Grozījumi procesuālajos likumos paredz izmaiņas tiesvedības nosacījumos

Drukas versija
 
4 janvāris 2013

Ar 1. janvāri stājušies spēkā grozījumi vairākos procesuālajos likumos, kas nosaka izmaiņas arī attiecībā uz tiesvedību Augstākajā tiesā.

 

Administratīvo lietu izskatīšana - rakstveida procesā

Būtiski grozījumi izdarīti Administratīvā procesa likumā, kuru mērķis ir efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un iestādēs.

Izmaiņas paredz samazināt pārsūdzamo tiesas lēmumu iespējas un mainīt blakus sūdzības iesniegšanas kārtību. Blakus sūdzību varēs iesniegt tikai par lēmumiem, kas Administratīvā procesa likumā ir noteikti kā pārsūdzami. Kasācijas sūdzību un blakus sūdzību, tāpat kā līdz šim, varēs iesniegt tajā tiesā, kas pieņēmusi spriedumu vai lēmumu, ko procesa dalībnieks vēlas pārsūdzēt. Taču lēmumu par sūdzības pieņemamību pieņems Senāta Administratīvo lietu departamenta senators.

Turpmāk visas lietas Senāta Administratīvo lietu departaments skatīs rakstveida procesā. Mutvārdu sēdes tiks rīkotas tikai tad, ja pats Senāts to uzskatīs par nepieciešamu.

Likuma grozījumi palīdzēs atvieglot tiesas sazināšanos ar iestādi, nosakot, ka dokumentus un aicinājumu uz tiesu varēs sūtīt arī uz iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi, neizmantojot drošu elektronisko parakstu un nenoslēdzot vienošanos ar iestādi.

Senāta Administratīvo lietu departamenta sēdes gaitu pilnā apjomā varēs fiksēt, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, un šādos gadījumos, taupot resursus, rakstāms saīsināts tiesas protokols. Lietu izskatīšanā varēs izmantot arī videokonferences.

Tāpat kā civilprocesā, arī administratīvo lietu izskatīšanā ieviesta senatora atsevišķo domu norma. Likums nosaka, ka senators, kuram, lietu izskatot departamenta kopsēdē, bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normas tulkojumu vai piemērošanu, var rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai.

Administratīvajā procesā ieviests izlīguma process. Ja Senāts uzskata, ka lietā iespējams izlīgums, tas var izskaidrot procesa dalībniekiem administratīvā izlīguma noslēgšanas iespējas, kā arī sniegt ierosinājumus izlīguma nosacījumiem. Izlīguma iespēju izskaidrošanu Senāts var veikt gan rakstveidā, gan tiesas sēdē. Senāts var sasaukt tiesas sēdi tikai šī jautājuma apspriešanai.

Vēl viena būtiska izmaiņa administratīvajā procesā, kas stāsies spēkā ar 1. martu,- par kasācijas sūdzības iesniegšanu būs jāmaksā drošības nauda 50 lati, par blakus sūdzību - 10 lati. Iesniedzot lūgumu par pagaidu aizsardzību un pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem - valsts nodeva 10 lati. Ja tiesa pārsūdzēto nolēmumu atcels vai grozīs, drošības nauda pieteicējam tiks atmaksāta.

 

Palielināta valsts nodeva civillietās

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā palielināta valsts nodeva mantiska rakstura prasībās. Tā kā iesniedzot apelācijas sūdzību valsts nodeva ir tāda pati, kā iesniedzot prasības pieteikumu pirmās instances tiesā, valsts nodevas palielinājums attiecas arī uz apelācijas sūdzībām, kas tiks iesniegtas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā pēc 2013. gada 1. janvāra.

Grozījumi paredz palielināt valsts nodevu par prasījumiem sākot no Ls 1501, proti, prasībām līdz 1500 latiem valsts nodeva būs līdzšinējās apmērā – 15% no prasības summas, bet no 1501 līdz 5000 latu valsts nodeva būs jāiemaksā 225 latu vērtībā plus 4% no prasības summas; no 5001 līdz 20 000 latu – 365 lati un 3,2% no prasības summas; no 20 001 līdz 100 000 latu – 845 lati plus 1,6% no prasības summas, no 100 001 lata līdz 500 000 latu – 2125 lati plus 1% no prasības summas, virs 500 000 latu – 6125 lati vērtībā, papildus nomaksājot 0,6% no prasības summas.

Valsts nodevas apmēra palielināšana neskars mazturīgās personas, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta ceturto daļu tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, joprojām varēs pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no tiesas izdevumu samaksas.

 

Protestus par spēkā stājušiem nolēmumiem iesniegs tikai prokurors

Samazināts amatpersonu loks, kas Civilprocesa noteiktajā kārtībā var iesniegt protestus par pirmās instances tiesas nolēmumiem, kas stājušies spēkā un nav pārsūdzēti no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ, vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

Līdz šim protestus, ko izskatīja Senāta Civillietu departaments, varēja iesniegt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs un ģenerālprokurors.

Turpmāk šī funkcija būs tikai ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora kompetence.

Pārejas noteikumi paredz, ka līdz Civilprocesa likuma 483. panta grozījumu spēkā stāšanās dienai 2013. gada 1. janvārī attiecīgajai amatpersonai iesniegtā sūdzība izskatāma saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā sūdzības iesniegšanas dienā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211