ROSINA NOSTIPRINĀT DEPARTAMENTU LOMU AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠA AMATA KANDIDĀTU ATLASĒ

Drukas versija
 
6 marts 2017

Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā 3.martā departamentu priekšsēdētāji norādīja, ka tā saukto tīro trīspakāpju tiesu instanču reforma un ar to saistītais normatīvais regulējums praksē aktualizējis jautājumu par departamentu tiesnešu atlases procesa caurskatāmību un atsevišķu risinājumu pamatotību, kā arī departamentu lomu šajā procesā.

Civillietu departamenta priekšsēdētāja EDĪTE VERNUŠA norādīja, ka likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumos noteiktā īpašā kārtība Augstākās tiesas departamenta tiesnešu vakanču aizpildīšanai nesamērīgi ierobežo iespēju izvēlēties departamenta darbam tiesnešus atklātā konkursā, kas nodrošinātu, ka kasācijas instancē darbojas tiesneši, kuri ir vislabāk piemēroti šīs instances darba specifikai, proti, tiesību jautājumu padziļinātai izpētei un risināšanai. Šobrīd likumā noteiktās priekšrocības agrākās apelācijas instances – Augstākās tiesas Tiesu palātas – tiesnešiem varētu tikt saglabātas, taču tikai tajā gadījumā, kad to kvalifikācija novērtēta vienlīdz augsti ar cita tiesneša amata pretendenta kvalifikāciju. “Tas nozīmē – uz tiesneša amata vakanci departamentā tiktu sludināts viens konkurss, bet pie līdzīgiem rādītājiem priekšrocības varētu būt bijušajiem Tiesu palātas tiesnešiem. Turklāt arī šādā konkursā būtu svarīgi paredzēt attiecīgā departamenta atzinumu kā obligātu priekšnosacījumu Augstākās tiesas tiesneša amata pretendenta izvērtējumā. Tas varētu būt viens risinājums,” norādīja departamenta priekšsēdētāja.

Otrs risinājums, ņemot vērā departamenta tiesnešu pieredzi un zināšanas par zemāko instanču tiesnešu profesionālajām spējām, kā arī zināšanas par pieredzējušu advokātu, prokuroru un tiesību zinātnieku profesionālajiem un akadēmiskajiem sasniegumiem, būtu departamenta tiesnešu atlases procesā galveno lomu piešķirt departamenta tiesnešu kopējam viedoklim – atzinumam. Proti, tieši departaments izvēlētos, ko aicināt uz vakanto tiesneša amatu. Tādam risinājumam būtu jāizstrādā iekšējā kārtībā, kādā departaments nonāk pie vienota viedokļa, bet tas atbilstu kārtībai, kāda bija līdz Tiesu palātu reformai.

Civillietu departamenta priekšsēdētāja uzskata, ka Tieslietu ministrijai būtu rosināms jautājums par nepieciešamajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, lai nodrošinātu Augstākās tiesas tiesnešu atlasi maksimāli godīgā konkursā, kā arī Tieslietu padomei – par departamentu lielāku iesaisti tiesnešu atlasē darbam attiecīgajos departamentos.

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja VERONIKA KRŪMIŅA pauda atbalstu Civillietu departamenta kolēģes priekšlikumam nostiprināt departamenta lomu Augstākās tiesas tiesneša kandidāta izvēlē.

“Tieši departamenta tiesneši ir tie, kuri ikdienā vērtē zemāku instanču tiesas tiesnešu nolēmumus. Tieši departamenta tiesnešiem ir vispilnīgākais priekšstats par zemāko instanču tiesas tiesnešu nolēmumu kvalitāti, kas ir viens no svarīgākajiem kritērijiem Augstākās tiesas tiesneša kandidāta vērtēšanā,” norādīja Veronika Krūmiņa. “Turklāt Augstākās tiesas tiesnesim kā kasācijas instances tiesas tiesnesim būtu pārākā pakāpē jāiemieso tās vērtības, kas veido Latvijas valsts identitāti, un ar savu darbību jāveicina sabiedrības uzticēšanās tiesu varai. Līdztekus profesionālajām prasmēm Augstākās tiesas tiesnesim ir jāpiemīt augstiem cilvēciskajiem un profesionālajiem standartiem. Un tieši departamenta tiesneši arī no šāda aspekta spēj vislabāk novērtēt tiesneša amata kandidātu. Līdz ar to departamenta tiesnešu vērtējums salīdzinoši ar jebkuras citas institūcijas vērtējumu ir objektīvāks, kvalitatīvāks un izsvērtāks.”

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja atzina, ka ir ļoti kritiska saistībā ar konkursu kā Augstākās tiesas tiesneša atlases instrumentu. Viņasprāt, konkurss kā atlases instruments nenodrošina, ka piesakās profesionālākie kandidāti. Tāpēc būtu plašāk jāpārrunā, vai nav jāparedz iespēja Augstākās tiesas tiesneša kandidātus uzrunāt, nerīkojot konkursu. Arī citu valstu pieredze rāda, ka uz augstākas instances tiesu tiesnešus virza pati augstākā instance.

“Augstākā tiesa nekad nebūs likumsakarīgs profesionālās karjeras attīstības posms ikvienam zemākas instances tiesas tiesnesim, jo labs pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesnesis var nebūt labs kasācijas instances tiesnesis,” norādīja departamenta priekšsēdētāja.

           

Vēl par 3.marta plēnumu:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211