Augstākās tiesas muzejā nonāk senatora un pirmā virsprokurora Voldemāra Zāmuela ģimenes ciltskoks

Drukas versija
 
15 jūnijs 2010

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872-1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma.

Perfekti smalkajā un skaidrajā senatora rokrakstā zīmētā ciltskoka kopiju Augstākās tiesas muzejam dāvināja Voldemāra Zāmuela vedeklas Hertas Skujiņas-Zāmueles māsas meita Māra Celle. Viņa ciltskoku sadabūjusi no bijušā senatora mazmazdēla Kurta Poruka, pārliecinot viņu, ka ciltskoka īstā vieta ir šeit - Latvijā, Augstākās tiesas muzejā, kur tiek glabāta Latvijas brīvvalsts pirmā posma senatoru - Latvijas Senāta tiesnešu - piemiņa.

Kurts Poruks dzīvo Amerikā, bija precējies ar amerikānieti, viņam ir trīs meitas, diemžēl ne pats, ne meitas vairs latviski nerunā. Mazmazdēls bijis patīkami pārsteigts uzzinot, ka Latvijā viņa vecvectēva vārds ir pazīstams, viņa piemiņa tiek glabāta un ir interese par Zāmuelu dzimtu.

Zvērinātais advokāts Voldemārs Zāmuels bija viens no redzamākajiem Latvijas valsts veidotājiem 20.gadsimta sākumā. Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes priekšsēdētājs 1917. gadā, piedalījies Latvijas Tautas Padomes politiskās platformas izstrādāšanā. 1918. gada 19. decembrī, veidojot Latvijas Senātu, iecelts par vienu no pirmajiem sešiem senatoriem un par Kara virstiesas priekšsēdētāju. 1919. gadā iecelts par pirmo Senāta virsprokuroru, šo amatu pildījis līdz 1921. gada jūnijam. Pēc tam bijis Satversmes sapulces loceklis, Ministru prezidents, tieslietu ministrs, zemkopības ministrs, 1927. gadā virzīts par kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, bet no ordeņa atteicies. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma atlaists no valsts dienesta un izslēgts no advokatūras. 1944. gadā devies trimdā, miris 1948. gadā Vācijā.

Māra Celle Augstākās tiesas muzejam nodevusi arī vairākas vērtīgas Zāmuela ģimenes fotogrāfijas no 1902. un 1907. gada, kurās nākamais senators fotografējies kopā ar sievu Marie Irmu un bērniem Valdemāru un Noru, kā arī fotogrāfiju no 1933. gada, kurā viņš kopā ar meitu Noru, dēlu Valdemāru un dēla ģimeni - sievu Hertu un meitu Dagni. Arī šīs fotogrāfijas ar Māras Celles starpniecību nākušas no bijušā senatora mazmazdēla.   

Māra Celle Augstākās tiesas muzeju apmeklēja pagājušā gada vasarā. Starp pirmo senatoru vārdiem ieraugot ar viņas dzimtu saistīto Voldemāru Zāmuelu, Māra atcerējās, ka ir kādreiz redzējusi lielu papīra rulli, kurā bija „vecā Zāmuela”, kā viņi saukuši bijušo senatoru, zīmēts dzimtas koks. Rudenī atgriezusies Amerikā, Māra sākusi meklēt sen neredzēto māsīcas dēlu Kurtu, jo cerējusi, ka ciltskoks būs pie viņa. Pūles bijušas to vērtas, Māra Zāmuela ciltskoku dabūjusi, ar speciālistu palīdzību izveidojusi tā kopiju, papildinājusi ar jaunākajiem datiem par senatora dzimtu un šovasar, lidojot uz Latviju, vedusi šurp lielo rulli.

Māra Celle ir Amerikas latviete, kas kopā ar vīru, sabiedrisko darbinieku Ojāru Celli ir daļēji atgriezušies Latvijā. Māras tēvs bija žurnālists un rakstnieks, Benjamiņu izdotās „Atpūtas” redaktors Jūlijs Lācis, represēts un miris Astrahaņas cietumā 1941. gadā. Māte - dzejniece Rūta Skujiņa, kura 1944. gadā ar abām mazajām meitām Lalitu un Māru devās trimdā uz Vāciju. Uz kuģa viņas bija kopā ar bijušā senatora Voldemāra Zāmuela vedeklu Hertu un mazmeitām Dagni un Lailu, un tā viņas arī turējās kopā vairākus trimdas gadus.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211