Civiltiesības

Drukas versija

Daži aktuāli Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi civiltiesību jomā no 2015.gada 1.līdz 30.jūnijam

 

Lieta

Joma, tiesību akts

Nolēmums, secinājums

C-195/14 - Teekanne 

Pārtikas produktu marķēšana un noformēšana – Direktīva 2000/13/EK 

 

Marķēšanas veids, ar kuru var maldināt pircēju par pārtikas sastāvu – Sastāvdaļu uzskaitījums – Apzīmējuma “aveņu–vaniļas piedzīvojums”, kā arī aveņu un vaniļas ziedu attēlu izmantošana uz augļu tējas iesaiņojuma, kura nesatur šīs sastāvdaļas

Teekanne pārdod augļu tēju ar nosaukumu “Felix Himbeer-Vanille Abenteuer” (“Feliksa aveņu–vaniļas piedzīvojums”). Uz iesaiņojuma ir attēlotas vairākas sastāvdaļas, kuras ir dažāda lieluma, krāsas un dažādiem burtu fontiem, ir attēlots arī aveņu un vaniļas ziedu attēls un uzraksti “augļu tēja ar dabīgiem aromatizētājiem” un “augļu tēja ar dabīgiem aromatizētājiem – aveņu–vaniļas garša”, kā arī grafisks zīmogs, uz kura zeltītā aplī ir ietverts uzraksts “satur tikai dabīgas sastāvdaļas”.

Iesniedzējtiesa uzskata, ka šajā augļu tējā nav nevienas sastāvdaļas vai aromatizētāja no vaniļas vai avenēm. Sastāvdaļu uzskaitījums, kas ir attēlots uz vienas no iesaiņojuma malām, ir šāds: “Hibisks, āboli, saldās kazenes lapas, apelsīna miziņas, mežrozītes, dabīgais aromatizētājs ar vaniļas garšu, citrona miziņas, dabīgais aromatizētājs ar aveņu garšu, kazenes, zemenes, mellenes, plūškoka ogas”.

BVV pret Teekanne cēla prasību Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa), apgalvojot, ka ziņas uz atbildētājas augļu tējas iesaiņojuma ir tādas, kas maldina patērētājus par šīs augļu tējas sastāvu. Šīs informācijas dēļ patērētājs sagaidot, ka minētās augļu tējas sastāvā būs vaniļas un aveņu sastāvdaļas vai vismaz vaniļas un aveņu dabīgie aromatizētāji..

 Direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 596/2009, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 3. panta 1. punkta 2) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka pārtikas produkta marķējums un veids, kā to veic, izmantojot noteiktas sastāvdaļas ārējo izskatu, aprakstu vai grafisko attēlu, var norādīt uz šīs sastāvdaļas klātbūtni šajā pārtikas produktā, kaut gan faktiski šīs sastāvdaļas tajā nav un šī neesamība izriet tikai no sastāvdaļu uzskaitījuma, kas ir attēlots uz minētā pārtikas produkta iesaiņojuma.

39 Marķējums, kā tas ir definēts šīs direktīvas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā, sastāv no tekstiem, norādēm, preču zīmēm vai tirdzniecības nosaukumiem, attēliem vai simboliem, kas ir saistībā ar pārtikas produktu un atrodas uz šī pārtikas produkta iesaiņojuma. Šo dažādo elementu starpā praksē daži var izrādīties maldinoši, kļūdaini, pārprotami, pretrunīgi vai nesaprotami.

40 Tādā gadījumā sastāvdaļu uzskaitījums noteiktās situācijās – pat ja tas ir pareizs un izsmeļošs – var būt nepiemērots, lai pietiekami labotu patērētāja kļūdaino vai ar pārpratumu radīto iespaidu attiecībā uz pārtikas produkta raksturīpašībām, kā tās izriet no pārējiem šo pārtikas produkta marķējumu veidojošiem elementiem.

41 Tādējādi situācijā, kurā pārtikas produkta marķējums un veids, kā tas ir veikts, to ņemot kopumā, rada iespaidu, ka šī pārtikas produkta sastāvā ir sastāvdaļa, kuras patiesībā tajā nav, šāds marķējums ir tāda veida, kas var maldināt pircēju par minētā pārtikas produkta raksturīpašībām.

42 Šajā lietā iesniedzējtiesai ir jāveic novērtējums par visu dažādo elementu kopumu, no kuriem sastāv augļu tējas marķējums, lai noteiktu, vai vidēji informēts un saprātīgi uzmanīgs un zinošs vidusmēra patērētājs var tikt maldināts par to, vai šī produkta sastāvā ir aveņu un vaniļas ziedu komponenti vai aromatizētāji, kuri ir iegūti no šīm sastāvdaļām.

43 Veicot šo pārbaudi, iesniedzējtiesai tostarp ir jāņem vērā izmantotie jēdzieni un attēli, kā arī dažādo elementu, kas attēloti uz augļu tējas iesaiņojuma, izvietojums, izmērs, krāsa, burtu fonts, valoda, sintakse un pieturzīmes.

C-147/14 - Loutfi Management Propriété intellectuelle

Kopienas preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 

 

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Sekas – Kopienas preču zīmes piešķirtās tiesības – Identiski vai līdzīgi apzīmējumi – Lietošanas aizliegums – Sajaukšanas iespēja – Novērtēšana – Citas valodas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, izmantošanas ņemšana vērā

 

Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, kas varētu būt starp Kopienas preču zīmi un apzīmējumu, kuri attiecas uz identiskām vai līdzīgām precēm un kuri abi ietver dominējošu arābu valodas vārdu latīņu valodas un arābu valodas rakstībā, šiem vārdiem vizuāli esot līdzīgiem, apstākļos, kad Kopienas preču zīmes un aplūkotā apzīmējuma konkrētajai sabiedrības daļai ir rakstveida arābu valodas pamatzināšanas, var tikt ņemta vērā šo vārdu nozīme un izruna.

C‑5/14 - Kernkraftwerke Lippe‑Ems

LESD 267. pants – Blakusprocess par atbilstības konstitūcijai pārbaudi 

 

Valsts likuma atbilstības pārbaude gan Savienības tiesībām, gan attiecīgās dalībvalsts konstitūcijai – Valsts tiesas iespēja vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu 

 

Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts iekasēt nodokli par kodoldegvielas izmantošanu – Direktīvas 2003/96/EK un 2008/118/EK – LESD 107. pants – EAEKL 93., 191. un 192. Pants

35 No visiem šiem apsvērumiem Tiesa ir secinājusi, ka LESD 267. panta ieviestā Tiesas un valsts tiesu sadarbības sistēmas darbība un Savienības tiesību pārākuma princips paredz, ka valsts tiesai ir jāspēj jebkurā tiesvedības brīdī, ko tā uzskata par piemērotu, un pat pēc tam, kad ir noslēdzies blakusprocess atbilstības konstitūcijai pārbaudei, uzdot Tiesai jebkādu prejudiciālu jautājumu, ko tā uzskata par vajadzīgu.

36 Šī sprieduma 31.–35. punktā minēto iemeslu dēļ Savienības tiesību efektivitāte tiktu apdraudēta un LESD 267. panta lietderīgā iedarbība tiktu vājināta, ja valsts tiesa tiktu kavēta vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem un nekavējoties piemērot Savienības tiesības atbilstoši Tiesas nolēmumam vai judikatūrai tādēļ, ka nav noslēdzies blakusprocess atbilstības konstitūcijai pārbaudei.

37 Attiecībā uz apstākli, ka Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikuma 100. panta 1. punkta pirmajā teikumā valsts tiesai, kura uzskata, ka likums neatbilst konstitūcijai, papildus pienākumam lūgt nolēmumu Bundesverfassungsgericht par šī likuma atbilstību minētajam pamatlikumam ir paredzēts arī pienākums apturēt tiesvedību, ir jāatgādina, ka valsts procesuālās normas esamība nevar apdraudēt valsts tiesu tiesības iesniegt Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja tās, līdzīgi kā izskatāmajā lietā, šaubās par Savienības tiesību interpretāciju.

38 Visbeidzot, runājot par Bundesverfassungsgericht uzsāktās tiesvedības ietekmi uz to, vai Savienības tiesību interpretācijai ir nozīme, lai atrisinātu strīdu pamatlietā, ir jānorāda, ka, ciktāl šis strīds un prejudiciālie jautājumi neatkarīgi no pamatlietā aplūkoto tiesību normu atbilstības konstitūcijai attiecas uz valsts tiesiskā regulējuma, kurā paredzēts iekasēt nodokli par kodoldegvielas izmantošanu, atbilstību Savienības tiesībām, nav acīmredzams, ka lūgtajai interpretācijai nebūtu nekādas saistības ar pamatlietas īstenajiem apstākļiem vai tās priekšmetu vai ka problēmai būtu teorētisks raksturs, vai arī ka Tiesas rīcībā nav faktisko un tiesību elementu, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem.

1) LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, kurai ir šaubas gan par valsts tiesību akta atbilstību Savienības tiesībām, gan par atbilstību attiecīgās dalībvalsts konstitūcijai, nezaudē iespēju, ne arī attiecīgajā gadījumā tā netiek atbrīvota no pienākuma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par minēto tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, tādēļ ka valsts tiesā, kurai ir pienākums veikt šo pārbaudi, norisinās blakusprocess par šo pašu tiesību aktu atbilstības konstitūcijai pārbaudi; (..)

C-649/13 - Comité d'entreprise de Nortel Networks u.c.

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 1346/2000  un Regula (EK) Nr. 44/2001 

 

Galvenā maksātnespējas procedūra – Sekundārā maksātnespējas procedūra – Piekritības konflikts – Ekskluzīva vai alternatīva piekritība – Piemērojamo tiesību noteikšana – To parādnieka aktīvu noteikšana, uz kuriem attiecas sekundārā maksātnespējas procedūra – Šo aktīvu lokalizēšana – Īpašums trešajās valstīs

 

Uzdotajam jautājumam ir divas daļas: tā pirmā jautājuma daļa ir par tiesas piekritības sadali starp galvenās procedūras tiesu un sekundārās procedūras tiesu, kamēr otrā daļa ir par tiesību aktiem, kas piemērojami parādnieka aktīviem, ko skar sekundārā procedūra, atrašanās vietas noteikšanai.

Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 3. panta 2. punkts un 27. pants jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kurā uzsākta sekundārā maksātnespējas procedūra, tiesām alternatīvi ar dalībvalsts, kurā uzsākta galvenā maksātnespējas procedūra, ir piekritība lemt par to, uz kuriem parādnieka aktīviem attiecas sekundārās maksātnespējas procedūras sekas.

Tie parādnieka aktīvi, uz kuriem attiecas sekundārās maksātnespējas procedūra, nosakāmi atbilstīgi Regulas Nr. 1346/2000 2. panta g) punktam.

C‑583/13 P - Deutsche Bahn u.c. pret Eiropas Komisiju

 Konkurence 

 

Pamattiesības uz domicila neaizskaramību – Iepriekšējas tiesas atļaujas neesamība – Efektīva pārbaude tiesā – Nejaušs atklājums

32-34  (..) a posteriori tiesas pārbaudes esamību ECT uzskatīja kā tādu, kas ļauj atsvērt iepriekšējas atļaujas neesamību un tādējādi veido pamata garantiju, lai nodrošinātu konkrētā pārbaudes pasākuma saderību ar ECPAK 8. Pantu. Tā tas ir Eiropas Savienībā iesviestās sistēmas ietvaros, jo Regulas Nr. 1/2003 20. panta 8. punktā ir tieši norādīts, ka Tiesas kompetencē ir veikt Komisijas pieņemtā pārbaudes lēmuma tiesiskuma pārbaudi. Līgumos paredzētā pārbaude nozīmē, ka Savienības tiesai, pamatojoties uz prasītāja sniegtajiem pierādījumiem, lai argumentētu izvirzītos pamatus, ir jāveic visaptveroša pārbaude, proti, novērtējot gan tiesību, gan faktu jautājumus.

60 (..) Komisijai ir jāpamato lēmums par pārbaudes noteikšanu un šī lēmuma pamatojums ierobežo Komisijas darbiniekiem piešķirto pilnvaru apjomu - ir jāmeklē vienīgi dokumenti, kuri attiecas uz pārbaudes priekšmetu.

66  (..) pārbaudē ir pieļauts pārkāpums, ciktāl Komisijas darbinieki, kuru rīcībā jau iepriekš bija informācija, kas neattiecas uz minētās pārbaudes priekšmetu, konfiscēja dokumentus, kas pārsniedz pirmajā apstrīdētajā lēmumā noteikto pārbaudes apjomu.

C-497/13 - Faber

Patēriņa preču pārdošana un garantija – Direktīva 1999/44/EK 

 

Pircēja statuss – Patērētāja statuss – Piegādāto preču neatbilstība – Pienākums informēt pārdevēju – Neatbilstība, kas izpaužas sešu mēnešu laikā pēc preču piegādes – Pierādīšanas pienākums

 

Faber autoservisā Hazet iegādājās lietotu transportlīdzekli. Starp abām pusēm noslēgtais pirkuma līgums tika sagatavots uz iepriekš drukātas veidlapas ar šī autoservisa informāciju ar nosaukumu “Privātpersonu pirkuma līgums”. Pēc 4 mēnešiem automašīna brauciena laikā aizdegās un tika pilnībā iznīcināta.Faber, kura vadīja automašīnu, kopā ar savu meitu tobrīd devās uz darījuma tikšanos.

Automašīnu evakuators nogādāja līdz Hazet autoservisam un vēlāk, pēc tā lūguma, līdz demontāžas uzņēmumam, lai izpildītu spēkā esošās vides aizsardzības normas. F. Faber uzskata (taču Hazet autoserviss to apstrīd), ka šajā gadījumā puses esot vienojušās par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un iespējamu autoservisa atbildību.

Automašīna tika iznīcināta, par to iepriekš informējot Hazet autoservisu. Faberdarīja zināmu Hazet autoservisam, ka viņa to uzskata par atbildīgu par zaudējumiem, ko nodarīja aizdegšanās, kas iznīcināja viņas automašīnu. Šos zaudējumus, kurus veido šīs automašīnas pirkuma cena, kā arī dažādu tajā atradušos priekšmetu vērtība, F. Faber aprēķināja EUR 10 828,55 apmērā.  Faber uzticēja ekspertīžu birojam veikt automašīnas aizdegšanās iemeslu tehnisko izmeklēšanu. Tā kā starplaikā tā bija demontēta, ekspertīze nevarēja notikt.

 

1) Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata strīdu par līgumu, kurš varētu būt šīs direktīvas piemērošanas jomā, tiklīdz tai ir šajā ziņā nepieciešamie tiesību un faktiskie apstākļi vai tā tos var iegūt, pieprasot skaidrojumu, ir jāpārbauda, vai pircēju var kvalificēt kā patērētāju minētās direktīvas izpratnē pat tad, ja viņš nav tieši norādījis uz šādu statusu;

38 Šajā ziņā ir jāuzskata, ka valsts tiesai principā, lai noteiktu strīdam, kuru tā izskata, piemērojamās tiesību normas, juridiski jākvalificē fakti un darbības, kuras puses norādījušas savu apgalvojumu pamatojumam. Šī juridiskā kvalifikācija obligāti ir sākotnēji jāveic gadījumā, kad, kā tas ir pamatlietā, pārdotās preces garantiju, kuru pieprasa prasītāja, var regulēt atšķirīgi noteikumi atkarībā no tā, kāds ir pircēja statuss. Šāda kvalifikācija pati par sevi nenosaka, ka tiesai pēc savas ierosmes ir jāīsteno rīcības brīvība, bet gan tikai to, ka tai ir jākonstatē un jāpārbauda juridiska nosacījuma esamība, kas nosaka piemērojamo tiesību normu.

39 Tāpat kā valsts tiesību sistēmas procesuālo noteikumu gadījumā valsts tiesai, lai noteiktu piemērojamo valsts tiesību normu, ir jāveic tiesisko un faktisko apstākļu, kurus tai iesniegušas puses, kvalifikācija, vajadzības gadījumā aicinot pēdējās minētās iesniegt lietderīgus precizējumus, tai saskaņā ar līdzvērtības principu šādas pašas darbības ir jāveic, lai noteiktu, vai ir piemērojama Savienības tiesību norma.

47 Jāpiebilst, ka šo secinājumu nevar grozīt jautājums par to, vai patērētājam palīdz vai nepalīdz advokāts, jo Savienības tiesību interpretācija, kā arī efektivitātes un līdzvērtības principu piemērojamība ir neatkarīga no konkrētiem katra gadījuma apstākļiem 

2) Direktīvas 1999/44 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir jāuzskata par noteikumu, kurā ir paredzēts, ka, ja vien nav paredzēts citādi, neatbilstības trūkumu, kas izpaužas sešos mēnešos pēc preču piegādes, principā uzskata par esošu preču piegādes brīdī,.kas valsts tiesību sistēmā ir uzskatāms par sabiedriskās kārtības tiesību normu, un ka valsts tiesai pēc savas ierosmes ir jāpiemēro ikviena valsts tiesību norma, kas nodrošina tās transponēšanu;

3) Direktīvas 1999/44 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts noteikums, kurā ir paredzēts, ka patērētājam, lai viņš varētu izmantot no šīs direktīvas izrietošās tiesības, ir laicīgi jāinformē pārdevējs par neatbilstību, ar nosacījumu, ka šī patērētāja rīcībā šādas informācijas sniegšanai ir termiņš, kas nav mazāks par diviem mēnešiem, sākot no datuma, kurā viņš šo neatbilstību ir konstatējis, ka sniedzamā informācija attiecas tikai uz minētās neatbilstības pastāvēšanu un ka tai nav paredzēti pierādīšanas noteikumi, kas padarītu neiespējamu vai pārlieku apgrūtinātu minētajam patērētājam iespējas izmantot šīs tiesības;

4) Direktīvas 1999/44 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikums, saskaņā ar kuru tiek pieņemts, ka neatbilstība pastāvēja preces piegādes brīdī,

– ir piemērojams, ja patērētājs sniedz pierādījumus, ka pārdotā prece neatbilst līgumam un ka attiecīgā neatbilstība izpaudās, proti, tika materiālā veidā atklāta, sešu mēnešu laikā kopš preces piegādes. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī tas, ka neatbilstības esamībā ir vainojams pārdevējs;

– to var nepiemērot tikai tad, ja pārdevējs juridiski pietiekami pierāda, ka minētā neatbilstības cēloņa vai rašanās pamatā ir apstāklis, kas ir radies pēc preces piegādes.

Apvienotās lietas C-226/13 -  Fahnenbrock u.c.

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana – Regula (EK) Nr. 1393/2007

 

1. panta 1. punkts – Jēdziens “civillietas un komerclietas” – Valsts atbildība par “acta jure imperii”

Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000, 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasības tiesā par atlīdzību par valdījuma un īpašuma tiesību aizskārumu, par līgumsaistību izpildi un par zaudējumu atlīdzību, kādas ir pamatlietā, ko iesniegušas privātpersonas, kas ir valsts obligāciju īpašnieces, pret emitenti valsti, ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā, ja vien nav acīmredzami, ka tās nav civillietas vai komerclietas.

53, 54 (..) obligāciju emisija obligāti nenozīmē, ka tiek pārsniegtas pilnvaras salīdzinājumā ar vispārējām tiesībām, ko piemēro attiecībās starp privātpersonām. Nevar izslēgt to, ka privāto tiesību juridiskā persona var izmantot tirgus finansējumu, it īpaši ar obligāciju emisiju starpniecību. Turklāt attiecībā uz pamatlietām no lietas materiāliem skaidri neizriet, ka aplūkojamo vērtspapīru finanšu nosacījumus vienpusēji ir noteikusi Hellenische Republik un tie nav noteikti, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, kas regulē šo finanšu instrumentu tirdzniecību un rentabilitāti.

55- 57 Ir taisnība, ka Likums Nr. 4050/2012 ietilpst publisko finanšu pārvaldības un it sevišķi publiskā parāda pārstrukturizācijas ietvaros, lai novērstu smago finanšu krīzes situāciju, un šajā nolūkā ar to ir ieviesta iespēja apmainīt vērtspapīrus attiecīgajos līgumos. Šajā ziņā tomēr ir jānorāda, ka, pirmkārt, apstāklis, ka šī iespēja ir ieviesta ar likumu, pats par sevi nav noteicošs, lai secinātu, ka valsts ir īstenojusi publisko varu. Otrkārt, nav acīmredzami, ka Likuma Nr. 4050/2012 pieņemšana tieši un nekavējoties radītu grozījumus aplūkojamo vērtspapīru finanšu nosacījumos un tātad izraisītu prasītāju apgalvoto kaitējumu. Šiem grozījumiem būtu jāseko obligāciju īpašnieku vairākuma lēmumam par maiņas klauzulas pamatu, kas ar šo likumu ir iekļauta emisijas līgumos, kas turklāt apstiprina Hellenische Republik nodomu atstāt aizdevumu pārvaldību civiltiesiska rakstura regulējuma ietvaros.

58 Ņemot vērā šos apsvērumus, nevar secināt, ka pamatlietas acīmredzami nebūtu civillietas vai komerclietas Regulas Nr. 1393/2007 izpratnē, tādējādi šī regula ir piemērojama šajās lietās.

 

 

Daži aktuāli Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi civiltiesību jomā no 2013.gada 1.novembra līdz 30.novembrim

 

Lieta

Joma, tiesību akts

Secinājums

Apvienotās lietasC-537/12 un C-116/13 Banco Popular Español un Banco de Valencia

 

Nav pieejams latviešu valodā

 

Patērētāju aizsardzība; Direktīva 93/13/EEK

 

Hipotekārā aizdevuma līgums – Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra – Valsts tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, kompetence – Negodīgi noteikumi – Vērtēšanas kritēriji

 

Tiesas rīkojums balstīts uz spriedumu lietā C-415/11 Aziz

1) Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram par piedziņu atbildīgā tiesa, izlemjot jautājumus, kas saitīti ar ar hipotēku nodrošināta prasījuma piedziņu, nav tiesīga pēc savas ierosmes vai pēc patērētāja lūguma izvērtēt izpildei nododamā līguma noteikumu negodīgumu, vai lemt par nolēmuma izpildes atlikšanu vai izbeigšanu, ja šāds lēmums ir nepiecioešams lai nodrošinātu galīgā nolēmuma, ar kuru tiks izlemts patērētāja celtais iebildums jautājumā par līguma noteikumu godīgumu, izpildi.

