SENATORA AUGUSTA RUMPĒTERA MAZMEITA AUGSTĀKĀS TIESAS MUZEJAM DĀVINA SAVU GRĀMATU

Drukas versija
 
14 novembris 2017

“Mani vecvecāki bija gājputni pret pašu gribu, kas nekad nebeidza mīlēt Latviju un tā arī līdz galam neiedzīvojās Amerikā” – tā par saviem vecvecākiem – Latvijas Senāta senatoru Augustu Rumpēteru un baltu filologiem Jāni un Līviju Bičoliem saka Rita Laima Bērziņa, dzimusi Rumpētere.

Viņas vecāki – mākslinieks Ilmārs Rumpēters un literāte Baiba Bičole – bija trimdas bērni, un par tādu sevi sauc arī Rita Laima – dzimusi, augusi un studējusi dizaina mākslu Amerikā, viņa sevī vienmēr nesusi trimdas dubultās dzīves mentalitāti.

Septiņpadsmit gadus – no 1982.gada līdz 1999.gadam – Rita Laima dzīvoja Latvijā. Par saviem vērojumiem un pārdomām, dzīvojot un strādājot Latvijā, auklējot un audzinot šeit savus divus dēlus, piedzīvojot Atmodu un Latvijas neatkarības atjaunošanu, Rita Laima (pilnajā vārdā Rita Laima Bērziņa, Latvijā pazīstama arī kā Rita Laima Krieviņa) stāsta grāmatā "Cīruļi un dumpinieki” (Skylarks and Rebels), kam līdzās nosaukumam ir paskaidrojošais teksts: memuāri par padomju okupāciju, dzīvi Latvijā totalitārā iekārtā un brīvību. Grāmata uzrakstīta angļu valodā, lai, kā saka pati autore, “paietu malā no Latvijas” un atmiņu pieraksts būtu iespējami objektīvs.

Novembrī Rita Laima no Amerikas atbraukusi uz Latviju un ar ASV vēstniecības atbalstu atvērusi savu grāmatu Nacionālajā bibliotēkā,  dodas uz 15 Latvijas bibliotēkām stāstīt par grāmatu, savu pieredzi un savas ģimenes un caur to – latviešu trimdas vēsturi. Viņa viesojās arī Augstākās tiesas muzejā un savas grāmatas vienu eksemplāru dāvināja tiesai, kas turpina viņas vectēva darbu.

Senatora Augusta Rumpētera dzīves stāsts ir skaudrs – padomju režīms sašķēla viņa ģimeni. Senators 1944.gadā kopā ar diviem vecākajiem dēliem devās trimdā. Sieva Emma ar diviem mazākajiem dēliem tobrīd bija laukos Vidzemē un palika Latvijā. Toreiz visi domāja – tas ir uz īsu brīdi, bet izrādījās – uz visu mūžu.

Augusta Rumpētera paraksts ir zem Latvijas Centrālās padomes 1944.gada memoranda par Latvijas Republikas faktiskās suverenitātes atjaunošanu, 1948.gadā viņš kopā ar citiem trimdā esošajiem senatoriem sagatavoja atzinumu par Latvijas Satversmes spēkā esamību pēc Latvijas Republikas okupācijas, bija aktīvs Latvijas interešu aizstāvis trimdā, publicēja plašu apskatu par padomju agresiju Baltijas valstīs, kā arī atskatu par Latvijas Senātu 1918.–1940.gadā.

Augstākā tiesa ir Latvijas Senāta darba un tradīciju turpinātāja un savā muzejā glabā liecības par Latvijas Senāta vēsturi. Gatavojoties Latvijas Senāta simtgadei, tiek dokumentētas senatoru pēcteču atmiņas, tiesību vēsturnieku un tiesnešu atziņas par senatoru devumu Latvijas valsts tiesiskās sistēmas stiprināšanā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211