Uzņēmuma ienākuma nodoklis

Drukas versija

2019. gads

J 22.11.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-382/2019
Ziedojuma filantropiskais raksturs kā priekšnoteikums uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piemērošanai; pretpienākuma apjoma noteikšana

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1panta norma, kas liek un ļauj nodalīt pretpienākumu no ziedojuma, kas veikts ar filantropisku mērķi, nav izprotama tādējādi, ka katrreiz, kad pastāv pretpienākums, kopējā nodotā summa būtu katrā ziņā jādala daļās. Ja ir pamats konstatēt, ka pretpienākums ir saistāms ar visu nodoto finanšu līdzekļu apjomu, vai arī nav iespējams nodalīt kādu summu, kas būtu nodota tikai un vienīgi ar filantropisku mērķi, tas ir pamats atzīt, ka nodotie finanšu līdzekļi visā apjomā ir aptverti ar pretpienākumu un nav uzskatāmi par ziedojumu nekādā daļā.

J 31.01.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-234/2019
Biedrības pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli

1. No Biedrību un nodibinājumu likuma 7.panta pirmās daļas izriet, ka vispārīgi biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien šī saimnieciskā darbība ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu. Minētajā normā lietotais vārds „papilddarbība” pats par sevi jau norāda uz to, ka biedrībām saimnieciskā darbība ir pieļaujama papildus pamatdarbībai – darbībai, kas vērsta uz biedrības mērķu īstenošanu. Tāpēc, lai atzītu, ka saimnieciskā darbība tiek veikta kā papildu darbība, būtu nepieciešams konstatēt to, ka biedrība veic pamatdarbību. Pretējā gadījumā ir pamats pieņemt, ka tieši saimnieciskajai darbībai ir pamatdarbības raksturs.

2. Uzņēmumu ienākuma nodokli saistībā ar biedrības veikto saimniecisko darbību biedrībai nav jāmaksā tajos gadījumos, ja saimnieciskā darbība tiek veikta, lai veicinātu biedrības kā bezpeļņas organizācijas mērķu sasniegšanu. Šādos apstākļos saimnieciskā darbība un ar to saistīto ienākuma gūšana ir vērsta uz pilsoniski un sabiedriski nozīmīgu aktivitāšu īstenošanu, darbojoties biedrībā.

Tādējādi, lai konstatētu, vai biedrības saimnieciskās darbības ietvaros gūtie ienākumi apliekami ar uzņēmumu ienākumu nodokli, būtiski noskaidrot, kāds ir biedrības saimnieciskās darbības mērķis. Tāpēc biedrības saimnieciskās darbības novērtējums ir nesaraujami saistīts ar biedrības kā bezpeļņas organizācijas pamatdarbības novērtējumu.

J 08.03.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-218/2019
Uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķinā iekļaujamo saimnieciskās darbības izmaksu pārbaude

1. Lai izmaksas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem varētu tikt iekļautas saimnieciskās darbības izmaksās, tādējādi samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, svarīgi ir konstatēt, ka persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanā, proti, jānoskaidro, vai darījums ir noslēgts ar darījumu dokumentos norādīto personu un vai uzņēmums nav iesaistījies krāpšanā ar nodokļiem. Šādā jautājumā ir izmantojamas Senāta un Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām.

2. Lai atsauktos uz saprātīgas saimniekošanas principu un personu kā informētu tirgus dalībnieku, jāpārliecinās par to, kāda ir konkrētā darījuma norise, kāda ir darījumu prakse šādu darījumu izpildē, kāda apjoma pārbaude šādu darījumu ietvaros būtu saprātīgi sagaidāma no personas. Bez darījumu struktūras izzināšanas un nenoskaidrojot, kāda ir personas iesaistes pakāpe darījuma nodibināšanā un izpildē, nav iespējams izdarīt secinājumu par to, ka personas rīcība nav bijusi adekvāta konkrētā gadījuma apstākļiem vai ka no personas būtu bijis jāsagaida, ka tā pārliecinātos par savu darījumu partneri.

2018. gads

J 20.06.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-97/2018
Kritērija „izšķirošā ietekme” konstatēšana, piemērojot likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta otrās daļas 2.punktu

Nav pamatots vispārīgs secinājums, ka pie divu personu vienādām iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu tās abas īsteno kopīgu kontroli. Pretējā gadījumā likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta otrās daļas 2.punkts būtu jāpiemēro attiecībā uz ikvienu gadījumu, kad divas vai vairāk personas vienlīdzīgi īsteno sabiedrības pārvaldību, arī tad, ja vienīgais veids, kā sabiedrībā vispār jebkad varētu tikt pieņemti lēmumi, ir tikai šo personu saskaņots lēmums. Nav izslēdzams, ka divas personas ir izveidojušas vienlīdzīgu ietekmes īstenošanas mehānismu tieši tādēļ, lai nevienai nebūtu izšķirošas ietekmes.

Lai piemērotu likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta otrās daļas 2.punktu atbilstoši tā jēgai, proti, identificēt gadījumus, kad kādas personas izšķiroša ietekme ir bijis pamats noslēgt tirgus cenām neatbilstošus darījumus, vienlīdzīgas ietekmes apstākļos būtu jāspēj identificēt tāds apstākļu kopums, kas ļauj uzskatīt, ka divas vai vairākas personas darbojas kopīgi. Tādi apstākļi var būt redzami citstarp no uzņēmuma darbības ilgākā laikposmā, no strīdus darījumu vietas pārējās saimnieciskās darbības ietvaros, no attiecīgo personu savstarpējām saiknēm, jo īpaši ilgtermiņā.

J 20.02.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-17/2018
Tirgus cenas principa piemērošana savstarpēji saistītiem uzņēmumiem

Tirgus cenas princips, kas izriet no likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta otrās daļas 2. punkta, ir nosacījums, ka saistīto uzņēmumu savstarpējiem darījumiem ir jāpiemēro tirgus cenas jeb cenas, kādas, veicot šādus darījumus, piemērotu savstarpēji nesaistīti uzņēmumi. Ja tirgus cena starp saistītiem uzņēmumiem netiek piemērota un prece vai pakalpojums tiek pārdots par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, tad uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām apliekamais ienākums ir jāpārskata un tas jāpalielina par šo starpības daļu.

2015. gads

J 11.12.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-119/2015 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un valsts iestādēm

1. Priekšnoteikums uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piemērošanai ir ziedojuma filantropiskais raksturs (tostarp nedrīkst tikt konstatēts pretpienākums ziedotājam) un ziedojuma saistība ar ziedojuma saņēmēja statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums attiecībā uz ziedotāju, tad nodotā manta un finanšu līdzekļi pretpienākuma apjomā nav uzskatāmi par ziedojumu.

3. Saimnieciskās darbības veicējs, jo īpaši, ja tas ir profesionāls un pamanāms tirgus dalībnieks savā jomā, saprātīgi var novērtēt, ciktāl kāds pasākums nāk par labu tā saimnieciskajai darbībai. Atsevišķas strīdīgas situācijas nav pamats secinājumam, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji – tātad saimnieciskās darbības veicēji – nevarētu izprast likumā ietvertos principus un ziedojuma filantropisko raksturu vai, pretēji, uz nodokļa maksātāja labumu vērstu darbību.

4. Ciktāl ir runa par reklāmu kā pretpienākumu, Reklāmas likumā ietvertā reklāmas definīcija pēc būtības ietver arī tādus pasākumus, kas veicina komersanta vai preču zīmes popularitāti, jo caur to tiek veicināta arī komersanta piedāvāto preču un pakalpojumu atpazīstamība. Jo īpaši tas ir svarīgi jomās, kurās liela nozīme ir komersanta reputācijai, un tas noteikti attiecināms uz kredītiestādēm.

5. Ziedojuma saņēmējam nodotā manta un finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā noteikts pretpienākums par labu ziedotājam, tomēr pārējā daļā saglabājas ziedojuma raksturs un iespēja piemērot nodokļa atlaidi. Praktiskās grūtības ziedojuma daļas nodalīšanā ir risināmas atbilstoši administratīvā procesa principiem un pierādīšanas noteikumiem, ievērojot nodokļu jomas specifiku.

6. Ievērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantā nostiprināto principu par nodokļu maksātāja pienākumu iesniegt pierādījumus savu iebildumu pamatošanai, nodokļa maksātājam jāspēj pašam saprast, ka ziedojuma saņēmējs veic pretpienākumu ar atlīdzības raksturu, un tam ir jānodrošinās, ka ir iespējams noteikt šā pretpienākuma apjomu.

7. Ziedojums valsts pārvaldes iestādei ar mērķi samaksāt par iestādes darbinieku brīvprātīgo veselības apdrošināšanu nāk par labu iestādes nolikumā norādīto funkciju kvalitatīvai izpildei. Tādēļ nav šķēršļu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi.

2014. gads

J 14.11.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-565/2014
Plānoto zudumu normas aprēķināšanas precizitāte

Plānoto zudumu norma attiecīgajam taksācijas periodam aprēķināma, pamatojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos. Rodoties preču zudumiem apstiprinātā normatīva robežās, tie tiek norakstīti izdevumos, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Savukārt virsnormatīvos zudumus pieskaita izdevumiem, kas nav ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību. Nodokļu tiesību normas pieļauj zudumu normas procentu vērtību noapaļošanu līdz skaitlim, kas nepārsniedz nākamo veselo skaitli.

J 12.03.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-80/2014
Terminu „saistītās personas” un „izšķiroša ietekme” tulkojums

1. Saskaņā ar likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 1.panta piekto daļu, šā likuma izpratnē ar uzņēmumu saistīta persona ir persona, kurai (fiziskās personas gadījumā - tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kurai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā.

2. Termins „izšķiroša ietekme” ir tulkojams, ņemot vērā Koncernu likumā noteikto. Proti, izšķiroša ietekme rodas uz koncerna līguma vai līdzdalības pamata. Likums paredz šādus koncerna līguma veidus: pārvaldes līgums (sabiedrība pakļauj savu vadību citam uzņēmumam); peļņas nodošanas līgums (apņemas nodot peļņu citam uzņēmumam); pārvaldes un peļņas nodošanas līgums (kombinēti abi iepriekšējie līgumi). Izšķiroša ietekme uz līdzdalības pamata izveidojas, piemēram, ja uzņēmumam sabiedrībā ir balsstiesību vairākums vai uzņēmumam kā sabiedrības dalībniekam ir tiesības iecelt vai atcelt sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu. Turklāt jāņem vērā, ka uzņēmums Koncernu likuma izpratnē ir komercsabiedrība Komerclikuma izpratnē, kā arī fiziska persona.

3. Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi neliecina ne par balsstiesību vairākumu sabiedrībā, ne par kontroli pār sabiedrības izpildinstitūciju vai pārraudzības institūciju locekļu vairākumu, tādējādi nav uzskatāmas par izšķirošu ietekmi komercsabiedrībā.

J 16.05.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-58/2014
Reprezentācijas izdevumu vērtējums; pretpienākums, kas uzskatāms (nav uzskatāms) par atlīdzību; ziedotie finanšu līdzekļi nav atzīstami par ziedojumiem arī daļā, kādā nav noteikts pretpienākums

1. Braucieni, kuros dodas uzņēmējsabiedrības amatpersonas kopā ar klientiem, var tikt atzīti gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem, gan par tādiem, kas atzīstami par atpūtas braucieniem. Tas atkarīgs no pierādījumiem, ko nodrošina nodokļu maksātājs.

2. Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti „iet roku rokā” ar vēlmi turpināt biznesa attiecības. Kaut arī teorētiski dāvinājumi tiek veikti brīvprātīgi, patiesībā tie ietver pienākumu dot un pienākumu atlīdzināt.

3. Gadījumos, kad līgumā ietvertā pretpienākuma izpilde faktiski neprasa izdevumus (piemēram, norādot mājas lapā finansētāja logo vai ietverot finansētāja nosaukumu pasākuma nosaukumā) ir darbības, kuras nav uzskatāmas par atlīdzību. Savukārt gadījumos, kad pretpienākuma izpilde prasa papildu izdevumus, ir darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

4. Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, nav pamata ziedotos finanšu līdzekļus atzīst par ziedojumu tādā daļā, kādā nav noteikts pretpienākums.

5. Nodokļu administrācijas uzdevums ir kontrolēt nodokļu maksāšanas pienākuma pareizu izpildi, nevis veikt nodokļu maksātāja nodokļu aprēķina korekcijas.

2013. gads

J 12.06.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-21/2013 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā iekļaujamo saimnieciskās darbības izmaksu ierobežošanas pamats

Nodokļu sistēmas sekmīgā funkcionēšanā un krāpniecības novēršanā nav pamata attiecībā uz katru nodokli par vieniem un tiem pašiem darījumiem piemērot atšķirīgus kritērijus, ja vien tam nav no nodokļa būtības izrietošs objektīvs pamats. Gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši attaisnojuma dokumenti (darījumu apliecinošie rēķini), uz abiem vienādi attiecas likuma „Par grāmatvedību” normas, arī 2.pants par patiesas informācijas atspoguļošanu grāmatvedībā un 7.panta pirmā daļa par ierakstu izdarīšanu grāmatvedības reģistros tikai saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem, abos gadījumos būtiska nozīme ir tam, vai persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Tādēļ arī uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu, nosakot saimnieciskās darbības izmaksās iekļaujamos izdevumus, ir attiecināma tāda pati pieeja, kāda attīstīta Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Proti, ja arī nodokļu administrācijai un pēc tam arī tiesai ir pamats apšaubīt, vai pieteicēja darījumu partneris varēja izpildīt konkrēto darījumu (respektīvi, ka darījums faktiski noticis tieši ar minēto darījumu partneri), ir jānoskaidro, vai nodokļu maksātājs ir iesaistījies (vai arī apzinājies, vai tam vajadzēja apzināties, ka tādējādi tas iesaistās) krāpšanā ar nodokļiem.

2012. gads

J 26.10.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-499/2012
Kases aparātu, kases sistēmu, specializētu ierīču vai iekārtu izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta vienotās datubāzes (reģistra)

1.Valsts ieņēmumu dienesta vienotā datu bāze (reģistrs) domāta aktuālu un faktisku datu reģistrēšanai par kases aparātiem, kases sistēmām, specializētajām ierīcēm vai iekārtām, kuras tiek izmantotas, un to lietotājiem. Lietotājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par kases sistēmu izslēgšanu no reģistra 15 dienu laikā kopš kases sistēmas lietošanas izbeigšanas. Ja lietotājs savu pienākumu nav izpildījis, Valsts ieņēmumu dienests pats pēc savas iniciatīvas pieņem attiecīgu lēmumu. Nav nozīmes, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests uzzinājis attiecīgo informāciju. Būtiski, ka dienesta rīcībā nonākusi informācija, saskaņā ar kuru kases sistēmu esībai reģistrā uz attiecīgā lietotāja vārda vairs nav pamata.

2.Kases sistēmu īpašniecei, kas nav to lietotāja un kuras faktiskā valdījumā atrodas kases sistēmas un to dokumentācija, ir subjektīvās tiesības prasīt, lai Valsts ieņēmumu dienests anulē kases sistēmu reģistrāciju uz trešās personas vārda.

J 01.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-2/2012
Maksājuma par liekajiem cukura sīrupa krājumiem piemērošana

1.Komisijas Regulas (EK) Nr.60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos, neuzliek pienākumu izvērtēt spekulatīvos nodomus un iespējas. Šīs regulas mērķis ir nevis sodīt uzņēmēju par spekulatīvo darbību, bet gan, no vienas puses, ar soda maksājumu mehānisma palīdzību novērst krājumu veidošanu spekulatīviem mērķiem un, no otras puses, izlīdzināt to valdītāju gaidāmās ekonomiskās priekšrocības. Tādēļ šie kopīgo tirgu organizāciju aizsardzībai paredzētie instrumenti ir piemērojami visiem liekajiem krājumiem minēto regulu izpratnē, neatkarīgi no tā, vai to turētāji no to pārdošanas faktiski ir guvuši peļņu.

2.Aprēķinot maksājumu par liekajiem cukura sīrupa krājumiem, aprēķina bāzei ir jāizmanto šajā produktā faktiski esošā baltā cukura daudzums un jāpiemēro attiecīga baltā cukura ievedmaksājuma likme ar Komisijas Regulā (EK) Nr.60/2004 paredzēto koeficientu.

2011. gads

J 20.05.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-151/2011
Zādzības radītais iztrūkums likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē; likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta attiecināmība uz zādzību

1.Zādzība pati par sevi nav preču piegāde, jo nenotiek preču nodošana citas personas īpašumā (tās ieguvējs tikai kļūst par turētāju), nevar pieņemt, ka tieši zādzībā cietusī persona veikusi darbības, lai preces laistu tirgū. Tāpēc nav aprēķināmi pievienotās vērtības nodokļa maksājumi par nozagto preču iespējamo realizāciju.

2.Robeža, kas nodala uz saimnieciskās darbības izdevumiem attiecināmus un neattiecināmus iztrūkumus, ir atrodama Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 47.punktā, kas nosaka nodokļa maksātājam veicamās darbības, lai nebūtu pamata nolaupījuma dēļ radušos iztrūkumu izslēgt no saimnieciskās darbības izdevumiem un palielināt apliekamo ienākumu.

2010. gads

J 23.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-10/2010
Iestādes rīcības brīvība lemt par soda naudas apmēru; rīcības brīvības izmantošanas pārbaudes obligātums

1.Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.1panta pirmā daļa paredz, ka nodokļu administrācijai, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, ir tiesības samazināt kontroles rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem. Šī norma ir piemērojama arī tiem soda naudas piemērošanas gadījumiem, kas minēti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta otrajā daļā. Tādējādi iestādei ir piešķirta rīcības brīvība lemt par uzliktās soda naudas par skaidras naudas deklarēšanas pārkāpumiem apmēru.

2.Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 250.panta pirmās daļas 2.punktu tiesai jāpārbauda administratīvā akta atbilstība materiālo tiesību normām, kas ietver arī iestādei piešķirtās rīcības brīvības izmantošanas pārbaudi.

2005. gads

J 11.01.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-11/2005
Par dalībnieku ieguldījumiem uzņēmumā, uzņēmuma ienākuma nodokli un ar nodokli neapliekamiem ieņēmumiem

Lai uzņēmums savu dalībnieku finanšu ieguldījumus uzņēmumā būtu tiesīgs atspoguļot tādā grāmatvedības dokumentu postenī, kas netiek ņemts vērā uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai, pašam uzņēmumam jāpierāda, ka šie finanšu ieguldījumi noformēti atbilstoši tiesību normās paredzētajām prasībām.

2004. gads

J 24.08.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-104/2004
Preces realizācijas brīdis

Prece uzskatāma par realizētu arī tad, ja tā nodota pircēja vietniekam.