Atstāj negrozītu spriedumu, ar kuru par tiesisku atzīts lēmums izslēgt skolēnu no vidusskolas sakarā ar vairākkārtējiem pārkāpumiem

Drukas versija
 
26 aprīlis 2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums atzīt par prettiesisku lēmumu izslēgt skolēnu no vidusskolas. Augstākā tiesa noraidīja pieteicēja kasācijas sūdzību, piekrītot apgabaltiesas apsvērumiem, ka konkrētajos apstākļos iestādes lēmums atskaitīt pieteicēju no skolas bija tiesisks. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Konkrētās lietas pamatā esošie apstākļi bija tādi, ka ar skolas direktora rīkojumu pieteicējs tika atskaitīts no skolas, jo pieļāvis vairākus izglītojamā pienākumu pārkāpumus, tostarp vienu rupju pārkāpumu.Ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta lēmumu šis rīkojums tika atstāts negrozīts. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par departamenta lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

Lietas izskatīšanas gaitā tiesa konstatējusi, ka pieteicējs sistemātiski nav ievērojis skolas iekšējās kārtības noteikumus un attiecīgi arī izglītojamā pienākumus. Pieteicējs ir pārkāpis aizliegumu stundu un starpbrīžu laikā atrasties ārpus skolas teritorijas, aizliegumu smēķēt skolas teritorijā, nav ievērojis pienākumu netraucēt skolotājiem un skolasbiedriem darbu mācību stundās, nav ievērojis pienākumu sistemātiski gatavoties stundu darbam un bez attaisnojoša iemesla nekavēt skolu. Rupjš pārkāpums pieļauts tad, kad skolēns mācību stundas laikā skolotāju nosauca rupjā vārdā. Augstākā tiesa spriedumā norādīja, ka no Latvijas Republikas Satversmē garantētajām tiesībām uz izglītību citstarp izriet valsts pienākums nodrošināt pienācīgu iespēju iegūt kvalitatīvu – noteiktiem standartiem atbilstošu – vidējo izglītību izglītības iegūšanai piemērotos apstākļos. Šādi apstākļi pašsaprotami ietver ikviena skolēna tiesības paļauties, ka mācību procesā arī no citu skolasbiedru puses tiks respektētas viņu tiesības uz netraucētu izglītības iegūšanu. Tāpat šādi apstākļi pašsaprotami ietver arī ikviena pedagoga tiesības pildīt savus pienākumus cieņpilnā vidē, jo tikai tad, ja pedagoga darbs netiek nepamatoti traucēts, ir pamats uzskatīt, ka skolēniem ir nodrošināts pilnvērtīgs attiecīgās izglītības programmas apguves process.

Tādējādi tiesību uz izglītību īstenošana neizbēgami ir saistīta ne tikai ar valsts (skolu) pienākumiem izglītības iespēju nodrošināšanā, bet arī ar izglītojamo jeb pašu skolēnu pienākumiem izglītības iegūšanas procesā. Ikvienam skolēnam ir jāapzinās, ka izglītojamā pienākumi nav formāli un deklaratīvi, bet gan ir būtiska un neatņemama tiesību uz izglītību īstenošanas sastāvdaļa.

Augstākā tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā Administratīvā apgabaltiesa ir vispusīgi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un tās spriedums atzīstams par tiesisku un pamatotu. Augstākajai tiesai nav šaubu, ka tas, ka skolēns skolotāju nolamā, aizskarot ar rupju vārdu, ir vērtējams kā sevišķi smags izglītojamā pienākumu pārkāpums. Šāda rīcība ir nepieļaujama. Tā ir ne tikai klajā pretrunā ar vispārpieņemtām uzvedības normām un personīgi aizskaroša konkrētajai skolotājai, bet arī atstāj negatīvu iespaidu uz mācību procesu kopumā, kavējot skolotāju pildīt savus pienākumus un attiecīgi kavējot pārējos skolēnus mācībām piemērotos apstākļos apgūt izglītības programmu.

Augstākās tiesas ieskatā, skolai ir pienākums uz šādu pārkāpumu adekvāti reaģēt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu atjaunota izglītības iegūšanai piemērota vide, vienlaikus dodot skaidru signālu, ka šāda rīcība skolā nav pieņemama.

Augstākā tiesa spriedumā norādīja, ka situācijā, kad šādu pārkāpumu izdarījušais skolēns jau pirms tam ir pieļāvis sistemātiskus pārkāpumus, tostarp, traucējot mācību procesu, un iepriekš piemērotie ietekmēšanas līdzekļi nav pamudinājuši skolēnu sākt apzinīgi attiekties pret izglītojamā pienākumu ievērošanu, skolēna atskaitīšana no skolas ir samērīgs un atbilstošs risinājums. Turklāt maigāka ietekmēšanas līdzekļa piemērošana šādos apstākļos neizbēgami novestu pie situācijas, ka skolēniem tiek dots signāls, ka ir pieļaujams būt rupjiem attiecībās ar skolotājiem un nekādas nopietnas sekas par to neiestāsies.

Līdz ar to Augstākā tiesa piekrita apgabaltiesas apsvērumiem, ka konkrētajos apstākļos iestādes lēmums atskaitīt pieteicēju no skolas bija tiesisks.

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv