Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja iesniegtos protestus Senāts izskatīs paplašinātā sastāvā

Drukas versija
 
16 maijs 2013

Satversmei neatbilst Civilprocesa likuma norma par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu – 14. maijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā „Par Civilprocesa likuma 483. panta daļā par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”.

Augstākās tiesas tiesvedībā šobrīd ir trīs lietas, kurās protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu līdz 2013. gada 1. janvārim bija iesniedzis Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs. Viena no šīm lietām tiks izskatīta tiesas sēdē paplašinātā Senāta sastāvā 29. maijā, bet divas lietas paplašinātā sastāvā Senāts skatīs rakstveida procesā 10. jūnijā.

Civilprocesa likuma 483. pants, kas paredzēja, ka protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors, bija spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim. Augstākā tiesa vairākkārt bija vērsusi uzmanību gan uz to, ka apstrīdētā norma var radīt šaubas par tiesas objektivitāti, gan uz to, ka tas rada papildus slodzi Augstākajai tiesai.

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, norma grozīta, nosakot, ka protestu par spēkā stājušos nolēmumu iesniegt var tikai ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors.

Taču pieteikuma iesniedzēji bija lūguši Satversmes tiesai vērtēt arī Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 63. punkta atbilstību Satversmes 92. pantam. Šajā normā ir paredzēts, ka sūdzība, kas iesniegta līdz Civilprocesa likuma 483. panta grozījumu spēkā stāšanās dienai, izskatāma saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā sūdzības iesniegšanas dienā.

Satversmes tiesa ņēma vērā to, ka, normu atzīstot par spēkā neesošu no kāda pagātnes brīža, tiktu aizskarta citu konkrētās civillietās iesaistīto personu tiesiskā paļāvība un tiesības uz taisnīgu tiesu. Samērojot pieteikuma iesniedzēju tiesības uz objektīvu tiesu un nepieciešamību aizsargāt citu personu tiesisko paļāvību un tiesības uz taisnīgu tiesu, Satversmes tiesa noteica, ka kasācijas tiesvedībā ierosinātā lieta būtu jāizskata paplašinātā – vismaz septiņu – senatoru tiesas sastāvā, tādējādi nodrošinot Satversmes 92. pantā garantētās personu tiesības uz objektīvu tiesu.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211