Atklāj piemiņas plāksni Latvijas brīvvalsts senatoram Jānim Skudrem

Drukas versija
 
2 augusts 2007

Jēkabpils rajona Saukas pagasta svētkos jūlijā godināja novadnieku – Latvijas brīvvalsts laika Augstākās tiesas senatoru, Latvijas tiesnešu biedrības priekšsēdi Jāni Skudri (03.05.1889 - 08.07.1942). Pie „Lejas Meirānu” mājām, kuras viņš uzcēla savai ģimenei un ko arī šobrīd apsaimnieko senatora meitas, atklāja piemiņas plāksni.

Piemiņas zīmes izgatavošana un svinīga atklāšana bija Augstākās tiesas, Latvijas Tiesnešu biedrības un Saukas pagasta padomes kopdarbs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un senators Vilnis Vietnieks, kuri dzimuši kaimiņpagastā Zalvē, bija iniciatori saglabāt senatora, Triju Zvaigžņu ordeņa un Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeņa kavaliera Jāņa Skudres piemiņu.

Saukas draudzes mācītājs Aldis Pavlovičs iesvētīja piemiņas plāksni. Senators Vilnis Vietnieks un vietējais novadpētnieks Gunārs Spīdainis klātesošajiem pastāstīja Jāņa Skudres dzīves gājumu, runāja senatora meitas Gaida Skudre un Balva Gūtmane un mazmeita. Dziedāja Andris Daņiļenko. Pasākumā bija pulcējušies aptuveni simts cilvēki, starp viņiem arī Augstākās tiesas senatori un Jēkabpils tiesas tiesneši.

„Par Latviju, Sēliju, Sauku” ir vārdi, kas iegravēti piemiņas plāksnē un raksturo Jāni Skudri. Viņš mācījies Jēkabpils tautskolā, Belajas ģimnāzijā, Kijevas komercinstitūtā, beidzis Maskavas universitātes Juridisko fakultāti ar pirmās šķiras diplomu. Pēc augstskolas strādājis par zvērināta advokāta palīgu Daugavpilī, tad iesaukts karadienestā. 1921. gadā iecelts par Latgales apgabaltiesas prokurora biedru, vēlāk par Jelgavas apgabaltiesas locekli un Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētāju. 1934. gadā Skudre iecelts par senatoru Latvijas Augstākās tiesas Senāta Kriminālās kasācijas departamentā, kur strādāja līdz 1940. gada 26. novembrim, kad padomju vara likvidēja Latvijas Augstāko tiesu un visus senatorus atbrīvoja no darba. Jānis Skudre pārcēlās uz dzīvi Saukas pagastā, no kurienes viņu un viņa ģimeni – sievu Veltu un trīs meitas – izveda izsūtījumā 1941. gada 17. jūnijā. Bijušais senators mira ieslodzījumā Sverdlovskas apgabalā 1942. gada 8. jūlijā. Jau pēc nāves – 1942. gada 15. jūlijā PSRS iekšlietu ministrijas sevišķā apspriede piesprieda viņam nāves sodu.

Latvijas brīvvalsts laikā no 1918. līdz 1940. gadam Senātā strādājuši 30 senatori. Līdz 1940. gadam, kad padomju vara likvidēja Senātu, septiņi senatori bija miruši. No tobrīd dzīvajiem 23 Latvijas augstākajiem tiesnešiem Latvijā miruši tikai divi. Četrpadsmit devās trimdā, bet septiņi 1941. gadā tika padomju varas deportēti un mira izsūtījumā Sibīrijā. Tikai diviem bijušajiem senatoriem – trimdā mirušajam Augustam Lēberam un uz Sibīriju deportētajam Jānim Skudrem – uzstādītas piemiņas plāksnes. Materiāli par Senāta vēsturi un bijušajiem senatoriem apkopoti un glabājas Augstākās tiesas muzejā.

 

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211