2)Direktīvas 93/13 3.panta 1. un 2.punkts un 2.pielikuma 1(e) un (g) apakšpunkti, vērtējot līguma noteikumu par iespēju priekšlaicīgi atprasīt aizdevuma summu negodīgumu ar hipotēku nodrošināta aizdevuma līguma gadījumā, būtiska nozīme ir

– vai pārdevējam vai piegādātājam tiesības vienpusēji pārtraukt līgumu ir tikai pie nosacījuma, ka patērētājs nepilda būtisku līguma noteikumu,

– vai šāda paredzētā tiesība ir kontekstā ar šo līguma noteikumu būtiskumu un aizņēmuma apmēru,

– vai šāds noteikums atšķiras no regulējuma, kurš būtu piemērojams, ja šāda līgumiskā noteikuma nebūtu, tā ka tas procesuāli apgrūtina patērētājam sākt tiesvedību vai izlietot tiesības uz savu interešu aizstāvību, un

– vai nacionālajā regulējumā patērētājam, kuru skar šāda vienpusēja līguma laušana, paredzēti adekvāti un efektīvi līdzekļi, kas ļautu viņam kompensēt šādas līguma laušanas sekas (rezolutīvā daļa).

 

C-522/12 Isbir

Darba ņēmēju norīkošana darbā; Direktīva 96/71/EK

 

Minimālās darba algas likme – Vienreizēju maksājumu summas un darba devēja iemaksas darba ņēmēju daudzgadu uzkrājumu plānā

 

EST kompetence prejudiciālo jautājumu jomā

Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3.panta 1.punkta otrā ievilkuma c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tādu darba samaksas elementu ietveršana minimālajā darba algā, kuri neizjauc attiecību starp darba ņēmēja darbu, no vienas puses, un atlīdzību, ko darba ņēmējs saņem par šo darbu, no otras puses. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tas tā ir attiecībā uz darba samaksas elementiem, par kuriem izskatāmā pamatlieta (rezolutīvā daļa).

 

EST ir kompetence lemt par prejudiciāliem jautājumiem par Savienības tiesību normām situācijās, kurās pamatlietas fakti ir ārpus Savienības tiesību piemērošanas jomas, bet kur šīs tiesību normas ir piemērojamas saskaņā ar valsts tiesībām. Tāpat EST ir nospriedusi, ka gadījumā, kad valsts tiesības saistībā ar šīs valsts pilnībā iekšējām situācijām paredz tādus pašus risinājumus kā Savienības tiesības, lai it sevišķi nepieļautu dalībvalsts pilsoņu diskrimināciju vai konkurences izkropļojumus, no Savienības tiesībām pārņemto noteikumu vai jēdzienu vienveidīga interpretācija neatkarīgi no apstākļiem, kādos tos paredzēts piemērot, ir Eiropas Savienības interesēs, lai novērstu interpretācijas atšķirības nākotnē (28.punkts).

C‑478/12 Maletic

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās; Regula (EK) Nr. 44/2001

 

16.panta 1.punkts – Ceļojuma līgums starp patērētāju, kura domicils ir vienā valstī, un ceļojumu aģentūru, kas reģistrēta citā dalībvalstī – Tādu pakalpojumu sniedzējs, kurus izmanto ceļojumu aģentūra, kas reģistrēta patērētāja domicila dalībvalstī – Patērētāja tiesības sava domicila tiesā celt prasību pret abiem uzņēmumiem

Lai varētu piemērot normas par jurisdikciju, ir vajadzīgs ārvalstu elements, tomēr Briseles konvencijas 2.panta piemērošanai (tagad Regulas Nr.44/2001 2.pants) konkrēto tiesisko attiecību starptautisko raksturu ne vienmēr nosaka vairāku līgumslēdzēju valstu iesaistīšana strīda priekšmeta vai strīda dalībnieku attiecīgā domicila dēļ, Regula Nr.44/2001 a fortioriir piemērojama pamatlietas apstākļos, jo ārvalsts elements ir klātesošs, ne tikai runājot par lastminute.com, kas netiek apstrīdēts, bet arī attiecībā uz TUI. Kaut vienots darījums kā tas, kas lika laulātajiem Maletic rezervēt un samaksāt par kompleksu ceļojumu interneta vietnē lastminute.com, var tikt sadalīts divās atsevišķās līgumattiecībās ar, pirmkārt, interneta ceļojumu aģentūru lastminute.com un, otrkārt, ceļojuma organizētāju TUI, šīs pēdējās līgumattiecības nevar kvalificēt kā “pilnībā iekšzemē” notiekošas attiecības, jo tās ir nedalāmi saistītas ar pirmajām līgumattiecībām, kuras īsteno minētās ceļojumu aģentūras starpnieks, kas atrodas citā dalībvalstī. (26., 28-29.punkts)

 

Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 16.panta 1.punktā paredzētais jēdziens “otra līgumslēdzēja puse” ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja šī „otra līgumslēdzēja puse”, šajā gadījumā - ceļojuma starpniece, kas atrodas ārvalstī izmanto līgumpartnera, šajā gadījumā - ceļojuma organizētāja, kas atrodas iekšzemē, pakalpojumus,tas ietver arī uzņēmēja, ar kuru patērētājs noslēdza šo līgumu un kura juridiskā adrese ir patērētāja domicila dalībvalstī, līgumpartneri (rezolutīvā daļa).

 

C-552/12 Sneller

Juridisko izdevumu apdrošināšana; Direktīva 87/344/EEK

 

Nosacījums, ka juridiskā palīdzība tiesvedības un administratīvajā procesā tiek nodrošināta ar apdrošinātāja darbinieka starpniecību, bet tikai vajadzības, kuru izvērtē apdrošinātājs, gadījumā – to nodrošina juridisko ārpakalpojumu sniedzējs

 

Direktīva atcelta ar Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā

1) Direktīvas 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu 4.panta 1.punkta) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas ir pret to, ka juridisko izdevumu apdrošinātājs, kas savos apdrošināšanas līgumos paredz, ka juridisko palīdzību principā nodrošina viņa darbinieki, vienlaikus arī paredz, ka juridiskos izdevumus par apdrošinātā brīvi izvēlēta advokāta vai cita tiesiskā pārstāvja pakalpojumiem var atlīdzināt tikai gadījumos, ja apdrošinātājs uzskata, ka lietas izskatīšana ir jānodod ārpakalpojumu sniedzējam;

2) Juridiskās palīdzības attiecīgajā tiesvedības vai administratīvajā procesā obligātais vai fakultatīvais raksturs atbilstoši valsts tiesībām neietekmē atbildi, kas sniegta uz pirmo jautājumu.(rezolutīvā daļa)

 

Direktīvas 87/344 4.panta 1.punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar tās preambulas vienpadsmito apsvērumu, izriet, ka apdrošinātā brīva advokāta izvēle nevar tikt ierobežota tikai ar situācijām, kurās apdrošinātājs nolemj, ka ir jāvēršas pie ārpakalpojumu sniedzēja. Minētās direktīvas, un it īpaši tās 4.panta, mērķis, kas ir plaša apdrošināto personu interešu aizsardzība nav saderīgs ar šīs direktīvas 4.panta 1.punkta a) apakšpunkta šauru interpretāciju. Runājot par apdrošināšanas prēmiju apmēra jautājumu, ir jāprecizē, ka apdrošinātā tiesību brīvi izvēlēties savu pārstāvi dažādo nosacījumu īstenošana, neizslēdz to, ka dažos gadījumos var tikt noteikti to izdevumu ierobežojumi, kas jāsedz apdrošinātājiem. (23-24 un 26.punkts)

 

C‑383/12 P Environmental Manufacturing / ITSB

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Regula (EK) Nr. 207/2009

 

Relatīvi atteikuma pamati – Agrākās preču zīmes atšķirtspējas aizskārums – Izmaiņas vidusmēra patērētāju saimnieciskajā rīcībā – Pierādīšanas pienākums

Saskaņā ar EST judikatūru pierādījums par to, ka vēlāka preču zīme nodara vai varētu nodarīt kaitējumu agrākās preču zīmes atšķirtspējai, prezumē, ka ir pierādītas izmaiņas preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā sakarā ar vēlākas preču zīmes izmantošanu vai nopietnu risku, ka šādas izmaiņas radīsies nākotnē (iepriekš minētais spriedums lietā.

Ar jēdzienu “izmaiņas vidusmēra patērētāja ekonomiskajā rīcībā” tiek izvirzīts objektīva rakstura nosacījumus. Šīs izmaiņas nevar izsecināt tikai no tādiem subjektīviem elementiem, kā tikai patērētāju uztvere. Vienīgi fakts, ka patērētāji ievēro jauna agrākam apzīmējumam līdzīga apzīmējuma esamību, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu agrākās preču zīmes atšķirtspējai nodarītā kaitējuma vai šī kaitējuma riska esamību Regulas Nr. 207/2009 8.panta 5.punkta izpratnē, ciktāl šī līdzība nerada sajaukšanas iespēju patērētāju apziņā.

Skaidrs, ka Regulā Nr. 207/2009 un EST judikatūrā netiek prasīts sniegt faktiska kaitējuma pierādījumus, bet tiek pieļauts arī šāda kaitējuma būtisks risks, kas ļauj izmantot loģiskus secinājumus. Tomēr šādi secinājumi nedrīkst izrietēt no vienkāršiem pieņēmumiem, bet šādus secinājumus var izdarīt, “pamatojoties uz iespējamību pārbaudes [..] un ņemot vērā ierasto praksi nozīmīgajā komercnozarē, kā arī visus pārējos šīs lietas apstākļus”. (34., 37., 42-43.punkts)

 

C-309/12 Gomes Viana Novo u.c.

Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā; Direktīva 80/987/EEK; Direktīva 2002/74/EK

 

Garantijas iestāžu samaksas pienākuma ierobežošana – Algas prasījumi, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas tiesā par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu

Direktīva 80/987/EEK attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2002/74/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas negarantē algas prasījumus, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas tiesā par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu, pat ja pirms šī laika posma sākuma darbinieki pret viņu darba devēju ir uzsākuši tiesvedību par prasījumu apmēra noteikšanu un to piespiedu piedziņu (rezplutīvā daļa)

 

C-284/12 Deutsche Lufthansa

Valsts atbalsts; LESD 107. un 108.pants

 

Priekšrocības, ko publisks uzņēmums, kurš pārvalda lidostu, ir piešķīris zemo cenu aviosabiedrībai – Lēmums uzsākt oficiālu šī pasākuma izmeklēšanas procedūru – Dalībvalstu tiesu pienākums ievērot Komisijas vērtējumu, ko tā ir veikusi šajā lēmumā saistībā ar atbalsta esamību

Ja atbilstoši LESD 108.panta 3.punktam Eiropas Komisija ir uzsākusi minētā panta 2.punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz nepaziņotu pasākumu, kas tiek izpildīts, valsts tiesai, kura ir saņēmusi lūgumu likt izbeigt šī pasākuma izpildi un atgūt jau izmaksātās summas, ir pienākums veikt visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izdarītu secinājumus no iespējama pienākuma apturēt minētā pasākuma izpildi neizpildes.

Šajā nolūkā valsts tiesa var nolemt apturēt attiecīgā pasākuma izpildi un likt atgūt jau izmaksātās summas. Tā var arī nolemt izdot rīkojumu veikt pagaidu pasākumus, lai aizsargātu, pirmkārt, attiecīgo personu intereses un, otrkārt, Eiropas Komisijas lēmuma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru lietderīgo iedarbību.

Ja valsts tiesai ir šaubas par to, vai attiecīgais pasākums veido valsts atbalstu LESD 107.panta 1.punkta nozīmē, vai par lēmuma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru spēkā esamību vai interpretāciju, tā var, pirmkārt, lūgt Eiropas Komisijai sniegt paskaidrojumus un, otrkārt, var uzdot prejudiciālu jautājumu vai saskaņā ar LESD 267.panta otro un trešo daļu tai ir jāuzdod prejudiciāls jautājums EST. (rezolutīvā daļa)

 

T-337/12 - El Hogar Perfecto del Siglo XXI/OHMI - Wenf International Advisers (Tire-bouchon)

Kopienas dizainparaugs; Regula (EK) Nr.6/2002

 

Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots korķviļķis – Agrāks valsts dizainparaugs – Individuāla rakstura neesamība – Atšķirīga kopējā iespaida neesamība – Informēts lietotājs – Autora brīvības pakāpe

Informēta lietotāja definīcija: “gan privātpersona, kas [..] [šos instrumentus] izmanto pie sevis, gan profesionālis (viesmīlis, vīnzinis), kurš to izmanto restorānā”. Pēc Apelācijas padomes domām, šāds lietotājs ir informēts tādā ziņā, ka “viņš orientējas vīnos un aksesuāros, lai tos baudītu, un, nebūdams izstrādātājs, viņš savu interešu un savas vājības dēļ ir uzkrājis noteiktas zināšanas par to, ko šajā tirgū piedāvā vīna pudeļu attaisāmo jomā”. Citiem vārdiem sakot, Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka šī persona, lai gan tā nav eksperts rūpnieciskajā dizainā, zina par tirgus piedāvājumu un ražojuma pamatiezīmēm (26.punkts). Prasītāja ne tikai nav pierādījusi savus apgalvojumus, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, informēts lietotājs esot tikai “vīna vai tā lietošanas profesionālis”, un, otrkārt, privātpersona reti lietojot tādu korķviļķi ar sviru kā šajā lietā aplūkotais, jo minētais ražojums turklāt neesot nopērkams mazumtirdzniecības veikalos, tā pat nav pierādījusi, ka ar informēta lietotāja jēdziena ierobežošanu tikai ar profesionāļiem tiktu apšaubīta informēta lietotāja definīcija, kuru apstrīdētā lēmuma 17.punkta otrajā teikumā ir izmantojusi Apelāciju padome (28.punkts). Turklāt, pat pieņemot, kā to apgalvo prasītāja, ka apstrīdētais dizainparaugs var tikt uzskatīts par reklāmas izstrādājumu, kuru vīna ražotāju pagrabi pēc tam, kad tie ir personalizējuši roktura redzamo virsmu, dāvina kā dāvanu, informēta lietotāja definīcija nemainītos, jo, kā to norādīja Apelāciju padome, tā iekļaujot, pirmkārt, profesionāļus, kas šādas preces iegādājas, lai izplatītu tās galalietotājiem, un, otrkārt, pēdējie minētie lietotāji tās iegādājas paši (29.punkts).

 

Daži sviru korķviļķu elementi ir būtiski un tiem ir jābūt ikvienā šī veida korķviļķī, lai tas varētu pildīt savu funkciju. Tomēr, kā to pareizi ir norādījuši ITSB un persona, kas iestājusies lietā, funkcionāli ierobežojumi, kas attiecas uz atsevišķu elementu esamību sviras korķviļķī, nevar būtiski ietekmēt tā formu un vispārējo izskatu, jo vienīgie tehniskie ierobežojumi, kas jāievēro, ir sviras – neatkarīgi no tā, vai tā sastāv no tikai vienas vai divām detaļām, – izmērs, ieliekumu tā galā esamība, kā arī spirāles izvietojums un tās attālums no sviras. Tādējādi it īpaši rokturim, kurš, kā pamatoti norāda Apelāciju padome, ir centrālais un lielākais korķviļķa elements, var būt dažādas formas, kā arī mainīties tā izmērs, un mazais asmens var būt izvietots atšķirīgi. Kā izriet no ITSB izskatāmās lietas materiāliem, kas iesniegti Vispārējā tiesā, pastāv dizainparaugi attiecībā uz sviras korķviļķiem ar mainīgām formām un konstrukcijām, kuras atšķiras no tām, kas izmantotas apstrīdētajā dizainparaugā. Piemēram, vispirms ir jānorāda, ka var tikt konstatētas atšķirības attiecībā uz roktura izmēru un formu, kura var būt taisna vai līkumaina, noapaļota vai taisnstūra, un attiecībā uz citu korķviļķa elementu, kuri var tikt ievietoti rokturī, redzamo daļu. Pastāv atšķirības arī attiecībā uz pudeļu attaisāmā vai mazā asmens klātesamību, kā arī izvietojumu. Šajā ziņā ir jāsecina, ka prasītāja nav iesniegusi elementus, kas pierādītu tās apgalvojumu, saskaņā ar kuru mazā asmens novietojums vienā vai citā vietā uz roktura padarītu to nefunkcionālu vai pat bīstamu. No tā izriet, ka roktura uzbūvi un formu, kā arī iepriekš minēto elementu novietojumu nenosaka funkcionālās prasības. Līdz ar to tehnisko ierobežojumu esamība nenosaka korķviļķa vispārējo izskatu, kurš var būtiski atšķirties (36-38.punkts).

 

 

Daži aktuāli Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi civiltiesību jomā no 2013.gada 1.oktobra līdz 30.oktobrim

 

Lieta

Joma, tiesību akts

Secinājums

C-519/12 - OTP Bank

 

(pagaidām nav latviešu valodā)

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, Regula (EK) Nr. 44/2001

 

Civillieta 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

 

Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē netiek atzīta lieta, kurā saskaņā ar nacionālo tiesību regulējumu personai tiek noteikta atbildība par tās kontrolē esošas kapitālsabiedrības parādiem, ja šī atbildība saistīta ar šīs personas nepienācīgu pienākumu izpildi.

 

C-391/12 – RLvS

Negodīga komercprakse, Direktīva 2005/29/EK

 

Dalībvalsts tiesību normas, kas aizliedz jebkādas maksas publikācijas, ja tām nav pievienota piezīme “sludinājums” (“Anzeige”)

Vācijā konkrētajā lietā attiecībā pret preses izdevumu redaktoriem nevar atsaukties uz Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (..), no kā izriet, ka šajos apstākļos šī direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts piemērot tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru preses izdevumu redaktoriem katrai to periodiskos izdevumos veiktai publikācijai, par kuru tie saņem atlīdzību, ir jāpievieno īpaša norāde, kas šajā gadījumā ir vārds “sludinājums” (“Anzeige”), ja vien šīs publikācijas izkārtojums un noformējums vispārīgi neļauj atpazīt publikācijas reklāmas raksturu.

Ņemot vērā, ka Savienības likumdevējs vēl nav pieņēmis sekundārus šāda rakstura tiesību aktus attiecībā uz rakstveida presi, dalībvalstis saglabā kompetenci noteikt preses izdevumu redaktoriem pienākumus norādīt lasītājiem uz redakcionāla satura sponsorēšanas faktu, katrā ziņā ievērojot Līguma normas, tostarp tās, kuras ir saistītas ar pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību (49.punkts).

 

C-386/12 - Schneider

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, Regula (EK) Nr. 44/2001

 

Regulu nepiemēro fizisko personu rīcībspējas noteikšanai, nav būtiski, ka lietā tiek skartas izņēmuma jurisdikcijai pakļauta liet, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu

Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās , it īpaši tās 22.panta 1.punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama sevišķās tiesāšanās kārtībai, ko dalībvalsts valstspiederīgais, kurš saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem pēc aizgādnības nodibināšanas viņam daļēji atzīts par rīcībnespējīgu, ir ierosinājis citas dalībvalsts tiesā, lai saņemtu atļauju atsavināt viņam piederoša nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas šīs citas dalībvalsts teritorijā, jo šāda tiesvedība ir saistīta ar “fizisku personu tiesībspēju un rīcībspēju” šīs regulas 1.panta 2.punkta a) apakšpunkta izpratnē un tādējādi tā ir izslēgta no šīs regulas materiālās piemērošanas jomas.

 

C-322/12 – GIMLE

 

Noteiku veidu sabiedrību gada pārskati, Ceturtā direktīva 78/660/EEK

 

Skaidra un patiesa priekšstata princips – Pienākums izmantot uz sākotnējām izmaksām balstīta novērtēšanas metodi

Ceturtās direktīvas 78/660/EEK, kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 2.panta 3.–5.punktā noteiktais skaidra un patiesa priekšstata princips neļauj no minētās direktīvas 32.pantā rodamā principa, ka aktīvu novērtēšana veicama, balstoties uz to iegādes cenu vai ražošanas pašizmaksu, atkāpties par labu novērtēšanai to patiesajā vērtībā gadījumā, kad šo aktīvu iegādes cena vai ražošanas pašizmaksa ir acīmredzami mazāka par to patieso vērtību.

 

C-306/12 - Spedition Welter

Mehānisko transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, Direktīva 2009/103/EK

 

Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja pilnvarojums saņemt paziņotus tiesas dokumentus

Direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 21.panta 5.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka to pietiekamo pilnvaru vidū, ar kurām ir jābūt apveltītam atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, ir arī viņa pilnvarojums ar juridiski saistošu spēku saņemt paziņotus tiesas dokumentus, kas vajadzīgi, lai tiesā pēc piekritības uzsāktu tiesvedību atlīdzinājuma par apdrošināšanas gadījumu saņemšanai;

Ja valsts tiesību aktos Direktīvas 2009/103 21.panta 5.punktā noteiktais ir pārņemts teju burtiski, iesniedzējtiesai, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, ir jāinterpretē valsts tiesības atbilstīgi tam, kā šo direktīvu interpretē Eiropas Savienības Tiesa.

 

C-277/12 - Drozdovs

Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, Direktīva 72/166/EKK un Direktīva 90/232/EEK

 

Nepilngadīga bērna, kura vecāki gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumā, tiesības uz nemantiska kaitējuma kompensāciju no obligātās apdrošināšanas kompensāciju maksājumiem.

 

Sk. arī C-22/12 - Haasová

Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3.panta 1.punkts un Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 1.panta 1. un 2.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai ir jāsedz atlīdzība par nemateriālajiem zaudējumiem, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo radiniekiem, ciktāl šī atlīdzība saskaņā ar pamatlietā piemērojamajām valsts tiesībām ir paredzēta saistībā ar apdrošinātās personas civiltiesisko atbildību.

Direktīvas 72/166 3.panta 1.punkts un Otrās direktīvas 84/5 1.panta 1. un 2.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana atlīdzību par nemateriālo kaitējumu, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir jāmaksā par tuvu ģimenes locekļu nāvi ceļu satiksmes negadījumā, sedz tikai maksimālajā apmērā, kas ir mazāks par to, kāds noteikts Otrās direktīvas 84/5 1.panta 2.punktā.

 

C-218/12 - Emrek

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, Regula (EK) Nr.44/2001

 

Jurisdikcijai patērētāju līgumu jomā nav prasīts, lai pastāvētu cēloņsakarība starp komerciālo vai profesionālo darbību, kas vērsta uz patērētāja domicila dalībvalsti, izmantojot internetu, un līguma noslēgšanu

2012.gada 6.septembra spriedumā lietā C‑190/11 Mühlleitner Tiesa jau atbildēja uz iesniedzējtiesas uzdoto otro prejudiciālo jautājumu šajā lietā, nospriežot, ka Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 15.panta 1.punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav prasīts, lai līgums starp patērētāju un uzņēmēju būtu noslēgts kā distances līgums (19.punkts).

Regulas (EK) Nr.44/2001 15.panta 1.punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav prasīta cēloņsakarības esamība starp līdzekli, kas ir izmantots komercdarbības vai profesionālās darbības virzībai uz patērētāja domicila dalībvalsti, proti, interneta vietni, un līguma noslēgšanu ar šo patērētāju. Tomēr šādas cēloņsakarības esamība ir uzskatāma par norādi, ka līgums ir piesaistīts šādai darbībai.

EST 2010.gada 7.decembra sprieduma apvienotajās lietās C‑585/08 un C‑144/09 Pammer un Hotel Alpenhof 93.punktā un rezolutīvajā daļā Tiesa norādīja uz neizsmeļošu norāžu sarakstu, kas var palīdzēt valsts tiesai izvērtēt, vai ir izpildīts būtiskais nosacījums par komercdarbības vēršanu uz patērētāja domicila dalībvalsti. Turklāt savā iepriekš minētajā spriedumā lietā Mühlleitner, nospriežot, ka minētā 15.panta 1.punkta c) apakšpunkta piemērošana nav atkarīga no līguma kā distances līguma noslēgšanas, Tiesa tā paša sprieduma 44.punktā minētajam neizsmeļošajam sarakstam pievienoja citas norādes, tostarp par “attālinātu sazināšanos” un “patērētāja līguma kā distances līguma noslēgšanu”, kas var pierādīt, ka līgums ir piesaistīts darbībai, kura ir vērsta uz patērētāja domicila dalībvalsti. Lai izvairītos no Regulas Nr. 44/2001 15.panta 1.punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomas paplašināšanas, jākonstatē, ka cēloņsakarība, kas ir pirmā prejudiciālā jautājuma priekšmets, ir jāuzskata par “vērstas darbības” norādi, tāpat kā attālinātas sazināšanās rezultātā patērētājs līgumsaistības uzņemas attālināti. Turklāt apstāklis, ka uzņēmējs, kā tas ir pamatlietā, kurš ir reģistrēts dalībvalstī netālu no robežas ar citu dalībvalsti, apdzīvotā teritorijā, kas plešas abpus robežām, un kurš izmanto citas dalībvalsts piešķirtu tālruņa numuru, to nododot savu potenciālo klientu, kuri atrodas šajā pēdējā minētajā valstī, rīcībā, lai izvairītos no starptautiskiem tālruņa tarifiem, arī var tikt uzskatīts par norādi, kas pierāda, ka viņa darbība ir “vērsta uz” šo citu dalībvalsti. Tomēr visaptverošs apstākļu, kādos ir noslēgts attiecīgais patērētāju līgums, izvērtējums, lai nolemtu, vai, ņemot vērā minēto EST doto norāžu, esamību vai neesamību, ir piemērojams Regulas Nr. 44/2001 15.panta 1.punkta c) apakšpunkts, ir jāveic nacionālajai tiesai (27.-31.punkts).

 

C-184/12 - Unamar

Romas konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām

 

Imperatīvās normas un Direktīvas 86/653/EEK transponējošais tiesiskais regulējums, kurā paredzēta aizsardzība, kas pārsniedz direktīvā noteiktās minimālās prasības un paredz arī tirdzniecības pārstāvju aizsardzību pakalpojumu sniegšanas līgumu ietvaros

1980.gada Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, 3.pants un 7.panta 2.punkts ir interpretējami tādējādi, ka pārstāvības līguma slēdzēju izvēlētas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības, kuras atbilst Direktīvā 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem izvirzītajām minimālās aizsardzības prasībām, citas dalībvalsts tiesa, kurai jāizskata lieta, nepiemērot, dodot priekšroku lex fori, pamatojot to ar imperatīvo raksturu, kas šīs dalībvalsts tiesību sistēmā ir piešķirts pašnodarbinātu tirdzniecības pārstāvju statusu regulējošām tiesību normām, var vienīgi tad, ja tiesa, kurai jāskata lieta, pamatoti secina, ka, to transponējot, tās valsts likumdevējs ir uzskatījis par būtisku attiecīgās tiesību sistēmas ietvaros tirdzniecības pārstāvim sniegt aizsardzību, kas ir plašāka par minētajā direktīvā noteikto, šai nolūkā ņemot vērā šāda veida imperatīvo normu raksturu un mērķi.

C-181/12 - Welte

Kapitāla brīva aprite, EKL 56.–58.pants

 

Mantojuma nodokļa par nekustamo īpašumu, kas atrodas dalībvalstī, maksāšana gadījumā, kad mantojuma atstājēja un mantinieka dzīvesvieta ir bijusi trešajā valstī

Atšķirīga attieksme pret rezidentiem un nerezidentiem

Eiropas Kopienas līguma 56. un 58.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts tiesiskais regulējums par mantojuma nodokļa aprēķināšanu, kas šīs valsts teritorijā esoša nekustamā īpašuma mantošanas gadījumā paredz, ka atlaide no apliekamās bāzes, ja, kā pamatlietas apstākļos, mantojuma atstājējs un mantojuma saņēmējs [mantojuma atstājēja] miršanas laikā ir dzīvojuši tādā trešajā valstī kā Šveices Konfederācija, ir mazāka par atlaidi, kas tiktu piemērota, ja vismaz vienam no viņiem abiem dzīvesvieta tajā pašā laikā būtu bijusi minētajā dalībvalstī.

C-170/12 - Pinckney

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, Regula (EK) Nr. 44/2001

 

Kaitējuma rašanās vietas noteikšana autora mantisko tiesību aizskaruma gadījumā, kas radies ievietojot internetā aizsargātu dziesmu reproducējošus kompaktdiskus (lieta, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu)

Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5.panta 3.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka autora mantisko tiesību, kuras tiek garantētas tiesas, kurā izskatīšanai ir iesniegts strīds, dalībvalstī, apgalvota aizskāruma gadījumā tai ir jurisdikcija izskatīt prasību par atbildību, ko cēlis darba autors pret citā dalībvalstī reģistrētu sabiedrību, kura šajā dalībvalstī ir reproducējusi šo darbu materiālā nesējā, kuru pēc tam trešā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības pārdod, izmantojot interneta vietni, kas ir pieejama arī tiesas, kurā izskatīšanai ir iesniegts strīds, teritorijā. Šai tiesai ir jurisdikcija izskatīt tikai to kaitējumu, kas radīts tās dalībvalsts teritorijā, pie kuras tā pieder.

Autora mantiskajām tiesībām, tāpat kā no valsts preču zīmes izrietošajām tiesībām, noteikti tiek piemērots teritorialitātes princips. Šīs mantiskās tiesības, tostarp ņemot vērā Direktīvu 2001/29, tomēr ir noteikti jāaizsargā automātiski visās dalībvalstīs, ciktāl tās var tikt pārkāptas katrā no tām, atbilstīgi piemērojamajām materiālo tiesību normām (39.punkts).

Attiecībā uz apgalvoto autora mantisko tiesību pārkāpumu jurisdikcija izskatīt prasību saistībā ar neatļautu darbību vai kvazideliktu jau ir noteikta par labu tiesai, kurā izskatīšanai ir iesniegts strīds, ja dalībvalsts, kuras teritorijā ir šī tiesa, aizsargā mantiskās tiesības, uz kurām prasītājs atsaucas, un ja apgalvotais kaitējums varētu iestāties lietu izskatošās tiesas teritorijā (43.punkts).

 

C-59/12 - Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs

Negodīga komercprakse, Direktīva 2005/29/EK 

 

Piemērošanas joma – Maldinoša informācija, ko izplatījusi veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas slimokase, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts

Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās ratione personae piemērošanas jomā ietilpst publisko tiesību subjekts, kam uzticēts tāds vispārējo interešu uzdevums kā veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā esošas slimokases pārvaldība.

 

C-32/12 - Duarte Hueros

Patērētāja tiesības, Direktīva 1999/44/EK

 

Valsts tiesas kompetence patērētāja tiesību aizsardzības nodrošināšanai preces neatbilstības gadījumā, nepieļaujamība atcelt līgumu preces neatbilstības ir nenozīmīga

Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā gadījumā, ja patērētājs, kuram ir tiesības uz attiecīgu pārdošanas līgumā noteiktās preces cenas samazinājumu, tiesā ir prasījis vienīgi šī līguma atcelšanu, bet to nav iespējams panākt šīs preces neatbilstības nenozīmīgā rakstura dēļ, valsts tiesai, kura izskata lietu, nav ļauts pašai pēc savas ierosmes piešķirt šādu samazinājumu, kaut arī minētajam patērētājam nav tiesību nedz precizēt savu sākotnējo prasību, nedz arī celt jaunu prasību šajā nolūkā.

Direktīvas 3.pantā nav ietverti noteikumi, atbilstoši kuriem valsts tiesai būtu pašai pēc savas ierosmes jāpiešķir patērētājam attiecīgs konkrētās preces pirkuma cenas samazinājums. Minētajā 3.pantā, lasot to kopā ar tās 11.panta 1.punktu, būtībā ir paredzēts vienīgi dalībvalstu pienākums veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai patērētājs varētu efektīvi īstenot savas tiesības, izmantojot dažādos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir paredzēti preces neatbilstības gadījumam. Šajā direktīvā nav ietvertas nekādas norādes attiecībā uz šo tiesību izmantošanas tiesā mehānismiem. Līdz ar to, nepastāvot Savienības tiesiskajam regulējumam attiecīgajā jautājumā, procesuālie noteikumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu tiesību, kas patērētājiem ir paredzētas Direktīvā 1999/44, aizsardzību, ir nosakāmi dalībvalstu iekšējā tiesību sistēmā saskaņā ar dalībvalstu procesuālās autonomijas principu. Tomēr šī kārtība nedrīkst būt nelabvēlīgāka par to, kas reglamentē līdzīgas iekšzemes situācijas (līdzvērtības princips), ne arī tāda, kas padara faktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtina Savienības tiesību sistēmā paredzēto tiesību izmantošanu (efektivitātes princips) (29.-31.punkts)

 

C-22/12 - Haasová

Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, Direktīva 72/166/EKK un Direktīva 90/232/EEK

 

Pasažiera, kurš gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā, laulātā un nepilngadīga bērna tiesības uz nemantiska kaitējuma kompensāciju no obligātās apdrošināšanas

Šajā jomā piemērojamās Eiropas Savienības tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai ir jāsedz kompensācija par nemateriālo kaitējumu, kas ir radies ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušā radiniekiem, ciktāl šī atlīdzība saskaņā ar pamatlietā piemērojamajām valsts tiesībām ir paredzēta saistībā ar apdrošinātās personas civiltiesisko atbildību.

 

T-566/11 - Viejo Valle/OHMI

Kopienas dizainparaugs, Regula (EK) Nr.6/2002

 

Spēkā neesamības atzīšanas process gadījumā, kad neatļauti izmantots ar autortiesības reglamentējošiem dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāts darbs.

Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlota tase un apakštase ar rievām un dziļais šķīvis ar rievām.

 

Apstrīdētais dizainparaugs ietver ar autortiesības reglamentējošiem konkrētās dalībvalsts aktiem aizsargāta darba “neatļautu izmantošanu”. Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka, lai izvērtētu spēkā neesamības pamatu, nav jāsalīdzina konfliktējošie dizainparaugi to kopumā, bet vienīgi jānosaka, vai ar autortiesībām aizsargātais darbs ir ticis izmantots vēlākos dizainparaugos, proti, jānosaka, vai šī darba esamība var tikt konstatēta šajos dizainparaugos, kā rezultātā šajā kontekstā prasītājas norādītajām atšķirībām – tādām kā tases forma vai tās osas dizains, vai dziļā šķīvja bļodas forma – nav nozīmes. Apelāciju padome pamatoti norādīja, ka apstrīdēto dizainparaugu rotājumam, nenoliedzami, ir ļoti liela līdzība ar personas, kas iestājusies lietā, trauku rotājumu gan attiecībā uz pārklāto virsmu identitāti, gan rievu koncentrisko raksturu, regularitāti un šaurumu. Ar to, ka rievas ir biezākas un izteiktākas, kā to apgalvo prasītāja, nav pietiekami, lai izskaustu šo līdzību. No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītāja Vispārējā tiesā nav pierādījusi, ka Apelāciju padome, uzskatot – pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju –, ka trauku rotājums, uz kuru atsaucas persona, kas iestājusies lietā, savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, ir aizsargāts ar Francijas tiesību aktiem autortiesību jomā un ka šis rotājums ticis neatļauti izmantots apstrīdētajos dizainparaugos, būtu pieļāvusi kļūdu (99.-102.punkts).

 

 

 

Daži aktuāli Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi civiltiesību jomā no 2013.gada 1.septembra līdz 30.septembrim

 

Lieta

Joma, tiesību akts

Secinājums

C-251/12, van Buggenhout un van de Mierop

 

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, maksātnespējas procedūras, Regula (EK) Nr. 1346/2000

 

Vai maksājums, kas veikts šī parādnieka kreditoram ir “saistības par labu parādniekam, uz kuru attiecas maksātnespējas procedūra,” izpilde

Maksājums, kuru banka atbilstoši maksātnespējīgā parādnieka rīkojumam un uz tā rēķina ir izpildījusi par labu trešajai personai neatbilst par labu parādniekam izpildītai saistībai, uz kuru attiecas maksātnespējas procedūra, kas sākta citā dalībvalstī, un kurai būtu jābūt izpildītai par labu šīs procedūras likvidatoram.

Jautājums par šīs bankas iespējamo atbildību ir regulēts atbilstošajās valsts tiesību normās.

C-157/12, Salzgitter Mannesmann Handel

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, Regula (EK) Nr. 44/2001

 

Citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšana, ja minētais nolēmums ir nesavienojams ar citu nolēmumu, kas agrāk tajā pašā dalībvalstī ticis pieņemts tiesvedībā starp tiem pašiem lietas dalībniekiem, ar tādu pašu priekšmetu un pamatu

Regulā minētais spriedumu neatzīšanas pamats neattiecas uz nesavienojamiem nolēmumiem, kurus ir pieņēmušas vienas dalībvalsts tiesas.

C-64/12, Schlecker

Romas Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām

 

Darba līgumam piemērojamie tiesību akti, ja nav izdarīta izvēle

Pat gadījumā, kad darba ņēmējs, pildot darba līgumu, darbu parasti, ilgstoši un nepārtraukti ir veicis vienā un tajā pašā valstī, valsts tiesa atbilstoši šīs normas pēdējai daļai var nepiemērot valsts, kurā parasti tiek veikts darbs, tiesību normas, ja visi apstākļi norāda uz darba līguma ciešāku saikni ar citu valsti.

C-49/12, Sunico u.c.

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, Regula (EK) Nr. 44/2001

 

Vai valsts iestādes celta prasība par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar trešās personas, kura pati nav PVN maksātāja, dalību nodokļu jomā īstenotā krāpšanā, ietilpst „civillietu un komerclietu” jēdzienā

 

“Civillietu un komerclietu” jēdziens attiecas arī uz tādu prasību par zaudējumu atlīdzību, ko dalībvalsts iestāde ir cēlusi pret fiziskām un juridiskām personām, kuru domicils ir citā dalībvalstī, par organizētas krāpnieku grupas veiktām darbībām, kuru mērķis ir bijusi krāpnieciskas darbības īstenošana saistībā ar pirmajā dalībvalstī maksājamo pievienotās vērtības nodokli.

C‑435/11, CHS Tour Services

Uzņēmējdarbības vide, patērētāju aizsardzība, Direktīva 2005/29/EK

 

Pārdošanas brošūras, kurā ietverta nepareiza informācija, atzīšana par “maldinošu komercpraksi”

Gadījumā, kad komercprakse atbilst visiem kritērijiem, lai tā tiktu kvalificēta par maldinošu praksi attiecībā pret patērētāju, vairs nav jāpārbauda, vai šāda prakse ir arī pretrunā profesionālās rūpības prasībām un varētu likumīgi tikt uzskatīta par negodīgu un tātad aizliegtu saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu.