TIESAS PROCESUĀLAJOS DOKUMENTOS JĀLIETO LATVIEŠU VALODAS LITERĀRĀ FORMA

Drukas versija
 
4 aprīlis 2014

Atbildot uz biedrības „Latgaļu savīneiba” sūdzību par tiesnesi, kas atstājis bez virzības latgaliešu valodā iesniegtu apelācijas sūdzību, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs tiesneša rīcībā likuma pārkāpumus nesaskata un disciplinārlietas ierosināšanu atteica.

Biedrība bija lūgusi saukt pie disciplinārās atbildības Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi par to, ka bez virzības atstāta apelācijas sūdzība un noteikts termiņš trūkumu novēršanai – apelācijas sūdzības iesniegšanai atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, tas ir, literārajā latviešu valodā. Biedrības iesniegumā norādīts, ka ar valsts valodu ir saprotama arī latgaliešu rakstu valoda un tiesnesim jāprot un jālieto latgaliešu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Biedrības ieskatā, minētais tiesnesis nepārvalda pilnībā valsts valodu, proti, latgaliešu valodu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, atbildot uz biedrības iesniegumu, vērsis uzmanību uz to, ka ar latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikas Satversmē, kā arī Valsts valodas likumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Valsts iestādes, tostarp arī tiesas, no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā. Likumā arī noteikts, ka oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas. Tādējādi oficiālās saziņas jomā likumdevējs ir vēlējies ierobežot latviešu valodas formu daudzveidību, priekšroku dodot vienai – literārās valodas formai.

Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Tomēr no Valsts valodas likuma neizriet, ka tā izmantojama oficiālajā saziņā. Arī atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiesvedība notiek valsts valodā, ar to saprotot latviešu literāro valodu.

Vienlaikus Augstākā tiesa vairākkārt savos nolēmumos ir uzsvērusi, ka procesuālo tiesību normu ievērošana nav pašmērķis un katra norma ir radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga mērķa sasniegšanu. Attiecībā uz valsts valodas prasību ievērošanu Augstākā tiesa ir atzinusi, ka, ņemot vērā to, ka saziņa ar valsts iestādēm valsts valodā ir viens no obligātajiem priekšnoteikumiem, valsts valodas neprasme var novest pie nespējas īstenot savas cilvēktiesības. Tāpēc tiesai katrā konkrētajā gadījumā ir jāapsver jautājums, vai prasība iesniegt dokumentus tiesā valsts valodā nenoved pie pilnīgas nespējas īstenot Satversmē paredzētās tiesības uz pieeju tiesai, un vērtējams, vai personai ir iespējas nodrošināt dokumentu iesniegšanu valsts valodā, piemēram, vai tā pati pietiekami pārvalda latviešu valodu. Lēmums atstāt bez virzības Valsts valodas likuma prasībām neatbilstošu procesuālo dokumentu ir pārsūdzams, ja persona objektīvi nespēj izpildīt minētās prasības un ja tādējādi tai tiek liegta savu tiesību īstenošana. Konkrētajā gadījumā iesniegumā nebija norādīts neviens apstāklis, kas biedrībai objektīvi liegtu noformēt procesuālos dokumentus latviešu literārajā valodā.

Citos gadījumos procesuālais dokuments latgaliešu valodā būtu pieļaujams tiktāl, ciktāl tiesa spēj saprast šī dokumenta saturu. Ja latgaliešu valodā noformēts procesuālais dokuments pārmērīgi apgrūtina tā uztveri vai rada šaubas par pareizu tā satura izpratni, tas atstājams bez virzības, lai to noformētu latviešu literārajā valodā. Turklāt jāvērš uzmanību arī uz citu procesa dalībnieku tiesību ievērošanu. Pat ja tiesa spētu saprast latgaliešu valodā iesniegta procesuālā dokumenta saturu, vērā ņemamas arī citu procesa dalībnieku likumā garantētās tiesības iepazīties ar dokumentu saturu latviešu literārā valodā. Dokumentus latgaliešu valodā būtu pieļaujams pieņemt tikai tad, ja pārējie procesa dalībnieki tam piekrīt.

Augstākās tiesas viedoklis saskan ar šonedēļ publiskoto Saeimas Juridiskā biroja skaidrojumu par latgaliešu valodas lietošanu Saeimā. Arī Saeimas juristi vērš uzmanību, ka saskaņā ar Valsts valodas likumu oficiālā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, un deputātam kā amatpersonai oficiālajā saziņā, tostarp deputāta uzrunās un oficiālajā sarakstē ar personām un iestādēm, Latvijas teritorijā jālieto latviešu valodas literārā forma.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211