Tiesai no jauna jāskata prasība par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu prasības apmierinātajā daļā

Drukas versija
 
21 februāris 2017

Augstākās tiesas Civillietu departaments 21.februārī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušajam tieslietu ministram Jānim Bordānam tika uzlikts pienākums atsaukt 2012.gada 30.jūlijā Tieslietu ministrijas interneta vietnē publicēto ziņu ar nosaukumu „Tieslietu ministrs: valstij naidīgi noskaņotu politisko partiju reģistrācijas iespējamība ir tiešs demokrātijas apdraudējums”, publicējot tās atsaukumu Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas interneta vietnē. Apelācijas instances tiesas spriedums atcelts arī daļā par morālā kaitējuma atlīdzības 1,42 euro apmērā piedziņu no atbildētāja par labu Illarionam Girsam. Sprieduma atceltajā daļā lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Pārējā daļā, proti, daļā ar kuru izbeigta tiesvedība par morālā kaitējuma atlīdzību Ls 5000 apmērā par labu Vladimiram Lindermanam un Jevgeņijam Osipovam, spriedums atstāts negrozīts un stājies spēkā.

Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar Jāņa Bordāna kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu.

Augstākā tiesa atzina par pamatotu kasācijas sūdzības argumentu, ka spriedums, ar kuru atbildētājam piemērota Civillikuma 2352.1pantā paredzētā atbildība par ziņas paušanu, uzliekot par pienākumu ziņu atsaukt, nesatur pamatojumu un nebalstās uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Kā tas konstatēts pārsūdzētajā spriedumā, informācija publiskota Tieslietu ministrijas interneta vietnē. Savukārt informāciju publicēšanai gatavojis šīs iestādes darbinieks, kurš veicis teksta redakcionālu kārtošanu, apvienojot ziņas (3. un 4.rindkopa) un viedokļus (1. un 2.rinkopa) vienkopus.

Lai arī tiesa norādījusi, ka informācijas publicēšanas veids neitrālam lasītājam to liktu uztvert kā vienotu ziņu, tomēr tiesas secinājumu, ka tā ir vērtējama kā Jāņa Bordāna pausta ziņa, Augstākā tiesa nevar atzīt par pamatotu. Šāds secinājums nonāk pretrunā ar pašas tiesas konstatētajiem apstākļiem par strīdus ziņas sagatavotāju un publiskotāju, kurš nav atbildētājs.

Lietā nav strīda par to, ka preses relīzes 1.rindkopā ietverts atbildētāja uzskats, ka „demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka politiskajās partijās, proti – organizācijās, kuru pašsaprotamais mērķis ir iegūt varu valstī, darbojas un jo īpaši tās vada personas, kuras aktīvi veicina naida izpausmes sabiedrībā”, bet 2.rindkopā citēts atbildētāja viedoklis: „Šādu pretvalstiski noskaņotu personu dibināts un vadīts politisks spēks apdraud sabiedrības drošību.”

Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka atbildība par viedokļa paušanu neietilpst Civillikuma 2352.1panta tvērumā, tāpēc šajā normā paredzētās tiesiskās sekas (ziņu atsaukšana) nevar tikt piemērotas gadījumos, kad tiek pausts personas uzskats vai viedoklis.

Partija „Par Dzimto Valodu!” un tās valdes locekļi 2012.gada 7.augustā cēla tiesā prasību pret Jāni Bordānu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, pamatojoties uz Civillikuma 2352.1 pantu. Prasītāji goda un cieņas aizskārumu saistījuši ar 2012.gada 30.jūlijā Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas interneta vietnē ievietoto preses relīzi ar virsrakstu „Tieslietu ministrs: valstij naidīgi noskaņotu politisko partiju reģistrācijas iespējamība ir tiešs demokrātijas apdraudējums”.

Izskatot lietu pirmajā instancē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2013.gada 27.maijā prasību noraidīja.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv