Lietā par uzņēmumam noteiktām PVN nodokļa saistībām darījumos ar lietotiem dārgmetāliem vēršas Eiropas Savienības Tiesā

Drukas versija
 
23 marts 2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.martā apturēja tiesvedību lietā, kurā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, uzliekot pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa saistības. Tiesvedība lietā apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311.panta 1.punkta 1.apakšpunktu  „lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai jautājumu – vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei?Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, – vai īpašā režīma piemērošanas ierobežošanā ir nozīme tirgotāja informētībai par tālākā pircēja nolūkiem attiecībā uz lietotajos dārgmetālu vai dārgakmeņus saturošos izstrādājumos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvi vai arī nozīme ir darījuma objektīvajām pazīmēm (preču apjomiem, darījuma partnera tiesiskajam statusam u.tml.)?

Pieteicēja SIA „E Lats” ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja un veic aizdevumu izsniegšanu privātpersonām, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, pret dārgmetālu un to izstrādājumu ķīlu (zeltlietām un sudrablietām – ķēdītēm, kuloniem, gredzeniem, laulību gredzeniem, karotēm, zobu materiāliem u.tml.). Neizpirktās ķīlas vai uzpirktos dārgmetālus (to izstrādājumus) sašķirotus pēc to provēm un dārgmetāla pieteicēja tālāk pārdevusi uz svara citiem komersantiem – ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām. Darījumos pieteicēja piemēroja īpašo pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas režīmu, maksājot pievienotās vērtības nodokli par dārgmetālu izstrādājumu iegādes un pārdošanas cenas starpību.

Valsts ieņēmumu dienests veica pieteicējas pievienotās vērtības nodokļa auditu un secināja, ka pieteicēja pārdod tālāk dārgmetālu izstrādājumus kā lūžņus un nevis kā lietotas mantas un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138.pantā noteiktais īpašais nodokļa piemērošanas režīms nav piemērojams. Dienests ar 2015.gada 25.maija lēmumu noteica pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa saistības.

Pieteicēja iesniedza pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar 2016.gada 14.novembra spriedumu pieteicējas pieteikumu noraidīja. Tiesa atzina, ka pieteicēja nepamatoti piemērojusi darījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138.pantu, jo iegādātās zelta un sudraba u.tml. lietas tika pārdotas tālāk kā lūžņi, nevis kā lietotas mantas.

Augstākās tiesas lēmums pieejams šeit.

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv