Par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 22. līdz 26.maijam

Drukas versija
 
19 maijs 2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Rīgas dome un Jūrmalas pilsētas dome.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Divās lietās saņemts prokurora kasācijas protests un vienā lietā apsūdzētā kasācijas sūdzība par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemts pieteikums par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu. Vienu lietu izskatīs sakarā ar apsūdzētā sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību.

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvajā departamentā 22.maijā būs pieejams saīsinātais spriedums pieteikumā par mandātu pārdalī Latgales vēlēšanu apgabalā.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kā pirmās instances tiesa 19.maijā izskatīja pēc politiskās partijas „„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikuma ierosināto administratīvo lietu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu pārdalīti mandāti starp 12. Saeimas vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. Tiesas sēdē tiesa uzklausīja procesa dalībniekus un noteica, ka saīsinātais spriedums lietā būs pieejams pirmdien, 22.maijā, savukārt motivēts tiesas spriedums tiks sastādīts un būs pieejams 12.jūnijā. (Lieta SA-1/2017).

 

2)      Civillietu departaments 24.maijā rakstveida procesā izskatīs Satiksmes ministrijas kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru prasībā par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu, par labu prasītājai piedzina kompensāciju, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam un tiesas izdevumus – kopā 662 831,37 euro.

Iepriekš kasācijas instances tiesa skatīja lietu 2013.gadā, kad atcēla Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010.gada 20.maija spriedumu un nodeva to jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā. Kasācijas instances tiesa toreiz atzina, ka brīdī, kad lieta tika izskatīta apelācijas instances tiesā, vēl nebija taisīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju”, kurā sniegts izvērsts vērtējums par īpašuma un zemes reformu Latvijā un atsevišķām personām atjaunotām īpašuma tiesībām uz konkrētu zemesgabalu. Kasācijas instances tiesa atzina, ka ECT spriedumā lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju” paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami abos līdzīga rakstura strīdos, dod pamatu izvērtēt šo atziņu piemērošanu arī izskatot prasītājas prasību. (SKC-293/2017). 

 

3)      Krimināllietu departaments 22.maijā rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesnieguši divi cietušie un kasācijas protestu iesniedzis prokurors.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 1.punkta, tas ir, par miesas bojājumu, kas nav bīstami dzīvībai un neizraisīja Krimināllikuma 125.pantā paredzētās sekas, bet izraisīja ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smaguma miesas bojājums) nodarīšanu, sakarā ar to, ka cietušais izpildīja savus profesionālos pienākumus.

Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 116.panta, tas ir, par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanas (slepkavības) mēģinājumu.

Galīgo sodu pirmās instances tiesa apsūdzētajam noteikusi brīvības atņemšanu uz 6 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētā apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atcēlusi daļā par apsūdzētajam noteikto sodu un morālā kaitējuma kompensāciju piedziņu par labu cietušajiem. Apelācijas instances tiesa par iepriekšminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētajam noteikusi sodu, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1. un 2.punktu noteikumus. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu apsūdzētais notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5 gadiem.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētajam noteikto sodu (SKK-104/2017).

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv