Uzņēmumu reģistrs

Drukas versija

2019. gads

J 28.02.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-240/2019
Komercķīlu reģistra turētāja pienākums pārbaudīt, vai ieķīlātā manta identificēta pietiekami skaidri

Uzņēmumu reģistra kā komercķīlu reģistra turētāja pienākums ir pārbaudīt, vai komercķīlas reģistrācijas pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos ir pietiekami skaidri un nepārprotami norādīta ieķīlāta manta. Tam, ka komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam, iespējams, pašiem nav šaubu par to, kura manta ir ieķīlāta, šajā ziņā nav nozīmes.

J 12.09.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-193/2019
Uzņēmuma reģistra kompetences robežas pārbaudot reģistrā iesniegto dokumentu atbilstību tiesību normām

Atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.pantā noteiktajai Uzņēmumu reģistra kompetencei, reģistrs pārbauda, vai pieteikumam par izmaiņu izdarīšanu reģistrā ir pievienoti šādai reģistrācijai tiesību normās noteiktie dokumenti un iesniegto dokumentu atbilstību tiesību normu prasībām, taču nepārbauda lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus.

Uzņēmumu reģistra kompetencē ietilpst arī iesniegto dokumentu satura atbilstības pārbaude, tomēr reģistra kompetences robežas nav paplašināmas līdz tiesvedībai raksturīgai tiesību jautājumu pārbaudei vai strīda izskatīšanai. Dokumentu juridiskā spēka vai tajā ietverto ziņu atbilstības normatīvajiem aktiem vai citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem apšaubīšana vērtējama kā izņēmuma gadījums.

Padziļināts statūtu noteikumu saturisks izvērtējums (grozījumu salīdzināšana ar iepriekš pieteiktajiem statūtu grozījumiem un sprieduma argumentiem, kuru dēļ sapulces lēmums par iepriekš izdarītajiem grozījumiem atzīts par spēkā neesošu), nav piemērots komercreģistra vešanas iestādes resursiem un kompetencei. Šāds statūtu satura izvērtējums ir tiesas kompetencē konkrētas tiesvedības ietvaros (izskatot jautājumu par sapulces lēmuma tiesiskumu), kam paredzēti gan attiecīgi resursi, gan atbilstoša procedūra, kā arī ieinteresētās personas iniciatīva.

2018. gads

J 27.06.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1174/2018
Lēmuma par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā pārsūdzēšana

2017. gads

J 30.05.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-67/2017 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Valdes un padomes locekļu subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par komercsabiedrības amatpersonu sastāva izmaiņu reģistrēšanu

Administratīvais process iestādē, kas uzsākts sakarā ar pieteikumu par ziņu reģistrēšanu, norit sabiedrības interesēs, atzīstot arī to personu tiesības iebilst pret ziņu reģistrēšanas lēmumiem, kas ir ieinteresētas, lai par sabiedrību tiktu reģistrētas patiesībai atbilstošas ziņas, ņemot vērā šo personu saikni ar sabiedrību un to lomu sabiedrības pārstāvēšanā.
Reģistrējot patiesībai neatbilstošas ziņas par konkrētas personas statusu komercsabiedrībā (piemēram, par šīs personas atcelšanu no valdes vai padomes locekļa amata) vai patiesībai neatbilstošas ziņas par citām personām (citu personu iecelšanu valdē vai padomē), vienlīdz lielā mērā tiek skartas tās personas intereses, kura saskaņā ar akcionāru sapulces vai padomes sēdes lēmumu uzskata sevi par leģitīmu sabiedrības pārstāvi. Tādējādi personām, kuras atbilstoši akcionāru sapulces vai padomes sēdes lēmumam ir valdes vai padomes locekļi, ir tiesības iebilst pret tādu Uzņēmumu reģistra lēmumu, ar kuru reģistrētas citādākas ziņas par sabiedrības amatpersonu sastāvu ierakstiem arī tad, ja šīs personas nav atbrīvotas no valdes vai padomes locekļu amatiem vai ieceltas tajā.

2016. gads

J 19.04.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-903/2016
Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, nākamais loģiskais solis ir sabiedrības likvidācijas process un – nepieciešamības gadījumā – arī maksātnespējas process (ja ar likvidējamās sabiedrības mantu nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus). Minētie procesi ir vērsti uz sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanu. No tā secināms, ka kārtība, kas paredz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvidācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību. Kreditoru intereses vienmēr vērtējamas kā finansiālas, taču šajā gadījumā ir konstatējamas tiesību normas, kas vērstas uz šo interešu aizsardzību. Tādējādi ir atzīstamas kreditoru tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis minēto kārtību.

J 29.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-113/2016
Pamats komersanta izslēgšanai no komercreģistra pēc bankrota procedūras pabeigšanas

Tiesas nolēmuma saņemšana Civilprocesa likuma 363.13panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā ir pamats Uzņēmumu reģistram veikt ierakstus maksātnespējas reģistrā par maksātnespējas procesa norisi, par ko lēmusi tiesa. Atbilstoši Komerclikuma 8.panta piektās daļas 4.punktam šāds tiesas nolēmums ir arī pamats attiecīgu ziņu par maksātnespējas procesa norisi ierakstīšanai komercreģistrā – ziņas par maksātnespējas procesa administratoru, viņa prakses vietu, ziņas par maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigšanu, par bankrota procedūras pabeigšanu. Taču no tiesas saņemts nolēmums par bankrota procedūras pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu nevar būt pamats komersanta izslēgšanai no komercreģistra, nesaņemot attiecīgu maksātnespējas administratora pieteikumu.

J 26.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-53/2016
Komerclikumā noteikto procedūru par sapulces sasaukšanu neievērošanas sekas

Kārtējo sapulci ir tiesīga sasaukt valde, padome vai komercreģistra iestāde, tomēr ir iespējami izņēmumi no šī noteikuma. Ja sabiedrības dalībnieku sapulcē piedalīsies visi dalībnieki un par visiem lēmumiem balsos vienbalsīgi „par”, sabiedrības dalībnieku sapulce būs uzskatāma par notikušu. Attiecīgi arī Uzņēmumu reģistram nebūtu pamata uz šādā sapulcē pieņemtu lēmumu pamata nereģistrēt izmaiņas komercreģistrā. Tādējādi pastāv iespēja, ka komercreģistrā tiktu reģistrētas izmaiņas sabiedrībā, kas pieņemtas uz tādas dalībnieku sapulces lēmumu pamata, kuru izsludinājusi sabiedrības dalībnieku sapulce.

2014. gads

J 04.07.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-313/2014
Akcionāru sapulces tiesības izsludināt jaunas sapulces sasaukšanu

Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par jaunas sapulces sasaukšanu. Taču lēmuma pieņemšana nenozīmē, ka akcionāru sapulce ir arī tā institūcija, kura šos lēmumus īsteno, izpilda. Akcionāru sapulces izsludināšana (sasaukšanas procedūras īstenošana) ir valdes kompetencē. Tikai izņēmuma gadījumā, ja valde šo savu pienākumu neveic, to dara padome vai komercreģistra iestāde, taču tiesību normas neparedz šādas tiesības akcionāru sapulcei.

2013. gads

J 22.03.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-198/2013 un senatoru Andra Guļāna, Jāņa Neimaņa un Rudītes Vīdušas atsevišķās domas
Uzņēmumu reģistra tiesības pieprasīt dokumentus, kas apliecina ārvalstu komersanta un tā pārstāvja tiesībspēju un rīcībspēju

1. Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai dokumentiem, kurus pievieno lietai, ir juridisks spēks. Dalībnieku reģistra kā dokumenta juridiskā spēka pārbaude sevī ietver pienākumu pārliecināties vai:

1) to ir vedusi attiecīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde;

2) dalībnieku reģistrs ir datēts;

3) to ir parakstījusi valde;

4) to ir parakstījis daļu atsavinātājs un ieguvējs (ja atsevišķi nepievieno darījuma aktu).

2. No Komerclikuma 187.panta sestās daļas izriet, ka uz dalībnieku reģistra jābūt dalībnieku, kuru tiesību apjoms tiek mainīts, parakstam. Savukārt, lai dokumentam būtu juridisks spēks, ir jābūt ievērotiem ne tikai izstrādāšanas vai noformēšanas noteikumiem, bet primāri dokumentam jābūt izdotam, ievērojot tiesībspējas un rīcībspējas noteikumus, tādējādi Uzņēmumu reģistra kompetencē ir pārliecināties par ārvalstu juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju. Lai pārliecinātos, ka reģistrējamajiem dokumentiem, kurus parakstījis ārvalsts komersanta pārstāvis, ir juridisks spēks (t.i., lai pārliecinātos par ārvalstu komersanta tiesībspēju un rīcībspēju), Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas to apliecina.

J 30.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-172/2013
Biedrošanās brīvības ierobežojumu piemērošana

1. Pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, turklāt ievērojot samērīguma principu. Tādējādi ierobežojumiem jābūt: 1) noteiktiem ar likumu; 2) attaisnotiem ar leģitīmu mērķi; 3) proporcionāliem jeb samērīgiem ar šo mērķi. Satversme vārda brīvības ierobežojumus noteikusi vispārīgi, savukārt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija dod konkrētus kritērijus. Tāpēc attiecībā uz pieļaujamiem plašākajiem vārda brīvības ierobežojumiem Satversmes normas jāinterpretē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta izpratnē. Tādē ļpamattiesību uz vārda brīvību ierobežojuma mērķis atzīstams par leģitīmu tikai tad, ja tas atbilst ne vien Satversmes 116.pantā, bet arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas10.pantā minētajiem mērķiem, kuru labad var ierobežot vārda brīvību. Minētie secinājumi attiecināmi arī uz biedrošanās brīvības ierobežojumiem un to mērķi vērtējami atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas11.pantā minētajiem mērķiem, kuru labad var ierobežot biedrošanās brīvību.

2. Biedrību darbību regulējošie likumi paredz biedrošanās brīvības ierobežojumus. Biedrošanās brīvība var tikt ierobežota jau personu apvienības veidošanas stadijā, proti, likums aizliedz biedrībai noteikt mērķus, uzdevumus un darbības metodes, kuras būtu pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.

3. Nav pieļaujams balstīties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumiem, lai vājinātu vai iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības. Latvijas kontekstā viennozīmīgi antidemokrātiskas, noziedzīgas ideoloģijas, kuras īstenošana tikai Latvijā vien ir prasījusi desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvības, izplatīšana organizētā un mērķtiecīgā veidā jau pats par sevi ir apdraudējums demokrātijai. Tādējādi komunisma ideoloģijas paušana nav aizsargājama, jo tā ir pretēja Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām.

2012. gads

J 16.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-911/2012
Akcionāru subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par Uzņēmumu reģistra lēmumiem

1. Ziņu par sabiedrības vadību reģistrācijas publiskā reģistrā mērķis ir padarīt šīs ziņas pieejamas trešajām personām. Tas savukārt kalpo tam, lai tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām sabiedrības vārdā uzstātos personas, kuras atbilst akcionāru gribai un pārstāv (pastarpināti) to intereses. Tādējādi arī sabiedrības akcionāru interesēs ir atbilstošo ziņu nodošana trešajām personām (caur reģistrēšanu). Tādējādi personai, kurai pieder konkrētās sabiedrības daļas, ir subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par Uzņēmumu reģistra lēmumiem, kas attiecas uz attiecīgo sabiedrību (tostarp par komercreģistrā izdarītajiem ierakstiem).

2. Tikai persona, kas iesniegusi pieteikumu, var uzturēt strīdu par to, ka tai ir publiskās subjektīvās tiesības tādu iesniegt. Līdzpieteicējiem vai trešajai personai nav subjektīvo publisko tiesību prasīt, lai tiktu atzītas citas personas subjektīvās publiskās tiesības uz attiecīgā pieteikuma pieņemšanu un izskatīšanu pēc būtības. Ja no tiesiskās attiecības izriet šo personu (līdzpieteicēju vai trešās personas) tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, tad aizsardzība ir īstenojama caur šo personu, nevis citas personas pieteikumu.

J 03.08.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-672/2012
Uzņēmumu reģistra tiesības pieprasīt dokumentus, kas apliecina ārvalstu komersanta un tā pārstāvja tiesībspēju un rīcībspēju

No Komerclikuma 187.panta sestās daļas izriet, ka uz dalībnieku reģistra jābūt dalībnieku, kuru tiesību apjoms tiek mainīts, parakstam. Savukārt, lai dokumentam būtu juridisks spēks, ir jābūt ievērotiem ne tikai izstrādāšanas vai noformēšanas noteikumiem, bet primāri dokumentam jābūt izdotam, ievērojot tiesībspējas un rīcībspējas noteikumus, tādējādi Uzņēmumu reģistra kompetencē ir pārliecināties par ārvalstu juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju. Lai pārliecinātos, ka reģistrējamajiem dokumentiem, kurus parakstījis ārvalsts komersanta pārstāvis, ir juridisks spēks (t.i., lai pārliecinātos par ārvalstu komersanta tiesībspēju un rīcībspēju), Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas to apliecina.

J 30.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-505/2012
Personas vārda izmantošana firmā

1. Personas vārds un uzvārds ir personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 96.pants. Personas vārda un uzvārda izmantošana nosaukumā bez viņas piekrišanas var aizskart arī šīs personas godu un cieņu, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 95.panta pirmais teikums. Aizsargājams ir arī mirušas personas gods un cieņa. Tādējādi personas vārda un uzvārda izmantošanas bez viņas piekrišanas aizliegums izriet no pamattiesībām.

2. Komerclikuma 30.pants, kas noteic gadījumus, kad pieļaujama personas vārda un uzvārda ietveršana firmā, ir izņēmums no vispārējā vārda un uzvārda izmantošanas aizlieguma, nevis otrādi.

2011. gads

J 15.12.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-451/2011
Valsts notāra padotības forma galvenajam valsts notāram; maksātnespējīgas valsts kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana

1. Galvenais valsts notārs saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu ir funkcionāli augstāka iestāde attiecībā pret valsts notāriem. Konkrēta funkcionālās padotības forma tiesību normās nav minēta, tāpēc nav šķēršļu pieņemt, ka galvenais valsts notārs ir tiesīgs pārbaudīt zemākas iestādes (notāra) lēmumu un pieņemt jebkuru no lēmumiem, kas minēti Administratīvā procesa likuma 81.panta otrajā daļā, tostarp izdot satura ziņā citu administratīvo aktu. Tādējādi funkcionālā padotība tiek īstenota pakļautības formā.

2. Ministru kabineta rīkojums attiecībā uz privāto finanšu līdzekļu ieguldīšanu valsts kapitālsabiedrībā un būtībā valsts kapitālsabiedrības statusa zaudēšanu ir ārpus parastā regulējuma. Maksātnespējas process šo konceptuālo lemšanu neatceļ, tādējādi, valsts notāram saņemot dokumentus par maksātnespējīgas valsts kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privāto kapitālu, ir pamats prasīt iesniegt arī attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu.

J 13.05.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-210/2011
Administratīvo aktu spēkā esība laikā; lēmuma par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā tiesiskā daba; Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie pierādījumi; eksperts administratīvajā procesā iestādē; iestāžu kompetence administratīvā akta apstrīdēšanas procesā; administratīvā akta galīgais noformējums

1. Noteikums, ka administratīvais akts zaudē spēku ar izpildi, attiecas uz tādiem administratīvajiem aktiem, kuri paredz kādas atsevišķas tiesiskas vai faktiskas darbības (vai to kopuma) izpildi. Tomēr pastāv arī administratīvie akti ar ilgstošu iedarbību, kuri nodibina kādu tiesisko attiecību, kura ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā administratīvais akts, ar kuru šī attiecība nodibināta. Uz ilgstošo administratīvo aktu pamata var tikt veiktas atsevišķas darbības, taču tās nav uzskatāmas par administratīvā akta izpildi tādā nozīmē, ka to veikšana nozīmētu administratīvā akta spēka zaudēšanu.

2. Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 15.pantā paredzētais lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, jo tas paredz izdarīt komercreģistrā ierakstu, kas kā aktuālais ieraksts minētajā reģistrā atspoguļojams noteiktu laika posmu – līdz jauna ieraksta, kas savukārt izdarāms uz jauna lēmuma pamata, izdarīšanai. Ieraksts komercreģistrā ir tikai lēmuma atspoguļojums ieraksta formā.

3. Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta septītās daļas izpratnē nepārprotams pierādījums ir tāds pierādījums, kas neatstāj dažādas interpretācijas iespējas, proti, kuru nevar pārprast, kura saturs ir viennozīmīgs. Tas ir tāds pierādījums, kas pats par sevi ir pietiekams, lai persona bez speciālām zināšanām parakstu ekspertīzes jautājumos varētu konstatēt faktu, ka paraksts ir viltots. Kategorisks eksperta atzinums ir tieši šāds pierādījums.

4. Par ekspertu Administratīvā procesa likuma 59.panta, kas regulē informācijas iegūšanu iestādē, otrās daļas izpratnē uzskatāms lietpratējs, kas labi pārzina kādu tehnisku, ekonomisku, medicīnisku vai citu jomu un var sniegt kvalitatīvu vērtējumu vai atzinumu kādā jautājumā. Eksperta viedokļa noskaidrošana šā panta izpratnē nav pakļauta formālajām prasībām, kādas paredzētas tiesas procesā (178.-182.pants).

5. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajai daļai augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Saskaņā ar panta otrās daļas 2. un 4.punktu augstāka iestāde var citastarp atcelt administratīvo aktu un izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu. Atbilstoši panta piektajai daļai administratīvais akts apstrīdēšanas procesā iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Tādējādi apstrīdēšana ir tā paša administratīvā procesa turpinājums nākamajā stadijā. Apstrīdēšanas procesā netiek izdots jauns administratīvais akts, bet apstiprināts vai mainīts sākotnējā administratīvā akta formulējums. Tāpēc apstrīdēšanas procesā nevar runāt par vairākiem administratīvajiem aktiem, bet tikai par vienu administratīvo aktu dažādās procesa stadijās. Attiecīgi augstākas iestādes kompetence izlemt lietu un izdot administratīvo aktu apstrīdēšanas stadijā ir tāda pati kā sākotnēji zemākai iestādei (izņemot, ja padotība tiek īstenota pārraudzības formā).

2009. gads

J 12.02.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-26/2009
Par komersanta firmas izvēles ierobežojumiem

1. Komersanta veids ir komerctiesiskajā apgrozībā svarīgs apstāklis. Komersanta firmā ir jāietver norāde uz komersanta veidu un tādējādi firma, citastarp sniedz nozīmīgu informāciju trešajām personām par konkrēto komersantu, proti, informāciju par komersanta veidu. Tādējādi firmas regulācija kalpo gan paša komersanta, gan trešo personu interesēm.

2. Firmas regulācijas mērķis ir, pirmkārt, aizsargāt komersantu pret viņam piederošas firmas prettiesisku izmantošanu, otrkārt, novērst trešās personas maldināšanas iespēju. Mērķis novērst trešās personas maldināšanas iespēju tiek panākts, nosakot komersanta veida norādes obligātu iekļaušanu firmā un nosakot firmas izvēles ierobežojumus. Tiesību normas tieši noteic, ka firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu (Komerclikuma 29.panta pirmā daļa).

