Tiesneši

Drukas versija
 

Augstākās tiesas tiesneši 2017.gada februārī
Pirmajā rindā no kreisās: Aija Branta, Anita Nusberga, Edīte Vernuša, Veronika Krūmiņa, Ivars Bičkovičs, Pēteris Dzalbe, Ilze Skultāne, Rudīte Vīduša, Vēsma Kakste, Dzintra Amerika. 2.rindā Andris Guļāns, Ieva Višķere, Inta Lauka, Mārīte Zāģere, Anda Vītola, Ināra Garda, Marika Senkāne, Vanda Cīrule, Anita Poļakova, Jautrīte Briede, Ļubova Kušnire, Zane Pētersone, Līvija Slica, Valerijs Maksimovs. 3.rindā Aigars Strupišs, Pēteris Opincāns, Intars Bisters, Anda Briede, Inguna Radzeviča, Anita Čerņavska, Voldemārs Čiževskis, Artūrs Freibergs, Valerijans Jonikāns, Aivars Keišs, Jānis Neimanis

 

Augstākās tiesas pamatfunkciju – civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu izskatīšanu  augstākajā instancē – nodrošina Augstākās tiesas tiesneši.

Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, tiesnešu skaitu departamentos nosaka Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

Saeimas apstiprinātais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā no 2017.gada 1.janvāra ir 36. Ar Tieslietu padomes lēmumu noteikts, ka Civillietu departamentā ir 17 tiesneši, Krimināllietu departamentā - 8, Administratīvo lietu departamentā - 10. 

 

Par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis – augsti kvalificēts, godīgs jurists. Par Augstākās tiesas tiesnesi var kļūt, sasniedzot 40 gadu vecumu. Tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā.

Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt:

  • rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darbs stāžs tiesneša amatā;
  • bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds;
  • persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā;
  • bijušais Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesis.

Augstākās tiesas tiesnesi pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Maksimālais Augstākās tiesas tiesneša amata pildīšanas vecums ir 70 gadi.

Tiesnesim ir Satversmē un citos Latvijas Republikas likumos noteiktās pilsoņa tiesības un brīvības, kuras tiesnesis izmanto tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība. Tiesneši var apvienoties organizācijās, kas aizsargā viņu neatkarību, veicina profesionālās kvalifikācijas celšanu, aizstāv viņu tiesības un intereses, taču tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām. Tiesnesim nav atļauts streikot.

Tiesneša pienākumi

  • Spriežot tiesu, precīzi jāizpilda likuma prasības, jānodrošina cilvēka tiesību, brīvību, goda un cieņas aizsardzība, jābūt taisnīgam un humānam
  •  Nav tiesību izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu un neizpaužamās ziņas, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs
  •  Ārpus tiesas jāizvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu
  • Jānodrošina, ka nolēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiek apstrādāts un ievietots Tiesu informatīvajā sistēmā
  • Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos. Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata
  •  Pastāvīgi jāpapildina savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Lai veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija reizi piecos gados veic tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu, bet ārpuskārtas novērtēšanu – lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.