Par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 10. līdz 13.aprīlim

Drukas versija
 
7 aprīlis 2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Ekonomikas ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Rīgas dome.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, divus kasācijas protestus par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas lietas ar apsūdzēto vai aizstāvju iesniegtām kasācijas sūdzībām un vienu lietu ar prokurora kasācijas protestu par apelācijas instances tiesas nolēmumiem.

 Informācija pa atsevišķām lietām:

1)      Krimināllietu departaments 10.aprīlī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas spriedumu iesniegusi apsūdzētā aizstāve.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas par to, ka viņš nelikumīgi pārvietoja (pārvadāja) tabakas izstrādājumus lielā apmērā un  pēc Krimināllikuma 221.2 panta otrās daļas par to, ka viņš pārvietoja (pārvadāja) nelikumīgus alkoholiskos dzērienus lielā apmērā. Ar pirmās instances tiesas spriedumu no apsūdzētā valsts labā piedzīta daļa kaitējuma kompensācijas, tas ir, 17 675 euro,pārējā daļā kaitējuma kompensācija noraidīta.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar cietušā pārstāvja Valsts ieņēmumu dienesta un apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzībām, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par Valsts ieņēmumu dienesta pieteiktās kaitējuma kompensācijas 6376,05 euro noraidīšanu. Apelācijas instances tiesa nosprieda valsts labā no apsūdzētā piedzīt kaitējuma kompensāciju 6376,05 euro.

Lietā aktualizēts jautājums par vainas formu. (Lieta Nr. SKK-99/2017).

 

2)      Krimināllietu departaments 11.aprīlī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācija protestu par Vidzemes apgabaltiesas spriedumu iesniegusi Madonas rajona prokuratūras virsprokurore.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu bez nolūka tās realizēt un  pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas par neatļautu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un neatļautu narkotisko vielu realizēju.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētā un viņa aizstāves apelācijas sūdzībām, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par apsūdzētā notiesāšanu pēc Krimināllikuma 253.1panta pirmās daļas, daļā par apsūdzētajam noteikto galīgo sodu un daļā par procesuālo izdevumu piedziņu. Apsūdzētais atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un attaisnots.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētā vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.1panta pirmās daļas. (Lieta Nr. SKK-263/2017).

 

3)      Administratīvo lietu departaments 12.aprīlī izskatīs lietu sakarā ar pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs ir privatizējis dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Zeme zem tās pieder citai personai. Vēlāk pēc privatizācijas pašvaldība vēl kādu zemes gabalu atzina par tādu, kas ir funkcionāli šai mājai nepieciešams. Šo papildu zemi pašvaldība ierakstīja zemesgrāmatā kā funkcionāli saistītu ar dzīvojamo māju un piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā bez atlīdzības atbilstoši savām kopīpašuma daļām dzīvojamā mājā. Pieteicējs šo zemi nevēlējās iegūt īpašumā. Strīds ir par to, vai par šo papildu zemi pieteicējam kā lietotājam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Pieteicējs uzskata, ka šī zeme nav funkcionāli nepieciešama mājas apsaimniekošanai, jo māja atrodas uz citai privātpersonai piederoša zemes gabala. Primāri gan šeit jautājums, vai tiesa, kas pieteikumu noraidīja, ir pietiekami noskaidrojusi lietas faktiskos apstākļus. Tiesa atzina, ka zeme atrodas zem mājas, savukārt pieteicējs norāda, ka zem mājas ir cita zeme un tiesa to nepamatoti nav pārbaudījusi. (Lieta Nr. SKA-202/2017).

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv