KRIMINĀLLIKUMS JĀŅA BAUMAŅA SKATĪJUMĀ: NO KRIMINĀLTIESĪBU NORMU INTERPRETĀCIJAS LĪDZ KVANTU KRIMINOLOĢIJAI

Drukas versija
 
11 oktobris 2017

„Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā klajā nākusi Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomnieka juridisko zinātņu doktora Jāņa Baumaņa monogrāfija „No krimināltiesību normu interpretācijas līdz kvantu kriminoloģijai”.

Apkopojot krimināltiesisko institūtu interpretācijas dažādos variantus un sniedzot savu viedokli, autors aplūko noziedzīgu nodarījumu, tā sastāva objektīvās un subjektīvās pazīmes un krimināltiesisko piespiedu līdzekļu problemātiku. Grāmatas īpašā iezīme ir tā, ka autors iedziļinājies ne vien kriminoloģijā, bet arī psiholoģijā, filoloģijā, pat daiļliteratūrā un teoloģijā.

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe grāmatas priekšvārdā norāda, ka Krimināllikums ir tiesību akts, kas paredz pašu smagāko juridiskās atbildības veidu – kriminālatbildību. Tādēļ Krimināllikuma satura interpretējumam jābūt skaidri saprotamam. Vienlaikus jāatzīst, ka Krimināllikums ir formulēts augstā abstrakcijas pakāpē un tajā ir ietvertas ģenerālklauzulas un nenoteikti juridiski jēdzienu, kas rada interpretācijas variantus. “Krimināllikuma normu piemērotājiem, vērtējot katru atsevišķu interpretācijas variantu, bieži jāiziet ārpus krimināltiesiskā regulējuma un jāpaskatās uz problemātiku plašākā mērogā, kā to demonstrē šīs grāmatas autors,” norāda Pēteris Dzalbe.

Jānis Baumanis lasītājiem vispirms piedāvā iespēju iepazīt krimināltiesību normu interpretācijas un noziedzīga nodarījuma vispārīgo raksturojumu, tad analizē noziedzīga nodarījuma objektīvās un subjektīvās pazīmes un visbeidzot atklāj krimināltiesisko piespiedu līdzekļu politikas, zinātnes un prakses attīstību.

Noziedzīga nodarījuma subjektīvo pazīmju kontekstā minētos aspektus autors dēvē par kvantu kriminoloģiskajiem aspektiem. Kriminoloģijas kontekstā jēdziens „kvants” simbolizē temata dziļumu un detalizētības augsto pakāpi, skaidro autors. Kvanta jēdziena izmantošana ļāvusi viņam tēlaini aprakstīt dažus krimināltiesiskus institūtus, kas pētījumiem piešķir unikalitāti.

Pēc promocijas darba “Noziedzības determinantu izzināšanas problēmas” aizstāvēšanas Jānis Baumanis pētījis krimināltiesko un kriminālprocesuāli tiesisko regulējumu, katru reizi cenšoties pētāmo priekšmetu sasaistīt ar kriminoloģiskajām atziņām. Kriminoloģijas kā zinātnes nozares, kas pēta ar noziedzīgiem nodarījumiem saistītās parādības un procesus, atziņas caurvij lielāko daļu autora rakstu, kas publicēti šajā grāmatā. Šāda pieeja krimināltiesisko zinātņu jomā ļāvusi paskatīties uz noziedzīgu nodarījumu nevis kā uz atsevišķu no visa atrautu ļaunuma substanci, bet gan kā uz elementu, kas pastāv sarežģītā sistēmā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211