Lekcijā par Voldemāru Zāmuelu izmanto Augstākās tiesas muzeja eksponātu – senatora dzimtas koku

Drukas versija
 
23 maijs 2013

„Katrai sevi cienošai tautai ir jāzina to cilvēku vārdi, kam pateicoties dzīvojam visas pasaules atzītā demokrātiskā un neatkarīgā valstī,” sacīja pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo, 22. maijā atklājot publisko lekciju par Latvijas brīvvalsts laika Ministru prezidentu Voldemāru Zāmuelu.

Gvido Zemrībo bija aicināts atklāt Valsts kancelejas organizēto lekciju, jo Voldemārs Zāmuels bija ne vien astotā Ministru kabineta vadītājs 1924.gadā, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes priekšsēdētājs, zemkopības un tieslietu ministrs, bet arī izcils jurists – viens no pirmajiem sešiem Latvijas Senāta senatoriem, pirmais Senāta virsprokurors, kā arī advokāts.

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo uzsvēra juristu lomu un ieguldījumu Latvijas neatkarīgas valsts izveidošanā un nostiprināšanā 1918.gadā, par ko tā laika juristi pelnīti baudīja tautas un valsts uzticību. „Juristi savu darbu darīja nesavtīgi, godīgi un taisnīgi, un vārdi, kas rakstīti vēsturiskajā Senāta sēžu zālē – „Viens likums, viena taisnība visiem”, bija viņu ikdienas norma,” norādīja Zemrībo. Paralēles viņš vilka ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas laiku deviņdesmito gadu sākumā, kad arī liela bija juristu loma valsts veidošanā un viņu darbs bija tikpat pašaizliedzīgs un drosmīgs kā pirmās Latvijas Republikas dzimšanas laikā.

Pasākuma ietvaros bija iespēja aplūkot arī interesantu un vērtīgu eksponātu no Augstākās tiesas muzeja krājumiem – Zāmuelu dzimtas ciltskoku, ko veidot aizsācis pats bijušais senators un kas Amerikā glabājās pie senatora mazmazdēla. Uz Latviju to atveda un Augstākās tiesas muzejam dāvināja senatora Zāmuela vedeklas dzimtas pārstāve Māra Celle.

Māra Celle 1944. gadā devās trimdā kopā ar māsu un māti dzejnieci Rūtu Skujiņu, pirmos trimdas gadus viņas bija kopā ar mātes māsu – Voldemāra Zāmuela vedeklu Hertu un mazmeitām Dagni un Lailu. Māra Celle arī bija klāt lekcijā un pastāstīja par savām bēgļu un trimdas gaitām.

Arī senators Voldemārs Zāmuels dzīves nobeigumu vadīja trimdā kopā ar meitu Noru. Tur viņš arī iesācis veidot savas dzimtas koku, dzimtas saknes izpētot kopš 17.gadsimta sākuma.

Kopiju no glītā rokrakstā veidotā ciltskoka, kas tagad glabājas Augstākās tiesas muzejā, kā piemiņu saņēma Zāmuelu ciltskoka cita atzara pārstāvji Santa Kristiāna Zāmuele un Tālivaldis Zāmuels.

Plašāku referātu par politiķi un juristu Voldemāru Zāmuelu nolasīja Latvijas Universitātes asoc. profesors, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, akcentējot izcilā valstsvīra un jurista spēcīgo personību, taisnīgumu, nelokāmo uzticību ideāliem un godīgumu.

Savukārt rakstniece, tulkotāja un vēstniece Anna Žīgure, kas sarakstījusi grāmatas „Viņi ceļā” un „Viņi svešos pagalmos”, dalījās pārdomās par pēckara trimdas politisko bēgļu gara spēku un nesavtību Latvijas valsts idejai.

Valsts kanceleja pagājušā gada rudenī sāka lekciju ciklu par neatkarīgās Latvijas Ministru prezidentiem un Voldemāram Zāmuelam veltītā lekcija bija ceturtā šajā ciklā.

 

Rasma Zvejniece,

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211