Lietā par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Augstākā tiesa vērš VARAM un Rīgas domes uzmanību jautājuma sakārtošanai atbilstoši pašas domes izstrādātiem noteikumiem

Drukas versija
 
24 februāris 2017

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 24.februārī pieteikumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Aleksandra Čaka ielā 39, Rīgā, taisīja blakus lēmumu, vēršot Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Rīgas domes uzmanību uz Rīgas domes bezdarbību, neizmantojot ar likumu piešķirtās tiesības, lai veicinātu pašas izdoto noteikumu prasību ievērošanu. VARAM un Rīgas domei uzlikts pienākums trīs mēnešu laikā sniegt Augstākajai tiesai informāciju par veiktajām darbībām spēļu zāļu atļauju sakārtošanā atbilstoši Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”.

Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka, stājoties spēkā noteikumiem Nr. 38, Rīgas dome faktiski ir norobežojusi piekļuvi azartspēļu tirgum Rīgas vēsturiskajā centrā jauniem komersantiem, tomēr vairāk nekā 10 gadu garumā nav veikusi praktiski nekādas darbības, lai sakārtotu noteikumos minētās teritorijas atbilstoši noteikumu prasībām. Arī Rīgas teritorijas plānojuma izstrāde 5 gadu garumā nav vainagojusies ar vērā ņemamiem rezultātiem. Šī Rīgas domes bezdarbība ir novedusi pie prettiesiskas situācijas, kurā Rīgas vēsturiskajā centrā bez termiņa ierobežojuma turpina darboties 30 spēļu zāles, bet 7 komersanti ir nostādīti priviliģētā stāvoklī azartspēļu organizēšanā šajā rajonā, jo jauni komersanti šajā teritorijā netiek ielaisti.

Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sestajai daļai, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome (padome) ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās. Šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes (padomes) lēmuma spēkā stāšanās dienas (42.panta septītā daļa). Vienlaikus no lietas materiāliem un Rīgas domes pārstāves paskaidrojumiem neizriet, ka Rīgas dome būtu izmantojusi ar likumu piešķirtās tiesības, lai veicinātu noteikumu Nr. 38 prasību ievērošanu.

Līdz ar blakus lēmumu, Augstākā tiesa atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 9.marta spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Aleksandra Čaka ielā 39, Rīgā. Augstākā tiesa lietu tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja 25.janvārī.

 

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

Ar Rīgas domes lēmumu tika atteikts izsniegt pieteicējai – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „NB” – atļauju spēļu zāles atvēršanai Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 39. Lēmums pamatots ar apstākli, ka minētā vieta (teritorija) ir pielīdzināma Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrās daļas 4., 7., 8. un 10.punktā norādītajām vietām, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja. Tomēr apelācijas sūdzībā Rīgas dome izvirzīja jaunu argumentu par spēļu zāles atvēršanas neiespējamību minētajā adresē. Rīgas dome norādīja, ka atbilstoši Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumu „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” Nr.38 459.punktan aizliegts ierīkot spēļu zāli JC, JC1, JC2, JC3 un JC4 teritorijās, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Ēka Aleksandra Čaka ielā 39, Rīgā atrodas JC2 teritorijā. Ņemot vērā šo argumentu, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv