LIETU UZKRĀJUMS AUGSTĀKAJĀ TIESĀ SAMAZINĀJIES PAR 37 PROCENTIEM

Drukas versija
 
6 marts 2017

Jau otro gadu iezīmējas pozitīva tendence būtiski samazināties lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā – ja 2015.gada sākumā neizskatītas bija 3949 lietas, tad 2017.gada sākumā – 1849, tas ir, 2,1 reizes mazāk.

  • Saņemto lietu skaits nemazinās. 2016.gadā Augstākajā tiesā saņemtas 3562 lietas – par 46 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Samazinājums saistīts ar Civillietu palātas darbības izbeigšanos, Augstākās tiesas departamentos saņemto lietu skaits palielinājies par 101 lietu.
  • Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2015.gadā Augstākā tiesa izskatīja 60% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn – 71%. Kasācijas instancē izskatītas 1027 lietas – par 451 vairāk nekā 2015.gadā.
  • Samazinājies lietu atlikums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lietu atlikums samazinājies par 37%. 2016.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 2955 lietas, gada beigās – 1849.

 

Civillietu departaments izskatījis par 465 lietām jeb 25% vairāk nekā 2015.gadā un lietu uzkrājumu samazinājis par 42%. Kaut arī saņemto lietu skaits 2016.gadā ir palielinājies par 219 lietām, departaments spējis izskatīt 71% no departamenta tiesvedībā esošajām lietām.

Krimināllietu departaments joprojām izskatījis procentuāli visvairāk lietu – 85% no tā tiesvedībā esošajām lietām. Arī visi pamatrādītāji – saņemto lietu skaits (754), izskatīto lietu skaits (755) un neizskatīto lietu atlikums (132) – ir salīdzinoši tādi paši kā iepriekšējā gadā.

Administratīvo lietu departamentā saņemto lietu skaits ir samazinājies par 9%, bet par 3% samazinājies arī izskatīto lietu skaits. Departaments izskatījis 57% no tā tiesvedībā esošajām lietām, un lietu atlikums palielinājies par 89 lietām jeb 13%.

Civillietu tiesu palāta pagājušajā gadā izskatījusi 312 lietas, bet 203 lietas nodevusi citai tiesai.

Augstākās tiesas darbības rādītāju kopsavilkums par 2016.gadu

 

Augstākās tiesas plēnumā 3.martā, analizējot aizvadītā gada tiesvedības procesu tendences, Civillietu departamenta priekšsēdētāja EDĪTE VERNUŠA norādīja, ka pagājušajā gadā departaments turpināja ievērot iepriekš noteikto prioritāti – salīdzinoši liela lietu uzkrājuma apstākļos samazināt to lietu skaitu, kas ilgstoši atrodas departamentā, bet vēl nav izskatītas rīcības sēdē, proti, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana var tikt atteikta. Salīdzinot ar 2015.gadu, kad lietas dalībniekiem lietas izskatīšana rīcības sēdē bija jāgaida 9–10 mēnešus, pagājušā gada noslēgumā šis termiņš saruka līdz 3–4 mēnešiem, kas vērtējams kā ļoti labs rādītājs, ņemot vērā saņemto lietu skaita dinamiku. Tāpat ir vērojama tendence samazināties lietu izskatīšanas ilgumam jau ierosinātajās lietās, kas ir solis uz priekšu, lai nodrošinātu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

Departamenta priekšsēdētāja norādīja, ka, pretēji pēdējo gadu tendencei un prognozēm, departamentā saņemto lietu skaits pērn atkal ir pieaudzis, atgriežoties 2012. un 2013.gada salīdzinoši augstajā līmenī. Kasācijas sūdzību skaita pieaugumu, iespējams, var izskaidrot ar Civilprocesa likuma 32.1 panta darbību, kas paredz iespēju tiesvedībā pieņemtās lietas nodot citai tiesai, lai nodrošinātu lietas ātrāku izskatīšanu. Tas ir paātrinājis lietu plūsmu apgabaltiesās.

Pieaudzis ir gan saņemto kasācijas sūdzību, gan blakus sūdzību skaits. Saņemto blakus sūdzību skaits jau 2015.gadā pieauga vairāk nekā divas reizes, bet pagājušajā gadā tas pieauga vēl par 18% jeb 54 blakus sūdzībām. Augstie rādītāji izskaidrojami ar Civillietu tiesu palātas reformu, kuras rezultātā visas blakus sūdzības par apgabaltiesu lēmumiem nonāk Civillietu departamentā. Pagājušajā gadā palielinājās saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits, taču saistībā ar Civilprocesa likuma grozījumiem, kuri ir spēkā no 2016.gada 13.jūlija, turpmāk šādu pieteikumu saņemšana kasācijas instancē praktiski nebūs iespējama, jo tie jāsniedz tajā pašā tiesā, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

2016.gadā Civillietu departamenta tiesneši ir izskatījuši par 465 lietām jeb 25% vairāk lietu nekā 2015.gadā un par 71% vairāk lietu nekā 2014.gadā. Departamenta priekšsēdētāja norādīja, ka šāds ievērojams izskatīto lietu skaita pieaugums bija iespējams, galvenokārt pateicoties departamenta tiesnešu ārkārtīgi intensīvajam un pašaizliedzīgajam.

Neraugoties uz izskatīto lietu ievērojamu pieaugumu, stabils ir saglabājies kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu līmenis, proti, 2016.gadā tika atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 76% lietu, kas ir par 3% mazāk nekā 2015.gadā.

Vidēji apmēram 75% apelācijas instances tiesu nolēmumi tiek atstāti negrozīti. “Protams, var vēlēties, lai šis rādītājs būtu augstāks, taču tas atkarīgs gan no apelācijas instances tiesu spriedumu kvalitātes, gan arī no departamenta darba judikatūras veidošanā,” norāda Civillietu departamenta priekšsēdētāja.

Runājot par tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, Edīte Vernuša norādīja, ka 2016. gada grozījumi Civilprocesa likumā ir pierādījuši, ka likumdošanas pasākumi ir svarīgs instruments kasācijas instances darbības efektivitātes nodrošināšanā. Departaments arī turpmāk plāno sniegt konkrētus priekšlikumus un ierosinājumus kasācijas tiesvedības pilnveidošanai. Galvenie mērķi ir uzlabot kasācijas sūdzību kvalitāti, samazināt tādu lietu pieplūdumu departamentā, kurās nav jāizvērtē vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai likuma robu aizpildīšanai nozīmīgi tiesību jautājumi, un, protams, nodrošināt zemāko instanču spriedumu augstāku kvalitāti, it īpaši izslēdzot vai būtiski samazinot tos gadījumus, kad tiesa nav vērtējusi visus lietas izspriešanai nozīmīgos apstākļus un iesniegtos pierādījumus. Tāpat apsverami pasākumi, kas samazina lietas dalībnieku iespējas izmantot kasācijas tiesvedību negodprātīgu vai nesaprātīgu mērķu sasniegšanai.

 

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs PĒTERIS DZALBE atzīmēja – ja departamentā saņemto un izskatīto lietu skaitam pēdējo gadu laikā nav vērojama tendence palielināties vai samazināties, tad no speciālajiem likumiem izrietošie papildpienākumi ir lielā apjomā un aizņem apmēram ceturto daļu no departamenta tiesnešu darba laika.

No kasācijas kārtībā pārsūdzētajām lietām 426 lietās jeb 65% atteikts pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā. Šī proporcija ir līdzīga pēdējo gadu laikā.

Ievērojami palielinājies lietu skaits pēc notiesātā uzdevumā iesniegtā advokāta pieteikuma vai ģenerālprokurora, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protesta par spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kurš nav bijis izskatīts kasācijas kārtībā, sakarā ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu. 2015.gadā bija saņemtas 36 šādas lietas, 2016.gadā – 62. To departamenta priekšsēdētājs skaidroja ar grozījumiem Krimināllikumā, policijas kontroli aizstājot ar probācijas uzraudzību, un lietu sadalīšanu par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā rezultātā atsevišķās tiesās atšķirīgos laikos tiek izskatītas lietas un, nosakot galīgo sodu, tiek pieļauts dubultās sodāmības principa pārkāpums.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs norādīja, ka biežie likumu grozījumi neveicina tiesu darba stabilitāti. Tā 2016.gadā Krimināllikums grozīts četras reizes un Kriminālprocesa likums trīs reizes. Taču tiesu prakse liecina, ka skaidru un pilnīgāku normatīvo regulējumu un izpratni prasa, piemēram, krimināllietu iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē un spēkā esošo nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo normu būtisku pārkāpumu.

 

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja VERONIKA KRŪMIŅA atzīmēja, ka pēdējo piecu gadu laikā 2016.gads ir pirmais, kad ir samazinājies departamentā saņemto lietu skaits. Pamatā šo 9% samazinājumu departamenta priekšsēdētāja skaidroja ar pēdējo gadu tendencei samazināties administratīvo lietu skaitam pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā. Šobrīd grūti prognozēt, vai minētā tendence attiecībā uz departamentā saņemtajām lietām saglabāsies arī turpmāk, jo 2016.gadā atkal nedaudz palielinājies pirmās instances tiesā saņemto pieteikumu skaits. Tāpat ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.martā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kuros blakus sūdzība iesniedzama departamentā.

Lietas departamentā pamatā tiek izskatītas rakstveida procesā. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2016.gadā bija vairāk lietu, kuras departaments izskatīja mutvārdu procesā tiesas sēdē (2016.gadā – 20, 2015.gadā – 8). To iestāžu trijnieks, kuru lietas departamentā izskatītas visvairāk, joprojām ir nemainīgs – arī 2016.gadā visvairāk departamentā izskatītas lietas, kas ierosinātas, pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta (25%), pašvaldību (19%) un ministriju (12%) lēmumus.

Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016.gadā vērojami līdzīgi kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti – 62% lietu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (2015.gadā – 62%), savukārt 18% lietu pārsūdzētais spriedums pilnībā vai daļā atcelts (2015.gadā – 17%). Līdzīgi ir arī blakus sūdzības kārtībā izskatīto lietu rezultāti – gandrīz 25% lietu pārsūdzētais lēmums pilnībā vai daļā atcelts (2015.gadā – 24%).

Departamenta priekšsēdētāja atzina, ka atcelto spriedumu un lēmumu rādītājus varētu vēlēties zemākus. Redzot, ka gadu no gada šie rādītāji būtiski nemazinās, departamentam acīmredzot sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu jāstrādā pie plašāka un pieejamāka departamenta prakses apkopojumu klāsta, kā arī jādomā citi pasākumi, kas ļautu zemākām instancēm nostabilizēt praksi.

2016.gadā departaments trīs lietās vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā un astoņās lietās – ar prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā.

Veronika Krūmiņa izteica cerību, ka departamenta darba efektivitāti veicinās jaunie grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 1.martā un ar kuriem Administratīvā procesa likumā novērš praksē konstatētos trūkumus līdzšinējā regulējumā, kā arī paredz jaunas iespējas procesa efektivizēšanā. Tāpat lielas cerības departaments liek uz padomnieku un palīgu korpusa nostiprināšanu un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas atbalstu.

 

Vēl par 3.marta plēnumu:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211