ĒTIKAS KOMISIJA NESASKATA PĀRKĀPUMU TIESNEŠA STRUPIŠA RĪCĪBĀ UN AICINA MEDIJUS BŪT OBJEKTĪVIEM TIESNEŠU KRITIKĀ

Drukas versija
 
4 aprīlis 2017

Tiesnešu ētikas komisija nav saskatījusi ētikas normu pārkāpumu Augstākās tiesas tiesneša Aigara Strupiša rīcībā, piedaloties jautājuma lemšanā par kasācijas tiesvedības ierosināšanu uzņēmumam, kuram pirms vairākiem gadiem sniedzis eksperta atzinumu.

Jautājumu Tiesnešu ētikas komisija skatīja pēc tiesneša lūgumu skaidrot, vai ir saskatāms tiesneša ētikas normu pārkāpums, ja viņš piedalījies jautājuma izlemšanā par kasācijas tiesvedības ierosināšanu lietā, kuras pusei pirms pieciem gadiem, nebūdams tiesneša amatā, sniedzis neatkarīga eksperta atzinumu ar izskatāmo lietu nesaistītos tiesību jautājumos, un vai attiecībā uz viņam iedalītu civillietu priekšroka dodama tiesneša neatkarības principam un tādēļ nav iemesla atstatīties, vai arī tomēr svarīgāk ir nodrošināt objektivitātes iespaidu, tāpēc no lietas izskatīšanas būtu jāatstatās.

Tiesnesis norādījis, ka savā apmēram 20 gadus ilgajā privātprakses laikā kā neatkarīgs speciālists sniedzis daudzus juridiskos atzinumus. Trīs gadus pirms stāšanās tiesneša amatā tiesnesis sniedzis arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību pārstāvošam zvērinātam advokātam juridisko atzinumu par vispārējiem tiesību jautājumiem saistībā ar dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības.

2016.gadā Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdē lemts par kasācijas tiesvedības ierosināšanu lietā, kurā viens no pieciem prasītājiem bijis šā atzinuma adresāts – sabiedrība, kurai par labu lietā taisīti divu instanču spriedumi. Šai lietai nav bijis nekāds sakars ar tiesneša 2011.gada atzinumā aplūkotajiem tiesību jautājumiem. Tiesnesis kā lietas referents sagatavojis ziņojumu un sniedzis to rīcības sēdē, nezinot, ka viens no pieciem prasītājiem ir viņa atzinuma adresāts.

Turklāt tiesnesis ir pārliecināts, ka viņa vēsturiskajām darījumu attiecībām ar bijušajiem klientiem nav vairs nozīmes, jo kopš stāšanās tiesneša amatā ir pagājuši divarpus gadi, kas pārsniedz likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta otrajā daļā noteikto divu gadu „atdzišanas” periodu.

Šobrīd tiesneša tiesvedībā atrodas vēl neizskatīta civillieta ar tām pašām pusēm kā lietā, kurā 2016.gadā pieņemts rīcības sēdes lēmums. Līdz ar to tiesnesim radusies ētiska dilemma, vai no tiesnešu ētikas viedokļa priekšroka dodama tiesneša neatkarības principam vai objektivitātes iespaida nodrošināšanas interesēm. Televīzijas raidījumā tikusi apšaubīta tiesneša objektivitāte.

Tiesnešu ētikas komisija ir atzinusi, ka tiesneša objektivitāti var apšaubīt tikai tad, ja uz to norāda objektīvi pamatoti fakti, turklāt tie jāvērtē katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā konkrēto apstākļu raksturu, apjomu, nozīmīgumu. Nav pamata apšaubīt tiesneša objektivitāti tikai tāpēc vien, ka pirms pieciem gadiem tiesnesis ir sniedzis atzinumu sabiedrībai, kas tagad tiesneša izlemjamā lietā ir viena no prasītājām.

Tiesneša objektivitātes novērtēšanā būtiska nozīme piešķirama arī apstāklim, ka strīdus atzinums ir iesniegts citā lietā, proti, tas neatrodas tās lietas materiālos, kurā tiesnesis ir pieņēmis lēmumu, kas pretējā gadījumā būtu pamats tiesnesim atstatīties no lietas izskatīšanas arī pēc „atdzišanas” perioda iestāšanās.

Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā, piesardzīgi būtu jāattiecas pret tiesneša objektivitātes apšaubīšanu konkrētā lietā tādēļ vien, ka tiesnesis kādreiz ir paudis viedokli par tādu pašu tiesību jautājumu, kāds risināms šajā konkrētajā lietā, jo pretējā gadījumā katrs spriedums vai zinātniska publikācija, kur izgaismojas tiesneša viedoklis par kādu tiesību jautājumu, būtu pamats tiesneša objektivitātes apšaubīšanai. Minētais, protams, neizslēdz pušu tiesības pieteikt noraidījumu tiesai, attiecīgi to pamatojot.

Tiesnešu ētikas komisija norādījusi, ka saskaņā ar Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksu tiesnesim ir jārīkojas tā, lai par viņa objektivitāti nerastos šaubas ne tikai tiesu lietas dalībniekiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Tiesnesim ir jārēķinās, ka viņa rīcību vērtēs arī ar lietu nesaistītas personas, tostarp mediji. Tiesnešu ētikas komisija, neapstrīdot saprātīga vērtētāja no malas tiesības paust viedokli un savas šaubas par tiesneša objektivitāti, tomēr nevar noliegt tiesneša tiesības rēķināties ar to, ka saprātīga vērtētāja no malas kritika par tiesneša objektivitāti būs argumentēta un izsvērta no dažādiem skatupunktiem. Tas nozīmē, ka būs noskaidroti visi būtiskie apstākļi un fakti, kas var ietekmēt secinājumu par tiesneša objektivitāti, tostarp, ņemot vērā arī tās personas, kas sniedz informāciju, ieinteresētības pakāpi konkrētajā tiesu lietā. Tam vajadzētu darīt piesardzīgu informācijas saņēmēju un likt rūpīgi pārbaudīt sniegtās informācijas kvalitāti un atbilstību patiesībai. Nepārbaudītas, nepilnīgas un pat melīgas informācijas izplatīšana nodara kaitējumu ne tikai konkrētajam tiesnesim, bet arī tiesu varai kopumā, diskreditējot to sabiedrības acīs.

 

Tiesnešu ētikas komisijas atzinums “Par tiesneša objektivitāti”

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211