3. Komerclikuma 29.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums firmā ietvert maldinošas ziņas nav saprotams tādējādi, ka šī tiesību norma aizliedz iekļaut tikai tādu informāciju, kura nepārprotami sniedz īstenībai neatbilstošas ziņas par komersanta veidu. Maldināt var arī tāda informācija, kura netieši vai neapzināti norāda uz iespējamiem faktiski nepastāvošiem apstākļiem, vai informācija, kura ir savstarpēji pretrunīga, un tādējādi uz tās pamata trešā persona var izdarīt nepareizu secinājumu par attiecīgo komersantu.

4. Komerclikuma 29.panta sestā daļa, kas noteic, ka preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē preču zīmes regulējošie normatīvie akti, neietekmē šā paša panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu. Pretējā gadījumā, reģistrējot firmu atbilstoši preču zīmei vai tās daļai, bet neizvērtējot firmas atbilstību komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, netiktu ievērotas trešo personu tiesiskās intereses, kas neatbilstu vienam no firmas regulācijas mērķiem. Tādējādi nav atzīstams, ka tajos gadījumos, kad firmā tiek izmantota preču zīme vai tās daļa, ir reģistrējamas arī tādas firmas, kas pretēji Komerclikuma 29.panta pirmās daļas regulējumam trešās personas faktiski var maldināt par attiecīgā komersanta veidu.

2008. gads

J 30.09.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-741/2008
Par valdes tiesībām pārstāvēt komersantu un par Komercreģistrā iekļauto ziņu tiesisko nozīmi

1. Uzņēmumu reģistra reģistrētajām ziņām un faktiem par komersantu ir dažāda nozīme. Ierakstam par komersanta nodibināšanas faktu ir konstitutīva nozīme, jo komercsabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Turpretī citiem ierakstiem, tostarp ierakstam par valdes ievēlēšanu un pārstāvības tiesībām, ir tikai deklaratīvs raksturs, jo mērķis šo ziņu iekļaušanai Komercreģistrā ir aizsargāt patērētāja un citu trešo personu, piemēram, komersanta darījumu partneru tiesības un intereses.

2. Komercsabiedrības izpildinstitūcijas konkrēto sastāvu, tās pilnvaru termiņu un šā termiņa pagarinājumu noteic attiecīgās komercsabiedrības dalībnieku sapulce. Līdz ar to, ja komersanta dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par valdes ievēlēšanu, valdei ir pārstāvības tiesības arī bez šo ziņu ierakstīšanas komercreģistrā.

J 27.03.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-58/2008
Ierobežojumi šķīrējtiesas nosaukuma izvēlē

Šķīrējtiesas nosaukuma ierobežojumus noteic Civilprocesa likuma 486.pants un Komerclikuma 29.pants („Firmas izvēles ierobežojumi”). No minētajām tiesību normām izriet, ka šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar jau piereģistrētas šķīrējtiesas nosaukumu. Nosaukumu sakritība ir vienīgais kritērijs šķīrējtiesu nosaukumu atšķiramībai. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt piereģistrēt tādu šķīrējtiesu, kuras nosaukums ir līdzīgs kādas jau iepriekš piereģistrētas šķīrējtiesas nosaukumam, bet nesakrīt ar to.

2007. gads

J 19.02.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-5/2007
Par uzņēmumu reģistra kompetenci

1. Uzņēmumu reģistra valsts notāra pienākums cita starpā pārbaudīt, vai iesniegtajos dokumentos ietvertie lēmumi, uz kuru pamata izdarāmi reģistrācijas ieraksti, atbilst likuma prasībām, nenozīmē, ka valsts notāram būtu jāpārbauda, vai uzņēmuma iesniegtajā dalībnieku sapulces protokolā norādītās ziņas atbilst faktiskajiem apstākļiem. Uzņēmumu reģistrs savas kompetences īstenošanā izmanto iesniegtos dokumentus un pārbauda, vai šajos dokumentos ietvertās ziņas atbilst tiesību normu prasībām. Savukārt, ja uzņēmuma dalībnieku starpā ir strīds par dalībnieku sapulces sasaukšanas vai norises faktiskajiem apstākļiem, šāds strīds risināms civilprocesuālā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā.

2. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums neierobežoja sabiedrības tiesības pirms reģistrācijas komercreģistrā jebkurā laikā grozīt tās statūtus, piemērojot attiecīgo uzņēmējsabiedrību formu darbību reglamentējošos likumus.

2006. gads

J 25.04.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-259/2006
Subjektīvās tiesības pārsūdzēt Uzņēmumu reģistra lēmumu izdarīt ierakstu par sanācijas plāna pieņemšanu un revidenta iecelšanu, kā arī gadījumiem, kad tiesai ir pienākums vērtēt ne tikai administratīvā procesa iestādē pēdējā stadijā pieņemto lēmumu

1. Uzņēmumu reģistra lēmums izdarīt ierakstu par sanācijas plāna pieņemšanu un zvērināta revidenta iecelšanu attiecas uz konkrēto maksātnespējīgo personu un tās kreditoriem.

2. Sanācijas plāns kā hipotētisku pasākumu kopums pats par sevi nevar radīt kādām citām trešajām personām to tiesību aizskārumu pat tad, ja šajā plānā ir minētas plānotas darbības ar šīs personas īpašumu. Līdz ar to arī lēmums par sanācijas plāna piereģistrēšanu nevar skart šādu personu tiesības vai tiesiskās intereses. Par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot. Tādējādi personai, kuras īpašums ir minēts sanācijas plānā, nav subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumus par sanācijas plāna pieņemšanas iereģistrēšanu. Minētais attiecas arī uz zvērināta revidenta iecelšanu.

3. Tiesai parasti jāvērtē iestādes procesa pēdējā (apstrīdēšanas) stadijā pieņemtais lēmums. Minētais izriet no Administratīvā procesa likuma 76.panta trešās daļas, kas noteic, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums un 81.panta piektās daļas, kas noteic, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu.

4. Gadījumā, ja iestādes procesa pēdējā stadijā pieņemtais lēmums neietver visu tiesisko attiecību analīzi, bet tikai daļu, tiesai jāvērtē arī sākotnējos lēmumos ietvertais pamatojums. Minētais pamatojams ar to, ka visās administratīvā procesa iestāde stadijās pieņemto lēmumu kopums uzskatāms par vienu administratīvo aktu, par noteicošo uzskatot pēdējā institūcijā pieņemto formulējumu.

2005. gads

J 07.06.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-172/2005
Par administratora pienākumu nosūtīt Uzņēmumu reģistram lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu

Administratoram ir pienākums triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par bankrota procedūras uzsākšanu nosūtīt šo lēmumu reģistrēšanai Uzņēmumu reģistram. Nosakot likumā trīs dienu termiņu šāda lēmuma iesniegšanai, likumdevēja ratio legis bija nodrošināt lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu pēc iespējas ātrāku reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, lai ieinteresētās trešās personas būtu informētas par šāda lēmuma pieņemšanu attiecībā uz konkrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību).

J 15.02.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-27/2005
Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra kompetenci, pārbaudot dokumentus, kas iesniegti par sabiedriskās organizācijas darbības izbeigšanu

1. Tiesiskās sekas – sabiedriskās organizācijas darbības izbeigšanos – rada šīs organizācijas augstākās lēmējinstitūcijas lēmums, nevis Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums.

2. Tā kā Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumam par sabiedriskās organizācijas izbeigšanās fakta reģistrāciju ir deklaratīvs raksturs, valsts notāram nav pienākums pārbaudīt šāda lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus.