CIVILLIETU DEPARTAMENTS: LIETAS JAUNA IZSKATĪŠANA SAKARĀ AR JAUNATKLĀTIEM APSTĀKĻIEM NAV ALTERNATĪVA APELĀCIJAI VAI KASĀCIJAI

Drukas versija
 
19 novembris 2015

Augstākās tiesas Civillietu departaments šogad atzinis par pamatotiem un apmierināmiem tikai divus pieteikumus nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kaut gan šādu pieteikumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, pieaudzis 5,3 reizes.

Izvērtējot trūkumus, kas pieļauti pieteikumos, Civillietu departaments secina – attiecīgais civilprocesuālais līdzeklis ne vienmēr tiek izmantots saskaņā ar tā jēgu un mērķi. 

Civillietu departaments vērš uzmanību, ka pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams tikai tad, ja lietas dalībniekam ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no Civilprocesa likuma 479.pantā* norādītajiem jaunatklātajiem apstākļiem. Pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav uzskatāms par alternatīvu apelācijas vai kasācijas sūdzībai. Civillietu departaments secina, ka saņemtajos pieteikumos pieteicēji nereti lūdz no jauna izvērtēt pierādījumus, kurus jau vērtējusi tiesa, kas pieņēmusi apstrīdēto nolēmumu, vai arī tiek lūgts izvērtēt jaunus pierādījumus, kurus saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu lietas dalībnieki varēja un tiem vajadzēja iesniegt tiesai, skatot lietu pēc būtības. Tāpat lietas dalībnieki, saņemot Augstākās tiesas Civillietu departamenta atteikumu pieņemt viņu iesniegtās kasācijas sūdzības, lūgumu pārbaudīt materiālo tiesību normu piemērošanas pareizību vai iespējamo procesuālo tiesību normu pārkāpumu izsaka pieteikumā par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Šādā veidā lietas dalībnieki faktiski mēģina atkārtoti iesniegt kasācijas sūdzību par viņiem nelabvēlīgu zemākās instances tiesas spriedumu.

Pieteikumi par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem Civillietu departamentā bieži tiek iesniegti par tādiem tiesu nolēmumiem, kas nav apstrīdami ar šādu pieteikumu. Piemēram, pieteicēji ir snieguši pieteikumus par Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumiem, kas pieņemti kasācijas tiesvedības (tās ierosināšanas izvērtēšanas) ietvaros. Tāpat saņemti pieteikumi par zemāko instanču nolēmumiem, kuri nenoslēdz lietas izskatīšanu pēc būtības. Šādus pieteikumus Civillietu departaments atsaka pieņemt, jo pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var iesniegt tikai par tādu tiesas lēmumu vai spriedumu, ar kuru noslēgta civillietas izskatīšana pēc būtības, piemēram, par apelācijas instances spriedumu.

Kasācijas instances tiesa, proti, Augstākās tiesas Civillietu departaments, pārbauda zemāko instanču tiesu spriedumu likumību, nevis izspriež lietu pēc būtības. Atbilstoši kasācijas instances tiesiskā regulējuma būtībai tās darbība ir vērsta uz publisko interešu aizsardzību, bet indivīda personīgās intereses kasācijas instancē tiek aizsargātas tikai tik tālu, cik tas kalpo publisko interešu aizsardzības mērķiem. Par šādiem mērķiem atzīstama vienotas tiesu prakses veidošana un tiesību tālākveidošana. Konkrētas lietas taisnīga atrisināšana (atrisināšana pēc būtības) ir pirmās un apelācijas instances uzdevums. Kasācijas instances galvenais uzdevums turpretim ir izspriest tādus juridiskus jautājumus, kuriem ir nozīme ne vien konkrētajā lietā, bet arī citās lietās.

Analizējot saņemtos pieteikumus, secināms, ka pieteikumu iesniedzēji nereti nenorāda vai norāda ļoti vispārināti uz tiem apstākļiem, kuri pieteicēju ieskatā atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem, kas var kalpot par pamatu lietas jaunai izskatīšanai. Efektīvai savu likumisko interešu aizsardzībai ieteicams pēc iespējas precīzi raksturot tos apstākļus, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 479.pantam būtu atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem.

Precīzi un pamatoti pieteikumi par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem sekmē ne vien pieteicēja likumisko interešu efektīvāku aizsardzību, bet arī samazina tiesu nepamatotu noslodzi. Tas savukārt veicina tiesvedību pabeigšanu saprātīgos termiņos un tiesību uz pieeju tiesai pienācīgu nodrošināšanu. 

 

Informāciju sagatavoja Dr.iur. Rihards Gulbis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks

E-pasts: rihards.gulbis@at.gov.lv, tālrunis 67020318

 

 

* Saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.pantu par jaunatklātiem apstākļiem tiesa atzīst: 1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam; 2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, eksperta atzinumu, tulkojumu, viltotus rakstveida vai lietiskos pierādījumus, uz kuru pamata taisīts spriedums; 3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums; 4) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā lietā; 5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai; 6) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura izriet, ka tiesvedība ir jāuzsāk no jauna.