēgšana ar neatbilstību tika konstatēta Igaunijā.  (Lieta SKA-176/2017).

 

2)      Augstākā tiesa 2017.gada 8.septembrī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedzis apsūdzētā aizstāvis.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots pret viņu celtajās apsūdzībās par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas un par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar cietušo kasācijas sūdzībām un prokurora protestu, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas, tas ir, par svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot  uzticēšanos un ar viltu (krāpšanu) un vienu noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, tas ir, par svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu lielā apmērā (krāpšanu lielā apmērā). Par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētais notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 6 mēnešiem. No apsūdzētā par labu diviem cietušajiem piedzīta kaitējuma kompensācija 44 063,18 euro apmērā.

Lietā aktualizēts jautājums par noziedzīga nodarījuma sastāva (objektīvās un subjektīvās puses) esamību apsūdzētā darbībās. (SKK-421/2017).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv