Administratīvās tiesības

Drukas versija

Daži aktuāli Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi administratīvo tiesību jomāno 2015.gada 1.līdz 30.jūnijam

 

Lieta

Joma, tiesību akts

Nolēmums, secinājums

C-285/14 - Brasserie Bouquet

Akcīzes nodoklis – Direktīva 92/83/EEK  - Alus 

 

4. pants – Patstāvīgas mazās alus darītavas – Pazemināta akcīzes nodokļa likme – Nosacījumi – Ražošanas ar darbības licenci neesamība – Ražošana atbilstoši trešajai personai piederošam ražošanas procesam un ar tās atļauju – Atļauja izmantot šīs trešās personas preču zīmes

Pazeminātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanai alum nolūkā Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 4. panta 2. punktā paredzētais nosacījums, atbilstoši kuram alus darītava nedrīkst ražot ar darbības licenci, nav izpildīts, ja attiecīgā alus darītava ražo alu saskaņā ar līgumu, atbilstoši kuram tai ir atļauts izmantot trešās personas preču zīmes un ražošanas procesu.

C‑207/14 - Hotel Sava Rogaška

Dabīgi minerālūdeņi – Direktīva 2009/54/EK 

 

8. panta 2. punkts – I pielikums – Aizliegums “dabīgu minerālūdeni no viena un tā paša ieguves avota” tirgot ar vairāk nekā vienu tirdzniecības nosaukumu – Jēdziens

Direktīvas 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību 8. panta 2. punktā ietvertais jēdziens “dabīgs minerālūdens no viena un tā paša ieguves avota” ir interpretējams tādējādi, ka ar to tiek apzīmēts dabīgs minerālūdens, kas iegūts no vienas vai vairākām dabīgām vai urbtām izejām un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā pazemes ūdens slānī vai krātuvē, ja ūdenim, kas iegūts no visām šīm dabīgajām vai urbtajām izejām, ir vienādas īpašības atbilstoši šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, kuras saglabājas stabilas dabīgo svārstību robežās.

C-195/14 - Teekanne 

Pārtikas produktu marķēšana un noformēšana – Direktīva 2000/13/EK 

 

Marķēšanas veids, ar kuru var maldināt pircēju par pārtikas sastāvu – Sastāvdaļu uzskaitījums – Apzīmējuma “aveņu–vaniļas piedzīvojums”, kā arī aveņu un vaniļas ziedu attēlu izmantošana uz augļu tējas iesaiņojuma, kura nesatur šīs sastāvdaļas

Teekanne pārdod augļu tēju ar nosaukumu “Felix Himbeer-Vanille Abenteuer” (“Feliksa aveņu–vaniļas piedzīvojums”). Uz iesaiņojuma ir attēlotas vairākas sastāvdaļas, kuras ir dažāda lieluma, krāsas un dažādiem burtu fontiem, ir attēlots arī aveņu un vaniļas ziedu attēls un uzraksti “augļu tēja ar dabīgiem aromatizētājiem” un “augļu tēja ar dabīgiem aromatizētājiem – aveņu–vaniļas garša”, kā arī grafisks zīmogs, uz kura zeltītā aplī ir ietverts uzraksts “satur tikai dabīgas sastāvdaļas”.

Iesniedzējtiesa uzskata, ka šajā augļu tējā nav nevienas sastāvdaļas vai aromatizētāja no vaniļas vai avenēm. Sastāvdaļu uzskaitījums, kas ir attēlots uz vienas no iesaiņojuma malām, ir šāds: “Hibisks, āboli, saldās kazenes lapas, apelsīna miziņas, mežrozītes, dabīgais aromatizētājs ar vaniļas garšu, citrona miziņas, dabīgais aromatizētājs ar aveņu garšu, kazenes, zemenes, mellenes, plūškoka ogas”.

BVV pret Teekanne cēla prasību Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa), apgalvojot, ka ziņas uz atbildētājas augļu tējas iesaiņojuma ir tādas, kas maldina patērētājus par šīs augļu tējas sastāvu. Šīs informācijas dēļ patērētājs sagaidot, ka minētās augļu tējas sastāvā būs vaniļas un aveņu sastāvdaļas vai vismaz vaniļas un aveņu dabīgie aromatizētāji..

 Direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 596/2009, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 3. panta 1. punkta 2) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka pārtikas produkta marķējums un veids, kā to veic, izmantojot noteiktas sastāvdaļas ārējo izskatu, aprakstu vai grafisko attēlu, var norādīt uz šīs sastāvdaļas klātbūtni šajā pārtikas produktā, kaut gan faktiski šīs sastāvdaļas tajā nav un šī neesamība izriet tikai no sastāvdaļu uzskaitījuma, kas ir attēlots uz minētā pārtikas produkta iesaiņojuma.

39 Marķējums, kā tas ir definēts šīs direktīvas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā, sastāv no tekstiem, norādēm, preču zīmēm vai tirdzniecības nosaukumiem, attēliem vai simboliem, kas ir saistībā ar pārtikas produktu un atrodas uz šī pārtikas produkta iesaiņojuma. Šo dažādo elementu starpā praksē daži var izrādīties maldinoši, kļūdaini, pārprotami, pretrunīgi vai nesaprotami.

40 Tādā gadījumā sastāvdaļu uzskaitījums noteiktās situācijās – pat ja tas ir pareizs un izsmeļošs – var būt nepiemērots, lai pietiekami labotu patērētāja kļūdaino vai ar pārpratumu radīto iespaidu attiecībā uz pārtikas produkta raksturīpašībām, kā tās izriet no pārējiem šo pārtikas produkta marķējumu veidojošiem elementiem.

41 Tādējādi situācijā, kurā pārtikas produkta marķējums un veids, kā tas ir veikts, to ņemot kopumā, rada iespaidu, ka šī pārtikas produkta sastāvā ir sastāvdaļa, kuras patiesībā tajā nav, šāds marķējums ir tāda veida, kas var maldināt pircēju par minētā pārtikas produkta raksturīpašībām.

42 Šajā lietā iesniedzējtiesai ir jāveic novērtējums par visu dažādo elementu kopumu, no kuriem sastāv augļu tējas marķējums, lai noteiktu, vai vidēji informēts un saprātīgi uzmanīgs un zinošs vidusmēra patērētājs var tikt maldināts par to, vai šī produkta sastāvā ir aveņu un vaniļas ziedu komponenti vai aromatizētāji, kuri ir iegūti no šīm sastāvdaļām.

43 Veicot šo pārbaudi, iesniedzējtiesai tostarp ir jāņem vērā izmantotie jēdzieni un attēli, kā arī dažādo elementu, kas attēloti uz augļu tējas iesaiņojuma, izvietojums, izmērs, krāsa, burtu fonts, valoda, sintakse un pieturzīmes.

C-98/14 - Berlington Hungary u.c.

Azartspēles – Valsts nodokļi, kas piemērojami spēļu automātu ekspluatācijai spēļu zālēs 

 

Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz spēļu automātu ekspluatāciju ārpus kazino – Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi – Direktīva 98/34/EK – Pienākums tehnisko noteikumu projektus paziņot Komisijai – Dalībvalsts atbildība par zaudējumiem, kas radušies Savienības tiesībām neatbilstoša tiesiskā regulējuma dēļ

1) tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru, neparedzot pārejas periodu, tiek pieckāršots fiksētais nodoklis par spēļu automātu ekspluatēšanu spēļu zālēs un turklāt tiek ieviests proporcionāls nodoklis šai pašai darbībai, ir uzskatāms par ierobežojumu LESD 56. pantā garantētajai pakalpojumu sniegšanas brīvībai, ciktāl ar to spēļu automātu ekspluatēšanas pakalpojumu brīva sniegšana spēļu zālēs tiek aizliegta, traucēta vai padarīta mazāk pievilcīga – kas jāpārbauda valsts tiesai; (..)

3) ierobežojumi pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kuri var izrietēt no tāda tiesiskā regulējuma, kāds aplūkojams pamatlietā, ir pamatojami ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem tikai tad, ja valsts tiesa, veicot visaptverošu izvērtējumu par apstākļiem, kādos pieņemts un īstenots šis tiesiskais regulējums, secina, ka:

– tā mērķi primāri patiešām ir patērētāju aizsardzība pret azartspēļu atkarību un ar azartspēlēm saistītas noziedzības un krāpšanas apkārošana, jo vienīgi apstāklis, ka azartspēļu darbību ierobežojums, palielinot nodokļu ieņēmumus, pakārtoti nāk par labu attiecīgās dalībvalsts budžetam, neliedz uzskatīt, ka šī ierobežojuma mērķi patiešām ir šādi;

– ar to šie mērķi tiek īstenoti saskanīgi un sistemātiski un

– tas atbilst no Savienības tiesībām izrietošajiem vispārīgajiem principiem, īpaši tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem, kā arī tiesībām uz īpašumu; (..)

5) LESD 56. panta mērķis ir piešķirt tiesības indivīdiem, lai gadījumā, kad dalībvalsts tās pārkāpj, tostarp ar tās izdotiem tiesību aktiem, indivīdiem rastos tiesības no šīs dalībvalsts pieprasīt atlīdzību par šī pārkāpuma rezultātā ciestajiem zaudējumiem, ciktāl minētais pārkāpums ir pietiekami būtisks un pastāv tieša cēloņsakarība starp valstij esošā pienākuma pārkāpumu un radīto zaudējumu, kas ir jāpārbauda valsts tiesai;

6) Direktīvas 98/34, kas grozīta ar Direktīvu 2006/96, 8. un 9. panta mērķis nav piešķirt tiesības indivīdiem, lai gadījumā, kad dalībvalsts tos pārkāpj, indivīdiem atbilstoši Savienības tiesībām rastos tiesības no šīs dalībvalsts pieprasīt atlīdzību par šī pārkāpuma rezultātā ciestajiem zaudējumiem; (..)

C-52/14 - Pfeifer & Langen

Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība – Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 

 

3. panta 1. punkts – Noilguma termiņš – “Dies a quo” – Vairākkārtēji pārkāpumi – Noilguma pārtraukšana – Nosacījumi – Kompetentā iestāde – Konkrētā persona – Lēmums, kas attiecas uz pārkāpuma izmeklēšanu vai iztiesāšanu – Par noilguma termiņu divreiz ilgāks termiņš

(..) 4) Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz laika ziņā pastāvošu saikni, ar kuru pārkāpumiem ir jābūt saistītiem, lai tos varētu uzskatīt par “vairākkārtēju pārkāpumu” šīs tiesību normas izpratnē, ir vienīgi prasīts, lai laikposms, kas katru pārkāpumu nošķir no iepriekšējā, ir mazāks par šī paša punkta pirmajā daļā paredzēto noilguma termiņu. Tādi pārkāpumi kā pamatlietā attiecībā uz ražotāja uzglabātā cukura daudzuma aprēķināšanu, kas veikta dažādu cukura tirdzniecības gadu laikā, kā rezultātā šis pats ražotājs ir iesniedzis kļūdainas deklarācijas par minētajiem daudzumiem, un šī fakta dēļ nelikumīgu naudas summu kā uzglabāšanas izmaksu atmaksa pārskaitīšana principā ir uzskatāmi par “vairākkārtēju pārkāpumu” Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

5) Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka visu pārkāpumu atzīšana par “turpinātu vai vairākkārtēju pārkāpumu” šīs tiesību normas izpratnē nav izslēgta gadījumā, ja kompetentās iestādes nav regulāri un rūpīgi pārbaudījušas konkrēto personu;

6) Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta ceturtā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka turpināta vai vairākkārtēja pārkāpuma gadījumā šajā daļā paredzēto termiņu sāk skaitīt brīdī, kad tas ir beidzies, neatkarīgi no brīža, kad valsts iestāde ir uzzinājusi par šo pārkāpumu;

7) Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentās iestādes lēmumi, kuri attiecas uz izmeklēšanu vai iztiesāšanu un kuri darīti zināmi konkrētajai personai saskaņā ar šī punkta trešo daļu, nepārtrauc šī paša punkta ceturtajā daļā paredzēto termiņu.

C-9/14 - Kieback

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – Nodokļu tiesību akti – Ienākuma nodokļi – Dalībvalsts teritorijā gūti ienākumi – Darba ņēmējs nerezidents – Aplikšana ar nodokli nodarbinātības valstī – Nosacījumi

 

Kieback ir Vācijas pilsonis. No 2005. gada 1. janvāra līdz 31. Martam Kieback strādāja Nīderlandē, bet dzīvoja Vācijā, kur viņam piederēja mājoklis. Pēc tam viņš devās strādāt uz ASV.

Ja viņš būtu saglabājis darbu Nīderlandē visu 2005. gadu, viņš būtu varējis kā šīs dalībvalsts nerezidents no saviem šajā gadā ar nodokli apliekamajiem ienākumiem no algotas darbības atskaitīt “negatīvos ienākumus”, kas attiecas uz viņa mājokli un kas izriet no aizdevuma, par kuru līgums noslēgts mājokļa iegādei, izdevumiem, ar nosacījumu, ka šajā pašā dalībvalstī viņš ir saņēmis lielāko daļu savu ienākumu šajā gadā.

EKL 39. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to pieļauj, ka dalībvalsts, lai apliktu ar nodokli darba ņēmēja nerezidenta ienākumus, kas ir veicis savu profesionālo darbību šajā dalībvalstī daļu aplūkotā gada, atsakās piešķirt šim darba ņēmējam nodokļu priekšrocību, kas ņem vērā viņa profesionālo un ģimenes stāvokli, jo, lai gan šajā dalībvalstī viņš ir guvis visus vai gandrīz visus savus ienākumus šajā laikposmā, tie neatbilst lielākajai daļai ar nodokli apliekamo ienākumu šajā gadā. Tas, ka šis darba ņēmējs ir devies veikt savu profesionālo darbību trešajā valstī, nevis Savienības dalībvalstī, neietekmē šo interpretāciju.

C‑5/14 - Kernkraftwerke Lippe‑Ems

LESD 267. pants – Blakusprocess par atbilstības konstitūcijai pārbaudi 

 

Valsts likuma atbilstības pārbaude gan Savienības tiesībām, gan attiecīgās dalībvalsts konstitūcijai – Valsts tiesas iespēja vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu 

 

Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts iekasēt nodokli par kodoldegvielas izmantošanu – Direktīvas 2003/96/EK un 2008/118/EK – LESD 107. pants – EAEKL 93., 191. un 192. Pants

35 No visiem šiem apsvērumiem Tiesa ir secinājusi, ka LESD 267. panta ieviestā Tiesas un valsts tiesu sadarbības sistēmas darbība un Savienības tiesību pārākuma princips paredz, ka valsts tiesai ir jāspēj jebkurā tiesvedības brīdī, ko tā uzskata par piemērotu, un pat pēc tam, kad ir noslēdzies blakusprocess atbilstības konstitūcijai pārbaudei, uzdot Tiesai jebkādu prejudiciālu jautājumu, ko tā uzskata par vajadzīgu.

36 Šī sprieduma 31.–35. punktā minēto iemeslu dēļ Savienības tiesību efektivitāte tiktu apdraudēta un LESD 267. panta lietderīgā iedarbība tiktu vājināta, ja valsts tiesa tiktu kavēta vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem un nekavējoties piemērot Savienības tiesības atbilstoši Tiesas nolēmumam vai judikatūrai tādēļ, ka nav noslēdzies blakusprocess atbilstības konstitūcijai pārbaudei.

37 Attiecībā uz apstākli, ka Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikuma 100. panta 1. punkta pirmajā teikumā valsts tiesai, kura uzskata, ka likums neatbilst konstitūcijai, papildus pienākumam lūgt nolēmumu Bundesverfassungsgericht par šī likuma atbilstību minētajam pamatlikumam ir paredzēts arī pienākums apturēt tiesvedību, ir jāatgādina, ka valsts procesuālās normas esamība nevar apdraudēt valsts tiesu tiesības iesniegt Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja tās, līdzīgi kā izskatāmajā lietā, šaubās par Savienības tiesību interpretāciju.

38 Visbeidzot, runājot par Bundesverfassungsgericht uzsāktās tiesvedības ietekmi uz to, vai Savienības tiesību interpretācijai ir nozīme, lai atrisinātu strīdu pamatlietā, ir jānorāda, ka, ciktāl šis strīds un prejudiciālie jautājumi neatkarīgi no pamatlietā aplūkoto tiesību normu atbilstības konstitūcijai attiecas uz valsts tiesiskā regulējuma, kurā paredzēts iekasēt nodokli par kodoldegvielas izmantošanu, atbilstību Savienības tiesībām, nav acīmredzams, ka lūgtajai interpretācijai nebūtu nekādas saistības ar pamatlietas īstenajiem apstākļiem vai tās priekšmetu vai ka problēmai būtu teorētisks raksturs, vai arī ka Tiesas rīcībā nav faktisko un tiesību elementu, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem.

1) LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, kurai ir šaubas gan par valsts tiesību akta atbilstību Savienības tiesībām, gan par atbilstību attiecīgās dalībvalsts konstitūcijai, nezaudē iespēju, ne arī attiecīgajā gadījumā tā netiek atbrīvota no pienākuma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par minēto tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, tādēļ ka valsts tiesā, kurai ir pienākums veikt šo pārbaudi, norisinās blakusprocess par šo pašu tiesību aktu atbilstības konstitūcijai pārbaudi; (..)

C-686/13 - X

LESD 49. pants – Brīvība veikt uzņēmējdarbību 

 

Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Līdzdalību apliecinošas daļas – Dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko kapitāla pieaugumu atbrīvo no nodokļa un attiecīgi kapitāla zaudējumus neatskaita – Sabiedrībai rezidentei piederošu meitasuzņēmuma nerezidenta daļu atsavināšana – Zaudējumi, kas izriet no valūtas kursu svārstību radītajiem zaudējumiem

 

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādus dalībvalsts nodokļu tiesību aktus, saskaņā ar kuriem no uzņēmumu ienākuma nodokļa principā tiek atbrīvots kapitāla pieaugums, kas gūts no līdzdalību apliecinošām daļām, un attiecīgi netiek atskaitīti kapitāla zaudējumi saistībā ar tādām daļām, pat ja šos kapitāla zaudējumus ir izraisījuši valūtas kursu svārstību dēļ radušies zaudējumi.

C-671/13 - Indėlių ir investicijų draudimas un Nemaniūnas

Noguldījumu garantiju un ieguldītāju kompensācijas sistēmas – Direktīvas 94/19/EK un 97/9/EK 

 

Uzkrājumu un ieguldījumu instrumenti – Finanšu instruments Direktīvas 2004/39/EK izpratnē – Garantijas izslēgšana – Tieša iedarbība – Nosacījumi Direktīvas 97/9/EK izmantošanai

(..) 3) Direktīvas 97/9 2. panta 2. punkts un 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, atbilstoši kuram iespēja izmantot šajā direktīvā paredzēto kompensēšanas sistēmu ir atkarīga no tā, vai attiecīgā kredītiestāde ir pārskaitījusi vai izmantojusi attiecīgos līdzekļus vai vērtspapīrus bez ieguldītāja piekrišanas.

4) Direktīva 97/9 ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, ciktāl tā uzskata, ka pamatlietās šī direktīva ir izvirzīta pret organizāciju, kura atbilst nosacījumiem, lai pret to varētu atsaukties uz šīs direktīvas tiesību normām, ir pienākums nepiemērot tādu valsts tiesību normu kā pamatlietā, atbilstoši kurai iespēja izmantot šajā pašā direktīvā paredzēto kompensēšanas sistēmu ir atkarīga no tā, vai attiecīgā kredītiestāde ir pārskaitījusi vai izmantojusi attiecīgos līdzekļus vai vērtspapīrus bez ieguldītāja piekrišanas.

59 Pie tādām organizācijām, attiecībā pret kurām var atsaukties uz tādiem direktīvas noteikumiem, kuriem var būt tieša iedarbība, pieder organizācija, kurai neatkarīgi no tās juridiskās formas ar publiskās iestādes aktu ir uzdots – minētajai iestādei īstenojot kontroli – sniegt pakalpojumus sabiedrības interesēs un kurai šajā sakarā ir plašākas pilnvaras salīdzinājumā ar tiesību normām, kas ir piemērojamas attiecībās starp privātpersonām (spriedums Dominguez, C‑282/10, EU:C:2012:33, 39. punkts). Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vaiIID, par kuru nav strīda, ka tā uzdevums ir garantēt noguldījumu un ieguldījumu aizsardzību attiecībā uz ieguldītājiem kredītiestāžu maksātnespējas gadījumā, atbilst šiem nosacījumiem.

60 Ja tas tā ir, tad, tā kā Direktīva 97/9, ciktāl tā attiecas uz tās aizsargāto situāciju noteikšanu, atbilst prasītajiem nosacījumiem, lai tai būtu tieša iedarbība, valsts tiesai ir jānoraida jebkāda pretēja valsts tiesību norma un tādējādi, nosakot ieguldījumus, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētā aizsardzības sistēma, jāatstāj bez piemērošanas nosacījums par līdzekļu izmantošanu bez ieguldītāja piekrišanas.

C-664/13 – Nīmanis

 

Administratīvās apgabaltiesas uzdots prejudiciāls jautājums

Vadītāja apliecība – Atjaunošana izdošanas dalībvalstī – Nosacījums par dzīvesvietu šīs dalībvalsts teritorijā – Dzīvesvietas deklarēšana

Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas noteic, ka personai, kura lūdz izsniegt vai atjaunot vadītāja apliecību šajā dalībvalstī, vienīgais veids, lai pierādītu, ka tā atbilst nosacījumam par “pastāvīgo dzīvesvietu” minētā 12. panta izpratnē šīs dalībvalsts teritorijā, kas paredzēts šīs direktīvas 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, ir pierādīt deklarētas dzīvesvietas esamību attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

36, 37 (..) pastāvīgās dzīvesvietas nosacījuma ievērošana ir ar šo direktīvu ieviestās sistēmas būtisks elements, kurā vadītāja apliecību savstarpējās atzīšanas princips ir atslēgelements, tostarp cīņā ar “vadītāja apliecību tūrismu”.

39 -41 Tikai vadītāja apliecības izdevēja dalībvalsts ir kompetenta pārbaudīt pastāvīgās dzīvesvietas nosacījuma ievērošanu, tāpēc tai jāievēro ievēro pienācīga modrība, lai nodrošinātu, ka persona atbilst šīs direktīvas 7. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, kuru vidū ir prasība par pastāvīgo dzīvesvietu. Līdz ar to ir būtiski, lai par vadītāja apliecību izsniegšanu un atjaunošanu atbildīgās iestādes var ticami pārliecināties, ka pieteicējs tiešām atbilst pastāvīgās dzīvesvietas nosacījumam.

42  lai gan Direktīvas 2006/123 12. pantā ir definēti kritēriji, kas ļauj noteikt, kas ir jāsaprot ar “pastāvīgo dzīvesvietu” šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem, ir jākonstatē, ka pēdējā minētajā tomēr nav nevienas normas, kas precizētu kārtību, kādā pierāda šādas dzīvesvietas esamību (..).

44 Tādējādi kārtībai, kādā pierāda pastāvīgās dzīvesvietas nosacījuma izpildi, nebūtu jāpārsniedz tas, kas ir nepieciešams, lai dalībvalsts vadītāja apliecības izsniedzošās vai atjaunojošās kompetentās iestādes varētu pārliecināties, ka attiecīgā persona ievēro šo nosacījumu, ņemot vērā Direktīvas 2006/126 12. pantā noteiktos kritērijus.

45 Šādā nolūkā tas, ka dalībvalsts pakārto vadītāja apliecību izsniegšanu un atjaunošanu pienākumam par deklarētu dzīvesvietu tās teritorijā, šķiet esam pienācīgs līdzeklis, kas atvieglotu kompetentajām iestādēm pārbaudi par pastāvīgās dzīvesvietas nosacījuma ievērošanu.

46 Tomēr absolūts pienākums, lai dalībvalsts teritorijā būtu deklarēta dzīvesvieta, un tātad liegums vadītāja apliecības pieteicējam izmantot citus pierādīšanas līdzekļus, kas konstatētu viņa atbilsmi Direktīvas 2006/126 12. pantā noteiktajiem kritērijiem, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai ļautu kompetentajām iestādēm pārliecināties, ka pieteicējs ievēro pastāvīgās dzīvesvietas nosacījumu.

47 Proti, kas attiecas uz pastāvīgās dzīvesvietas nosacījumu, Direktīvas 2006/126 12. pantā tiek paredzēta virkne objektīvu kritēriju, kas ļauj konstatēt, vai pieteicēja pastāvīgā dzīvesvieta ir šajā teritorijā.

C-593/13 - Rina Services u.c.

LESD 49., 51. un 56. pants – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība –

 

Dalība valsts varas īstenošanā – Direktīva 2006/123/EK – 14. pants – Organizācijas, kurām ir jāpārbauda un jāapliecina, ka uzņēmumi, kuri veic publiskos būvdarbus, ievēro likumā noteiktās prasības – Valsts tiesiskais regulējums, kurā tiek prasīts, lai šo organizāciju juridiskā adrese ir Itālijā

1) LESD 51. panta pirmā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tiesību veikt uzņēmējdarbību izņēmums, kas ir noteikts šajā normā, neattiecas uz sertifikācijas darbībām, kuras veic sabiedrības, kas ir kvalitātes sertifikācijas organizācijas;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir noteikts, ka sabiedrībām, kas ir kvalitātes sertifikācijas organizācijas, ir jābūt juridiskai adresei valsts teritorijā.

C‑583/13 P - Deutsche Bahn u.c. pret Eiropas Komisiju

 Konkurence 

 

Pamattiesības uz domicila neaizskaramību – Iepriekšējas tiesas atļaujas neesamība – Efektīva pārbaude tiesā – Nejaušs atklājums

32-34  (..) a posteriori tiesas pārbaudes esamību ECT uzskatīja kā tādu, kas ļauj atsvērt iepriekšējas atļaujas neesamību un tādējādi veido pamata garantiju, lai nodrošinātu konkrētā pārbaudes pasākuma saderību ar ECPAK 8. Pantu. Tā tas ir Eiropas Savienībā iesviestās sistēmas ietvaros, jo Regulas Nr. 1/2003 20. panta 8. punktā ir tieši norādīts, ka Tiesas kompetencē ir veikt Komisijas pieņemtā pārbaudes lēmuma tiesiskuma pārbaudi. Līgumos paredzētā pārbaude nozīmē, ka Savienības tiesai, pamatojoties uz prasītāja sniegtajiem pierādījumiem, lai argumentētu izvirzītos pamatus, ir jāveic visaptveroša pārbaude, proti, novērtējot gan tiesību, gan faktu jautājumus.

60 (..) Komisijai ir jāpamato lēmums par pārbaudes noteikšanu un šī lēmuma pamatojums ierobežo Komisijas darbiniekiem piešķirto pilnvaru apjomu - ir jāmeklē vienīgi dokumenti, kuri attiecas uz pārbaudes priekšmetu.

66  (..) pārbaudē ir pieļauts pārkāpums, ciktāl Komisijas darbinieki, kuru rīcībā jau iepriekš bija informācija, kas neattiecas uz minētās pārbaudes priekšmetu, konfiscēja dokumentus, kas pārsniedz pirmajā apstrīdētajā lēmumā noteikto pārbaudes apjomu.

C-554/13 – Zh. un O.

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa –Direktīva 2008/115/EK 

 

To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – 7. panta 4. punkts – Jēdziens “apdraud sabiedrisko kārtību” – Nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var nenoteikt laika posmu brīvprātīgai izceļošanai vai var noteikt laika posmu, kas ir īsāks par septiņām dienām

1) Direktīvas 2008/118/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 7. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts praksi, atbilstīgi kurai trešās valsts valstspiederīgais, kurš nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, tiek uzskatīts par tādu, kas apdraud sabiedrisko kārtību šīs tiesību normas izpratnē, tikai tāpēc vien, ka pastāv aizdomas, ka šis trešās valsts valstspiederīgais ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam, vai viņš par šādu nodarījumu ir notiesāts krimināllietā

C-543/13 - Fischer-Lintjens

Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Regula (EEK) Nr. 1408/71 

 

 

Jēdziens “saskaņā ar divu vai vairāku valstu tiesību aktiem maksājamas pensijas”

 

E. Fischer-Lintjens kopš 1934. gada 1. decembra, sava dzimšanas datuma, līdz 1970. gada 1. septembrim dzīvoja Nīderlandē. Tad viņa dzīvoja Vācijā līdz 2006. gada 1. maijam, datumam, kurā viņa atgriezās Nīderlandē, kur viņa atkal dzīvo.

Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006, 27. pants, aplūkojot to kopsakarā ar minētās Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma R daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka saņēmēja pensija tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ir jāuzskata par maksājamu no tā laikposma sākuma, par kuru šī pensija tika faktiski maksāta šai attiecīgajai personai, lai kāds būtu datums, kurā tika formāli konstatētas tiesības uz šo pensiju, un tajā skaitā, attiecīgā gadījumā, ja tas sākās pirms lēmuma datuma par pašas pensijas piešķiršanu.

Regulas Nr. 1408/71 27. pants un 84.a pants, ar Regulu Nr. 118/97 grozītajā un atjauninātajā redakcijā, kas grozīta ar Regulu Nr. 1992/2006, aplūkojot tos kopsakarā ar tās VI pielikuma R daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, par kādiem ir pamatlieta, tie nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas neļauj pensijas, ko šī dalībvalsts piešķīrusi ar viena gada atpakaļejošu spēku, saņēmējam iegūt obligāto veselības aprūpes apdrošināšanu ar šādu pašu atpakaļejošu spēku un kura rezultātā šim saņēmējam tiek liegta jebkāda aizsardzība sociālā nodrošinājuma jomā, neņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp viņa personisko situāciju.

C-373/13 - T

Robežas, patvērums un imigrācija – Direktīva 2004/83/EK  24. panta 1. punkts 

 

Obligātie standarti bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanai – Uzturēšanās atļaujas atcelšana – Nosacījumi – Jēdziens “pārliecinoši valsts drošības vai sabiedriskās kārtības iemesli” – Personas, kam ir bēgļa statuss, piedalīšanās tādas organizācijas darbībās, kas ir iekļauta Eiropas Savienības izveidotā teroristu organizāciju sarakstā

1) Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, ir jāinterpretē tādējādi, ka bēglim piešķirtu uzturēšanās atļauju var atcelt vai nu saskaņā ar šīs direktīvas 24. panta 1. punktu, ja pastāv pārliecinoši valsts drošības vai sabiedriskās kārtības iemesli šīs tiesību normas nozīmē, vai atbilstoši šīs direktīvas 21. panta 3. punktam, ja pastāv iemesli piemērot šīs pašas direktīvas 21. panta 2. punktā paredzēto atkāpi no nerepatriēšanas principa;

2) atbalsts teroristu organizācijai, kas ir iekļauta Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējās nostājas 2009/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, redakcijā, kas bija spēkā pamatlietas faktu laikā, pielikumā ietvertajā sarakstā, var būt “pārliecinoši valsts drošības vai sabiedriskās kārtības iemesli” Direktīvas 2004/83 24. panta 1. punkta nozīmē, pat ja nav izpildīti tās 21. panta 2. punkta nosacījumi. Lai bēglim piešķirtā uzturēšanās atļauja varētu tikt atcelta, pamatojoties uz šīs direktīvas 24. panta 1. punktu, tāpēc, ka šis bēglis atbalsta šādu teroristu organizāciju, kompetentajām iestādēm tomēr, valsts tiesu uzraudzītām, jāveic individuāls novērtējums par konkrētajiem faktiem, kas attiecas gan uz šīs attiecīgās organizācijas, gan uz attiecīgā bēgļa darbībām. Ja dalībvalsts nolemj izraidīt bēgli, kura uzturēšanās atļauja ir atcelta, bet aptur šī lēmuma izpildi, ir nesaderīgi ar šo direktīvu viņam liegt pieeju tās VII nodaļā garantētajām priekšrocībām, ja vien nav piemērojams kāds šajā direktīvā skaidri paredzēts izņēmums.

C-293/13 P - Fresh Del Monte Produce  pret Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās 

 

Eiropas banānu tirgus – References cenu noteikšanas koordinācija – Jēdziens “ekonomiska vienība” starp divām sabiedrībām – Jēdziens “izšķiroša ietekme” – Sabiedrības vainojamība par citas sabiedrības rīcību – Pierādījumu sagrozīšana – Pierādīšanas pienākums – Princips “in dubio pro reo” – Jēdziens “vienots un turpināts pārkāpums” – “Saskaņoto darbību” jēdziens – Jēdziens “pārkāpums mērķa dēļ” – Uzņēmumi, kas ir aizliegtās vienošanās dalībnieki – Informācijas sniegšana Komisijai –Tiesību aktos paredzēts pienākums – Apjoms – Tiesības pašam sevi neapsūdzēt – Persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē – Pretapelācija – Pieņemamība

 

 

T-376/13 - Versorgungswerk der Zahnärztekammer Schleswig-Holstein pret Eiropas Centrālo banku (ECB)

Piekļuve dokumentiem – Lēmums 2004/258/EK 

 

2012. gada 15. februāra Vienošanās par apmaiņu starp Grieķiju un ECB un Eurosistēmas valstu centrālajām bankām – A un B pielikumi – Daļējs piekļuves atteikums – Sabiedrības intereses – Savienības un dalībvalsts monetārā politika – ECB un Eurosistēmas valstu centrālo banku finanšu situācija – Savienības finanšu sistēmas stabilitāte

 

 

 

Daži aktuāli Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi administratīvo tiesību jomā no 2013.gada 1.novembra līdz 30.novembrim

 

Lieta

Joma, tiesību akts

Secinājums

C-522/12 Isbir

Darba ņēmēju norīkošana darbā; Direktīva 96/71/EK

 

Minimālās darba algas likme – Vienreizēju maksājumu summas un darba devēja iemaksas darba ņēmēju daudzgadu uzkrājumu plānā

 

EST kompetence prejudiciālo jautājumu jomā

Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3.panta 1.punkta otrā ievilkuma c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tādu darba samaksas elementu ietveršana minimālajā darba algā, kuri neizjauc attiecību starp darba ņēmēja darbu, no vienas puses, un atlīdzību, ko darba ņēmējs saņem par šo darbu, no otras puses. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tas tā ir attiecībā uz darba samaksas elementiem, par kuriem izskatāmā pamatlieta (rezolutīvā daļa).

 

EST ir kompetence lemt par prejudiciāliem jautājumiem par Savienības tiesību normām situācijās, kurās pamatlietas fakti ir ārpus Savienības tiesību piemērošanas jomas, bet kur šīs tiesību normas ir piemērojamas saskaņā ar valsts tiesībām. Tāpat EST ir nospriedusi, ka gadījumā, kad valsts tiesības saistībā ar šīs valsts pilnībā iekšējām situācijām paredz tādus pašus risinājumus kā Savienības tiesības, lai it sevišķi nepieļautu dalībvalsts pilsoņu diskrimināciju vai konkurences izkropļojumus, no Savienības tiesībām pārņemto noteikumu vai jēdzienu vienveidīga interpretācija neatkarīgi no apstākļiem, kādos tos paredzēts piemērot, ir Eiropas Savienības interesēs, lai novērstu interpretācijas atšķirības nākotnē (28.punkts).

C‑494/12 Dixons Retail

Pievienotās vērtības nodoklis; Sestā direktīva 77/388/EEK; Direktīva 2006/112/EK

 

Preču piegāde – Jēdziens – Krāpnieciska bankas kartes izmantošana

Sestā direktīva 77/388/EEK, kā arī Direktīva 2006/112/EK ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie, fiziska preces nodošana pircējam, kurš krāpnieciski lieto bankas karti kā maksāšanas līdzekli, ir uzskatāma par “preču piegādi” minēto direktīvu izpratnē un ka maksājums, ko saistībā ar šādu nodošanu kāda trešā persona veikusi atbilstoši starp šo trešo personu un šīs preces piegādātāju noslēgtajam līgumam, saskaņā ar kuru šī trešā persona apņēmusies šim piegādātājam samaksāt par precēm, kuras tas pārdevis pircējiem, kuri lieto šādu karti kā maksāšanas līdzekli, ir uzskatāms par “atlīdzību” šo direktīvu izpratnē (rezolutīvā daļa).

 

Bankas kartes kā maksāšanas līdzekļa krāpnieciska lietošana saistībā ar darījumiem neietekmē faktu, ka šie darījumi var tikt kvalificēti kā preču piegāde Sestās direktīvas un Direktīvas 2006/112 izpratnē. Proti, šāda lietošana nepieder pie objektīviem kritērijiem, uz kuriem balstīts šis jēdziens, bet gan norāda uz personas, kura kā ieguvējs piedalījās konkrētajos darījumos, nodomu, kā arī veiktajām darbībām šāda nodoma konkretizēšanai (26.punkts).

C-473/12 IPI

Personas datu apstrāde; Direktīva 95/46/EK

 

Pienākums informēt datu subjektu – Izņēmumi –Privātdetektīvi, kuri rīkojas reglamentētas profesijas kontroles organizācijas interesēs

Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 13.panta 1.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir nevis pienākums, bet iespēja savās valsts tiesībās transponēt vienu vai vairākus tajā paredzētos pienākuma informēt datu subjektus par viņu personas datu apstrādi izņēmumus.

Privātdetektīva, kurš rīkojas profesionālas organizācijas interesēs, darbība, lai izmeklētu kādas reglamentētas profesijas, šajā gadījumā nekustamā īpašuma aģenta, ētikas pārkāpumus, ietilpst Direktīvas 95/46 13.panta 1.punkta d) apakšpunktā paredzētajā izņēmumā (rezolutīvā daļa).

 

Direktīvas 95/46 13.panta 1.punkts: Dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu 6.panta 1.punktā, 10.pantā, 11.panta 1.punktā, 12.pantā un 21.pantā paredzēto pienākumu un tiesību jomu [piemērojamību], ja šāds ierobežojums ir nepieciešams aizsargpasākums:

(..) d) kriminālsodāmu noziedzīgu nodarījumu vai reglamentētu profesiju ētikas pārkāpumu profilaksei [novēršanai], izziņai [izmeklēšanai], atklāšanai un kriminālvajāšanai;

C-552/12 Sneller

Juridisko izdevumu apdrošināšana; Direktīva 87/344/EEK

 

Nosacījums, ka juridiskā palīdzība tiesvedības un administratīvajā procesā tiek nodrošināta ar apdrošinātāja darbinieka starpniecību, bet tikai vajadzības, kuru izvērtē apdrošinātājs, gadījumā – to nodrošina juridisko ārpakalpojumu sniedzējs

 

Direktīva atcelta ar Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā

1) Direktīvas 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu 4.panta 1.punkta) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas ir pret to, ka juridisko izdevumu apdrošinātājs, kas savos apdrošināšanas līgumos paredz, ka juridisko palīdzību principā nodrošina viņa darbinieki, vienlaikus arī paredz, ka juridiskos izdevumus par apdrošinātā brīvi izvēlēta advokāta vai cita tiesiskā pārstāvja pakalpojumiem var atlīdzināt tikai gadījumos, ja apdrošinātājs uzskata, ka lietas izskatīšana ir jānodod ārpakalpojumu sniedzējam;

2) Juridiskās palīdzības attiecīgajā tiesvedības vai administratīvajā procesā obligātais vai fakultatīvais raksturs atbilstoši valsts tiesībām neietekmē atbildi, kas sniegta uz pirmo jautājumu.(rezolutīvā daļa)

 

Direktīvas 87/344 4.panta 1.punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar tās preambulas vienpadsmito apsvērumu, izriet, ka apdrošinātā brīva advokāta izvēle nevar tikt ierobežota tikai ar situācijām, kurās apdrošinātājs nolemj, ka ir jāvēršas pie ārpakalpojumu sniedzēja. Minētās direktīvas, un it īpaši tās 4.panta, mērķis, kas ir plaša apdrošināto personu interešu aizsardzība nav saderīgs ar šīs direktīvas 4.panta 1.punkta a) apakšpunkta šauru interpretāciju. Runājot par apdrošināšanas prēmiju apmēra jautājumu, ir jāprecizē, ka apdrošinātā tiesību brīvi izvēlēties savu pārstāvi dažādo nosacījumu īstenošana, neizslēdz to, ka dažos gadījumos var tikt noteikti to izdevumu ierobežojumi, kas jāsedz apdrošinātājiem. (23-24 un 26.punkts)

 

C-302/12 X

Brīvība veikt uzņēmējdarbību; EKL 43.pants

 

Mehāniskie transportlīdzekļi – Dalībvalstī lietots privāts transportlīdzeklis, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī

EKL 43.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta nodokļa piemērošana par tāda mehāniskā transportlīdzekļa lietošanas uzsākšanu valsts ceļu satiksmē, kurš ir reģistrēts un par kuru jau ir samaksāts nodoklis par tā reģistrāciju citā dalībvalstī, ja šis transportlīdzeklis galvenokārt faktiski ir paredzēts pastāvīgai lietošanai abās šajās dalībvalstīs vai patiesībā šādi tiek lietots, ar nosacījumu, ka šis nodoklis nav diskriminējošs.

 

Atskaitot izņēmuma gadījumus, kas uz pamatlietu neattiecas, mehānisko transportlīdzekļu aplikšana ar nodokļiem Eiropas Savienības līmenī nav saskaņota. Tādējādi dalībvalstis var brīvi īstenot savu nodokļu uzlikšanas kompetenci šajā jomā – ar nosacījumu, ka tiek ievērotas Savienības tiesības (23.punkts) Tā kā nav veikta saskaņošana Savienības līmenī, no paralēlas dažādu dalībvalstu nodokļu kompetences īstenošanas izrietošās nelabvēlīgās sekas nav aprites brīvību ierobežojums, ja vien šāda īstenošana nav diskriminējoša (28.punkts). pat pieņemot, ka vieglo automašīnu un motociklu nodokļa un Beļģijas nodokļa par lietošanas uzsākšanu iekasējamības gadījums ir viens un tas pats, ir jāatgādina, ka dalībvalstīm nav pienākuma pieskaņot savas nodokļu sistēmas citu dalībvalstu dažādajām nodokļu sistēmām, lai tostarp izvairītos no dubultas nodokļu uzlikšana (29.punkts).

C-284/12 Deutsche Lufthansa

Valsts atbalsts; LESD 107. un 108.pants

 

Priekšrocības, ko publisks uzņēmums, kurš pārvalda lidostu, ir piešķīris zemo cenu aviosabiedrībai – Lēmums uzsākt oficiālu šī pasākuma izmeklēšanas procedūru – Dalībvalstu tiesu pienākums ievērot Komisijas vērtējumu, ko tā ir veikusi šajā lēmumā saistībā ar atbalsta esamību

Ja atbilstoši LESD 108.panta 3.punktam Eiropas Komisija ir uzsākusi minētā panta 2.punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz nepaziņotu pasākumu, kas tiek izpildīts, valsts tiesai, kura ir saņēmusi lūgumu likt izbeigt šī pasākuma izpildi un atgūt jau izmaksātās summas, ir pienākums veikt visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izdarītu secinājumus no iespējama pienākuma apturēt minētā pasākuma izpildi neizpildes.

Šajā nolūkā valsts tiesa var nolemt apturēt attiecīgā pasākuma izpildi un likt atgūt jau izmaksātās summas. Tā var arī nolemt izdot rīkojumu veikt pagaidu pasākumus, lai aizsargātu, pirmkārt, attiecīgo personu intereses un, otrkārt, Eiropas Komisijas lēmuma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru lietderīgo iedarbību.

Ja valsts tiesai ir šaubas par to, vai attiecīgais pasākums veido valsts atbalstu LESD 107.panta 1.punkta nozīmē, vai par lēmuma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru spēkā esamību vai interpretāciju, tā var, pirmkārt, lūgt Eiropas Komisijai sniegt paskaidrojumus un, otrkārt, var uzdot prejudiciālu jautājumu vai saskaņā ar LESD 267.panta otro un trešo daļu tai ir jāuzdod prejudiciāls jautājums EST. (rezolutīvā daļa)

 

C-249/12 - Tulică un Plavoşin

Pievienotās vērtības nodoklis; Direktīva 2006/112/EK

 

Fizisku personu veikti darījumi ar nekustamo īpašumu – Šo darījumu kvalificēšana par darījumiem, kas ir apliekami ar nodokli – Maksājamā PVN noteikšana, ja puses līguma noslēgšanas laikā neko nav paredzējušas attiecībā uz šo nodokli – Piegādātāja iespējas atgūt PVN no pircēja pastāvēšana vai nepastāvēšana – Sekas

Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, it īpaši tās 73. un 78.pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja puses ir vienojušās par preces cenu, neko neminot par pievienotās vērtības nodokli, un ja šīs preces piegādātājs ir persona, kurai ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par darījumu, kas apliekams ar nodokli, tad gadījumā, ja piegādātājam nav iespējas atgūt no pircēja pievienotās vērtības nodokli, ko ir pieprasījusi samaksāt nodokļu administrācija, ir uzskatāms, ka pievienotās vērtības nodoklis ir jau ietverts cenā, par kuru ir panākta vienošanās. (rezolutīvā daļa)

 

Direktīvas pamatprincips ir, ka PVN sistēmas mērķis ir aplikt ar nodokli vienīgi galīgo patērētāju. Tam būtu pretrunā situācija, kurā, ja pirkuma un pārdevuma līgums ir ticis noslēgts, neko tajā neminot par PVN, tad gadījumā, ja piegādātājs saskaņā ar valsts tiesībām nevar atgūt no pircēja PVN, ko vēlāk ir pieprasījusi samaksāt nodokļu administrācija, visas cenas, neveicot PVN atskaitījumu, ņemšanas vērā kā summas, kurai ir piemērojams PVN, sekas būtu tādas, ka PVN būtu jāmaksā šim piegādātājam. Šāda ņemšana vērā būtu pretrunā arī noteikumam, saskaņā ar kuru nodokļu administrācija nevar kā PVN iekasēt summu, kas pārsniedz nodokļa maksātāja saņemto summu. (34.-36.punkts)

 

C-221/12 Belgacom

LESD 49.pants: Brīvība veikt uzņēmējdarbību; LESD 56.pants: Pakalpojumu sniegšanas brīvība

 

Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi – Pārskatāmības pienākums – Vienošanās, kuru noslēgusi valsts organizācija un tās pašas dalībvalsts uzņēmums bez konkursa – Šo organizāciju televīzijas pakalpojumu sniegšanas darbība, kā arī uz noteiktu laiku to kabeļtīklu ekskluzīvo izmantošanas tiesību nodošana šīs dalībvalsts uzņēmumam

LESD 49. un 56.pants ir jāinterpretē tādējādi – kādas dalībvalsts saimnieciskās darbības subjekts var šīs dalībvalsts tiesā atsaukties uz pārskatāmības pienākuma, kas izriet no šiem pantiem, pārkāpumu, kas esot ticis izdarīts, noslēdzot vienošanos, ar kuru viena vai vairākas šīs dalībvalsts valsts organizācijas ir vai nu piešķīrušas šīs pašas dalībvalsts saimnieciskās darbības subjektam pakalpojumu koncesiju, kam ir noteikta pārrobežu interese, vai piešķīrušas saimnieciskās darbības subjektam ekskluzīvas tiesības veikt saimniecisku darbību, kam ir šāda interese (rezolutīvās daļas 1.punkts)

Lai gan pakalpojumu koncesijas ir izslēgtas no Direktīvas 2004/18 piemērošanas jomas atbilstīgi tās 17.pantam, valsts organizācijām, kuras piešķir šādas koncesijas, ir jāievēro vispārējie LESD pamatnoteikumi, nediskriminācijas pilsonības dēļ princips un vienlīdzīgas attieksmes princips, kā arī no tā izrietošais pārskatāmības pienākums, ja šāda koncesija skar noteiktas pārrobežu intereses (28.punkts). Pārrobežu intereses esamība var izrietēt tostarp no vienošanās, kuru ir plānots noslēgt, ekonomiskās nozīmes, tās izpildes vietas vai arī no tehniskajām īpašībām (29.punkts). Tā pastāv, neprasot to, ka saimnieciskās darbības subjekts ir tiešām paudis savu interesi (31.punkts). Pārskatāmības pienākums ir garants jebkuram potenciālam pretendentam arī, ja tas ir reģistrēts tajā pašā dalībvalstī, kurā ir šī iestāde (32.punkts).

 

LESD 49. un 56.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

– vēlme ievērot atsevišķas tiesības, kuras ar iepriekšēju vienošanos valsts organizācijas ir piešķīrušas saimnieciskās darbības subjektam attiecībā uz tām piederošo kabeļtīklu izmantošanu, nevar pamatot to, ka šī vienošanās tiek paplašināta pretēji Savienības tiesībām, tieši piešķirot pakalpojumu koncesiju vai ekskluzīvas tiesības veikt darbību, kam ir noteikta pārrobežu interese, tajā skaitā, lai izbeigtu strīdu, kas radies starp konkrētajām pusēm no to gribas pilnībā neatkarīgu iemeslu dēļ attiecībā uz šīs vienošanās piemērojamību;

– tādi ekonomiskas dabas argumenti kā vēlme izvairīties no saimnieciskās darbības vērtības samazināšanās nav primāri vispārējo interešu apsvērumi, kas attaisnotu pakalpojumu koncesijas tiešu piešķiršanu saistībā ar šo darbību vai ekskluzīvu tiesību piešķiršanu veikt šo darbību, kam ir noteikta pārrobežu interese, atkāpjoties no šajos pantos noteiktā vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa (rezolutīvās daļas 2.punkts).

 

Apvienotās lietas no C‑199/12 līdz C‑201/12 - X u.c.

Obligātie standarti attiecībā uz bēgļa statusa vai alternatīva aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumiem; Direktīva 2004/83/EK

 

“Vajāšanas darbību” jēdziens – Pamatotas bailes no vajāšanas piederības noteiktai sociālai grupai dēļ - Seksuālā orientācija

 

Ženēvas konvencijas par bēgļa statusu piemērošana

1) Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 10.panta 1.punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu krimināltiesisko tiesību aktu kā tie, kas tiek aplūkoti katrā no pamatlietām un kas attiecas tieši uz homoseksuālas orientācijas personām, esamība ļauj konstatēt, ka šīs personas ir uzskatāmas par tādām, kas veido noteiktu sociālo grupu (rezolutīvās daļas 1.punkts);

2) Direktīvas 2004/83 9.panta 1.punkts, lasot to kopsakarā ar tās 9.panta 2.punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai fakts vien, ka par homoseksuālām darbībām ir paredzēts sods, pats par sevi nav uzskatāms par vajāšanas darbību. Turpretim brīvības atņemšanas sods, ar kuru soda homoseksuālas darbības un kuru faktiski piemēro izcelsmes valstī, kurā ir pieņemti šādi tiesību akti, ir uzskatāms par nesamērīgu vai diskriminējošu sodu un tādējādi veido vajāšanas darbību (rezolutīvās daļas 2.punkts);

Pamattiesības, kas ir saistītas ar seksuālo orientāciju, kura tiek aplūkotā katrā no pamatlietām, tādas kā tiesības uz privātas un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas ir aizsargātas ar ECTK 8.pantu, kuram atbilst Hartas 7.pants, to attiecīgajā gadījumā lasot kopsakarā ar ECTK 14.pantu, kura ietekmē ir ticis veidots Hartas 21.panta 1. punkts, nav iekļautas tajās cilvēka pamattiesībās, no kurām nav iespējamas nekādas atkāpes. Šajos apstākļos tādu tiesību aktu pastāvēšanu vien, ar kuriem ir paredzētas sankcijas par homoseksuālam darbībām, nevar uzskatīt par rīcību, ar kuru pieteicējs tiek ietekmēts tik būtiski, ka tā sasniedz tādu smaguma pakāpi, kas ir nepieciešama, lai uzskatītu, ka šī sankciju noteikšana ir vajāšana Direktīvas 9.panta 1.punkta izpratnē (54. un 55.punkts).

 

3) Direktīvas 2004/83 10.panta 1.punkta d) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās 2.panta c) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka no tā piemērošanas jomas ir izslēgtas tikai homoseksuālas darbības, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tiek uzskatītas par noziedzīgām. Izvērtējot pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, valsts iestādes nevar saprātīgi sagaidīt, ka, lai izvairītos no vajāšanas, patvēruma meklētājs savā izcelsmes valstī slēpj savu homoseksuālo orientāciju vai pauž savu seksuālo orientāciju atturīgi (rezolutīvās daļas 3.punkts).

No Direktīvas preambulas 3., 16. un 17.apsvēruma izriet, ka Ženēvas konvencija veido bēgļu aizsardzības starptautiski tiesiskā režīma pamatu un ka šīs direktīvas normas attiecībā uz bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumiem, kā arī uz tā saturu ir pieņemtas, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentām iestādēm piemērot šo konvenciju, pamatojoties uz kopīgiem jēdzieniem un kritērijiem. Līdz ar to Direktīvas normu interpretācija ir jāveic, ņemot vērā tās vispārējo struktūru un mērķi, ievērojot Ženēvas konvenciju un citus atbilstošos līgumus, kas ir minēti LESD 78.panta 1.punktā. Šī interpretācija, kā tas izriet no Direktīvas preambulas 10.apsvēruma, ir jāveic, ievērojot Hartā atzītās tiesības (39.un 40.punkts).

 

C-72/12 - Gemeinde Altrip u.c.

Vide; Direktīva 85/337/EEK; Direktīva 2003/35/EK;  Orhūsas konvencija

 

Tiesības celt prasību par saskaņošanas lēmumu – Piemērošana laikā – Atļaujas procedūra, kas uzsākta pirms Direktīvas 2003/35/EK transponēšanas termiņa beigu datuma

1) Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās, (transponējama līdz 2005.gada 25.jūnijam) ir interpretējama tādējādi, ka valsts tiesību normas, kas pieņemtas, lai transponētu šo pantu, būtu piemērojamas arī administratīvajām atļaujas procedūrām, kas uzsāktas pirms 2005.gada 25.jūnija, jo atļauju izsniegšana tajās ir notikusi pēc šī datuma;

2) Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 10.a pants ir interpretējams tādējādi, ka tas ir pret to, ka dalībvalstis ierobežo šī panta transponējošo tiesību normu piemērojamību tikai ar gadījumu, kurā lēmuma likumība tiek apstrīdēta sakarā ar to, ka vides novērtējums nav veikts, neattiecinot to uz gadījumu, kurā novērtējums ir veikts, bet tas ir prettiesisks;

3) Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 10.a panta b) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nav pret tādu valsts judikatūru, kurā netiek atzīts tiesību aizskārums šī panta izpratnē, ja ir pierādīts, ka atbilstoši izskatāmās lietas apstākļiem ir paredzams, ka apstrīdētais lēmums nebūtu citāds, ja prasības pieteikuma iesniedzēja izvirzītais procesuālo noteikumu pārkāpums nebūtu izdarīts. Tomēr tas var būt tikai ar nosacījumu, ka tiesas iestāde vai struktūra, kurā celta prasība, nekādi neuzliek pierādīšanas pienākumu šajā ziņā prasības pieteikuma iesniedzējam un pieņem nolēmumu lietā, ņemot vērā pierādījumus, kurus izskatāmajā lietā iesniedzis būvdarbu vadītājs vai kompetentās iestādes, un vispārīgāk – visus tām iesniegto lietas materiālu dokumentus, ievērojot tostarp izvirzītā pārkāpuma smaguma pakāpi un šajā ziņā it īpaši pārbaudot, vai tas ir liedzis konkrētajai sabiedrības daļai izmantot vienu no paredzētajām garantijām, lai atbilstoši Direktīvas 85/337 mērķiem sniegtu tai piekļuvi informācijai un tā spētu piedalīties lēmuma pieņemšanas procedūrā (rezolutīvās daļa).

 

C-60/12 Baláž

Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās;  Pamatlēmums 2005/214/TI

 

Savstarpējas atzīšanas principa piemērošana finansiālām sankcijām – “Tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās” – Pārbaudes izpildes dalībvalsts tiesā raksturs un apjoms

1) Pamatlēmuma 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299/TI, 1.panta a)punkta iii)apakšpunktā minētais jēdziens “tiesa, kurai ir īpaša jurisdikcija krimināllietās” ir Savienības tiesību autonoms jēdziens un tas ir jāinterpretē tādējādi, ka šim jēdzienam atbilst ikviena tiesa, kas ievēro kriminālprocesa būtiskās īpašības. Unabhängiger Verwaltungssenat in den Ländern (Austrija) atbilst šiem kritērijiem un tādējādi ir jāuzskata, ka tā atbilst minētajam jēdzienam (rezolutīvās daļas 1.punkts);

Piemērojamo procesuālo garantiju vidū ir, piemēram, Austrijas Administratīvo sodu likuma 1.pantā paredzētais princips “nulla poena sine lege”, 3.un 4.pantā paredzētais princips par apsūdzību tikai vainas vai krimināltiesiskās atbildības gadījumā un 19.pantā paredzētais princips par soda atbilstību atbildībai un faktiem (40.punkts).

 

2) Pamatlēmuma 2005/214, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 1.panta a) punkta iii) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāuzskata, ka personai ir bijusi iespēja celt prasību tiesā, kurai ir īpaša jurisdikcija krimināllietās, gadījumā, ja tai pirms prasības celšanas bija jāievēro pirmstiesas administratīvā procedūra. Šādai tiesai ir jābūt pilnīgai jurisdikcijai lietas izskatīšanai attiecībā gan uz juridisko izvērtējumu, gan faktiskajiem apstākļiem (rezolutīvās daļas 2.punkts).

 

C-518/11 - UPC Nederland

Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi; Direktīvas 97/66/EK, 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK

 

Materiālā piemērošanas joma – Radio un televīzijas programmu, kas pieejamas pa kabeli, pamatpaketes piegāde – Pašvaldības kabeļtīkla cesija privātam uzņēmumam – Līguma klauzula par tarifu – Valsts pārvaldes iestāžu kompetence – Lojālas sadarbības princips

1) Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojums, ko veido pa kabeli pieejamas pamatpaketes nodrošināšana un par kuru tiek prasīta gan pārraidīšanas izmaksu segšana, gan arī atlīdzība raidorganizācijām un kolektīvajām autortiesību pārvaldīšanas sabiedrībām saistībā ar to darbu satura apraidi, ietilpst jēdzienā “elektronisko komunikāciju pakalpojums” un līdz ar to ietilpst gan šīs direktīvas, gan direktīvu, kuras ir piemērojamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, materiālajā piemērošanas jomā, ciktāl šis pakalpojums galvenokārt ietver televīzijas signālu pārraidīšanu kabeļtelevīzijas tīklā līdz galapatērētāja uztveršanas terminālim;

2) šīs direktīvas ir jāinterpretē tādējādi, ka no to transponēšanas termiņa beigām saskaņā ar tām tādai vienībai, par kuru ir runa pamatlietā un kurai nav valsts pārvaldes iestādes statusa, nav atļauts regulēt tarifus, kas tiek piemēroti galapatērētājam par pa kabeli pieejamās paketes piegādi;

3) šīs pašas direktīvas ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, par kādiem ir runa pamatlietā, un ņemot vērā lojālas sadarbības principu, ar tām vienībai, kurai nav valsts pārvaldes iestādes statusa, nav atļauts atsaukties uz klauzulu, kura ir līgumā, kas noslēgts pirms jaunā tiesiskā regulējuma, kas ir piemērojams elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, pieņemšanas un ar kuru tiek ierobežota šī piegādātāja brīvība noteikt tarifus, pret pa kabeli pieejamu pamatpakešu piegādātāju (rezolutīvā daļa).

 

C-322/11 - K

Kapitāla brīva aprite; LESD 63. un 65.pants

 

Dalībvalsts nodokļu tiesību akti, kuros ir liegta iespēja atskaitīt ar nekustamā īpašuma, kas atrodas citā dalībvalstī, pārdošanu saistītus zaudējumus no peļņas, kura ir gūta, atsavinot vērtspapīrus dalībvalstī, kurā tiek uzlikts nodoklis

LESD 63.un 65.pantam nav pretrunā tāds dalībvalsts nodokļu tiesiskais regulējums, ar kuru nodokļu maksātājam, kas dzīvo šajā dalībvalstī un kam tajā ir neierobežots ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums, netiek atļauts atskaitīt zaudējumus, kuri ir radušies, atsavinot nekustamo īpašumu, kas atrodas citā dalībvalstī, no ienākumiem no kustamā īpašuma, kuriem tiek uzlikts nodoklis pirmajā dalībvalstī, lai gan tas ar zināmiem nosacījumiem būtu bijis iespējams, ja nekustamais īpašums būtu atradies pirmajā dalībvalstī (rezolutīvā daļa).

C-4/11 - Puid

Patvērums; Regula (EK) Nr. 343/2003; Eiropas Savienības Pamattiesību harta

 

Tās dalībvalsts noteikšana, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma, ko kādā no dalībvalstīm ir iesniedzis trešās valsts pilsonis, izskatīšanu – Atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritēriji

Gadījumos, kad dalībvalstis nevar nezināt, ka sistemātiski trūkumi patvēruma piešķiršanas procesā un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļos dalībvalstī, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem sākotnēji ir tikusi noteikta par atbildīgo, rada nopietnus un neapstrīdamus iemeslus uzskatīt, ka patvēruma meklētājam radīsies reāls risks tikt pakļautam necilvēciskai vai pazemojošai attieksmei Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4.panta izpratnē – kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, dalībvalstij, kura veic atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, ir pienākums nepārsūtīt patvēruma meklētāju uz dalībvalsti, kura sākotnēji ir tikusi noteikta par atbildīgo, un, saglabājot tiesības pašai izskatīt pieteikumu, turpināt minētās nodaļas kritēriju pārbaudi, lai noskaidrotu, vai kāda cita dalībvalsts nevar tikt noteikta par atbildīgo saskaņā ar kādu no šiem kritērijiem vai – ja tas nav iespējams – atbilstoši šīs pašas regulas 13. pantam.

Turpretim šādā situācijā neiespējamība pārsūtīt patvēruma meklētāju uz dalībvalsti, kura ir sākotnēji tikusi noteikta par atbildīgo, pati par sevi nenozīmē, ka dalībvalstij, kura veic atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, ir pienākums, pamatojoties uz Regulas Nr. 343/2003 3.panta 2.punktu, izskatīt patvēruma pieteikumu pašai. (rezolutīvā daļa)

Tomēr ir svarīgi, lai dalībvalsts, kurā atrodas patvēruma meklētājs, nodrošinātu, ka situācija, kurā tiek pārkāptas šī patvēruma meklētāja pamattiesības, netiktu pasliktināta, veicot nesaprātīgi ilgu atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu. Vajadzības gadījumā tās pienākums ir pašai izskatīt pieteikumu Regulas 3.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā (35.punkts)

 

Daži aktuāli Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi administratīvo tiesību jomā no 2013.gada 1.oktobra līdz 30.oktobrim

 

Lieta

Joma, tiesību akts

Secinājums

C-440/12 - Metropol Spielstätten

Pievienotās vērtības nodoklis, Direktīva 2006/112/EK

 

Dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru spēļu automātu ar zemiem laimestiem ekspluatācijai ir uzlikts kumulatīvi PVN un speciālā nodeva

Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 401.pants, lasot to kopsakarā tās 135.panta 1.punkta i) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pievienotās vērtības nodoklis un valsts speciālā nodeva par azartspēlēm var tikt iekasētas kumulatīvi ar nosacījumu, ka šo pēdējo nodevu nevar raksturot kā apgrozījuma nodokli.

Direktīvas 2006/112 1.panta 2.punkta pirmais teikums un 73.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāda valsts tiesību norma vai prakse, saskaņā ar kuru, pārvaldot spēļu automātus ar laimesta iespējām, šo automātu kases ieņēmumu summa pēc tam, kad ir beidzies konkrēts laikposms, tiek ņemta vērā, nosakot nodokļa bāzi.

Direktīvas 2006/112 1.panta 2.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums par nesaskaņotu nodevu, saskaņā ar kuru maksājamais pievienotās vērtības nodoklis tiek ieskaitīts tieši ar šo pirmo minēto nodevu.

 

C-431/12 - Rafinăria Steaua Română

Pievienotās vērtības nodoklis, Direktīva 2006/112/EK

 

Pārmaksātā PVN atlīdzināšana ar ieskaitu – Paziņojuma par ieskaitu atcelšana – Pienākums maksāt nokavējuma procentus nodokļu maksātājam

Padomes Direktīvas 2006/112/EK 183.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka nodokļu maksātājs, kas ir lūdzis atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu no pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa, kas tam bija jāmaksā, nevar saņemt no dalībvalsts nodokļu pārvaldes nokavējuma procentus par šīs iestādes novēloti veikto atmaksu par laika posmu, kad bija spēkā administratīvie akti, kas izslēdza atmaksas pienākumu un vēlāk tika atcelti ar tiesas nolēmumu.

Pārmaksātā PVN atmaksāšana nodokļu maksātājam notiek, pārsniedzot saprātīgu termiņu, PVN nodokļa sistēmas neitralitātes princips paredz, ka finansiālie zaudējumi, kas tādējādi ar attiecīgās naudas summas nepieejamību tiek radīti nodokļu maksātājam, tiek kompensēti, samaksājot nokavējuma procentus (23.punkts)

 

C-391/12 – RLvS

Negodīga komercprakse, Direktīva 2005/29/EK

 

Dalībvalsts tiesību normas, kas aizliedz jebkādas maksas publikācijas, ja tām nav pievienota piezīme “sludinājums” (“Anzeige”)

Vācijā konkrētajā lietā attiecībā pret preses izdevumu redaktoriem nevar atsaukties uz Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (..), no kā izriet, ka šajos apstākļos šī direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts piemērot tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru preses izdevumu redaktoriem katrai to periodiskos izdevumos veiktai publikācijai, par kuru tie saņem atlīdzību, ir jāpievieno īpaša norāde, kas šajā gadījumā ir vārds “sludinājums” (“Anzeige”), ja vien šīs publikācijas izkārtojums un noformējums vispārīgi neļauj atpazīt publikācijas reklāmas raksturu.

Ņemot vērā, ka Savienības likumdevējs vēl nav pieņēmis sekundārus šāda rakstura tiesību aktus attiecībā uz rakstveida presi, dalībvalstis saglabā kompetenci noteikt preses izdevumu redaktoriem pienākumus norādīt lasītājiem uz redakcionāla satura sponsorēšanas faktu, katrā ziņā ievērojot Līguma normas, tostarp tās, kuras ir saistītas ar pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību (49.punkts).

 

C-336/12 - Manova

Publiskie iepirkumi, Direktīva 2004/18/EK

 

Vienlīdzīgas attieksmes princips – Līgumslēdzējas iestādes tiesības prasīt pretendentiem tai nosūtīt jaunāko publicēto bilanci pēc pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām

Vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde pēc pieteikuma dalībai publiskā iepirkuma procedūrā iesniegšanas termiņa beigām prasa pretendentam iesniegt tā situāciju raksturojošus dokumentus, piemēram, publicētu bilanci, kuras pastāvēšana pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām var tikt objektīvi pārbaudīta, ciktāl minētās procedūras dokumentos nav skaidri prasīts tos nosūtīt, pretējā gadījumā nepieņemot pieteikumu izskatīšanai. Šāds lūgums nedrīkst nepamatoti radīt priekšrocības vai nelabvēlīgu situāciju pretendentam vai pretendentiem, kuriem tas ir adresēts.

 

C-322/12 – GIMLE

 

Noteiku veidu sabiedrību gada pārskati, Ceturtā direktīva 78/660/EEK

 

Skaidra un patiesa priekšstata princips – Pienākums izmantot uz sākotnējām izmaksām balstīta novērtēšanas metodi

Ceturtās direktīvas 78/660/EEK, kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 2.panta 3.–5.punktā noteiktais skaidra un patiesa priekšstata princips neļauj no minētās direktīvas 32.pantā rodamā principa, ka aktīvu novērtēšana veicama, balstoties uz to iegādes cenu vai ražošanas pašizmaksu, atkāpties par labu novērtēšanai to patiesajā vērtībā gadījumā, kad šo aktīvu iegādes cena vai ražošanas pašizmaksa ir acīmredzami mazāka par to patieso vērtību.

 

C-321/12 - van der Helder un Farrington

Sociālais nodrošinājums, Regula (EEK) Nr.1408/71

 

Pabalstu izmaksu segšanas kārtība pensionāriem, kas saņem vecuma pensiju no vairākām dalībvalstīm -  Dalībvalsts, kuras “tiesību aktiem” pensionārs ir bijis pakļauts visilgāk jēdziens

 

Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šajā normā minētajiem “tiesību aktiem”, kuriem [pensijas] saņēmējs ir bijis pakļauts visilgāk, ir domāti tie, kas ir saistīti ar pensijām.

C-317/12 - Lundberg

Autotransports, Regula (EK) Nr.561/2006

 

Nav pienākums izmantot tahogrāfu kravu pārvadājums, ko veic privātpersona, sava vaļasprieka ietvaros piedaloties rallijā kā amatierim, šim vaļaspriekam tomēr daļēji tiekot finansētam ar trešo personu finansiālu atbalstu

Regulas (EK) Nr.561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, 3.panta h) punktā ietvertais jēdziens “nekomerciāls kravu pārvadājums” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver kravu pārvadājumu, ko veic privātpersona par saviem līdzekļiem un tikai vaļasprieka ietvaros, ja šis vaļasprieks tomēr daļēji tiek finansēts ar trešo personu atbalstu un ja par transportēšanu kā tādu netiek maksāta atlīdzība.

 

C-291/12 - Schwarz

Biometriska pase, Regula (EK) Nr. 2252/2004

 

Pirkstu nospiedumu iekļaušana nerada tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesību uz personas datu aizsardzību (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pants) nesamērīgu aizskārumu

Valsts tiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2252/2004 1.panta 2.punkts ir spēkā neesošs tādēļ, ka, pirmkārt, šīs regulas juridiskais pamats ir neatbilstošs, otrkārt, minētās regulas pieņemšanas procedūrā tika pielaists procesuāls pārkāpums un, treškārt, šīs pašas regulas 1.panta 2.punktā ir pārkāptas noteiktas saskaņā ar to izsniegtu pasu turētāju pamattiesības.

EST neuzskata, ka ir noskaidroti apstākļi, kas varētu ietekmēt Regulas (EK) Nr.2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos, kura ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Regulu (EK) Nr. 444/2009, 1.panta 2.punkta spēkā esamību.

Tiesai nav kļuvis zināms par pasākumiem, kas varētu pietiekami efektīvi veicināt mērķa aizsargāt pases pret krāpniecisku izmantošanu sasniegšanu, mazāk ietekmējot Hartas 7. un 8.pantā atzītās tiesības nekā metode, kas balstīta uz pirkstu nospiedumiem (53.punkts).

 

C-282/12 - Itelcar

Kapitāla brīva aprite un uzņēmumu ienākuma nodoklis, EK līguma 56.un 58.pants

 

Krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas izmantojot procentus, ko rezidente sabiedrība maksā kā atlīdzību par trešajā valstī reģistrētas sabiedrības piešķirtu aizdevumu vai par aizdevējai, rezidentei.

EK līguma 56.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā kā izdevumus, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu, nav atļauts atskaitīt procentus, kas attiecas uz parādsaistību daļu, kura tiek uzskatīta par pārmērīgu, kurus rezidente sabiedrība maksā trešajā valstī esošai aizdevējai sabiedrībai, ar kuru tā ir saistīta, bet ir atļauts atskaitīt šādus procentus, kas tiek maksāti rezidentei aizdevējai sabiedrībai, ar kuru ir šāda saistība, ja gadījumā, kad trešajā valstī reģistrētai aizdevējai sabiedrībai nepieder rezidentes aizņēmējas sabiedrības kapitāla daļas, šajā tiesiskajā regulējumā tomēr tiek prezumēts, ka pēdējās minētās sabiedrības parādsaistības ir mehānisma, kas vērsts uz izvairīšanos no nodokļiem, kuri parasti būtu jāmaksā, daļa, vai ja minētais tiesiskais regulējums neļauj iepriekš un pietiekami precīzi noteikt tā piemērošanas jomu.

 

C-276/12 - Sabou

Dalībvalstu iestāžu savstarpēja palīdzība tiešo nodokļu jomā, Direktīva 77/799/EEK

 

Pamattiesību aizsardzības prasības (to neesamība) informācijas apmaiņas gadījumā

Savienības tiesības, kuras it īpaši izriet no Direktīvas 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem, un pamattiesībām tikt uzklausītam, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās dalībvalsts nodokļa maksātājam nepiešķir nedz tiesības tikt informētam par šīs valsts citai dalībvalstij nosūtīto palīdzības lūgumu, lai it īpaši pārbaudītu šī nodokļa maksātāja ienākuma nodokļa deklarācijā sniegto informāciju, nedz tiesības piedalīties šī lūguma, kas nosūtīts dalībvalstij, kura saņēmusi lūgumu, formulēšanā, nedz arī tiesības piedalīties šīs pēdējās minētās valsts organizētajā liecinieku nopratināšanā.

Direktīvā 77/799 nav regulēts jautājums, kādos apstākļos nodokļa maksātājs var apstrīdēt dalībvalsts, kas saņēmusi lūgumu, nosūtītās informācijas pareizumu, un tajā nav noteikta neviena īpaša prasība par nosūtāmās informācijas saturu.

 

C-220/12 - Thiele Meneses

Eiropas Savienības pilsonība, LESD 20. un 21.pants

 

Atbalsta izglītībai piešķiršana tikai izpildoties – pastāvīgās dzīvesvietas nosacījumam

Līguma par ES darbību 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā principā atbalsta izglītībai studijām citā dalībvalstī piešķiršana tiek pakārtota vienam vienīgam apstāklim par pastāvīgo dzīvesvietu šī tiesiskā regulējuma izpratnē valsts teritorijā un, ja pieteicējs ir pilsonis, kura pastāvīgās dzīvesvietas nav šajā teritorijā, šāds atbalsts izglītībai ārvalstīs tiek piešķirts tikai studijām pieteicēja dzīvesvietas valstī vai tās kaimiņvalstī, turklāt tikai tad, ja to pamato īpaši apstākļi.

 

C-203/12 - Billerud Karlsborg un Billerud Skärblacka

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, Direktīva 2003/87/EK

 

Naudas soda par emisijas apjoma pārsniegšanu piemērošanas obligātums un tā grozīšanas neiespējamība

Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, 16.panta 3. un 4.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tajos paredzētā naudas soda par pārsniegtajām emisijām nepiemērošanu operatoram, kurš, vēlākais, līdz attiecīgā gada 30.aprīlim nav nodevis tā iepriekšējā gada oglekļa dioksīda ekvivalenta emisijām atbilstošās kvotas, pat ja tā rīcībā šajā datumā ir pietiekams skaits kvotu;

Direktīvas 2003/87 16. panta 3. un 4.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā paredzēto fiksēto naudas sodu valsts tiesa, atsaucoties uz samērīguma principu, nevar grozīt.

 

C-181/12 - Welte

Kapitāla brīva aprite, EKL 56.–58.pants

 

Mantojuma nodokļa par nekustamo īpašumu, kas atrodas dalībvalstī, maksāšana gadījumā, kad mantojuma atstājēja un mantinieka dzīvesvieta ir bijusi trešajā valstī

Atšķirīga attieksme pret rezidentiem un nerezidentiem

Eiropas Kopienas līguma 56. un 58.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts tiesiskais regulējums par mantojuma nodokļa aprēķināšanu, kas šīs valsts teritorijā esoša nekustamā īpašuma mantošanas gadījumā paredz, ka atlaide no apliekamās bāzes, ja, kā pamatlietas apstākļos, mantojuma atstājējs un mantojuma saņēmējs [mantojuma atstājēja] miršanas laikā ir dzīvojuši tādā trešajā valstī kā Šveices Konfederācija, ir mazāka par atlaidi, kas tiktu piemērota, ja vismaz vienam no viņiem abiem dzīvesvieta tajā pašā laikā būtu bijusi minētajā dalībvalstī.

C-177/12 - Lachheb

Sociālais nodrošinājums, Regula (EEK) Nr.1408/71

 

Automātiska piemaksas par bērnu ir ģimenes pabalsts.

1.panta u) punkta i) apakšpunkts un 4.panta 1.punkta h)apakšpunkts Regulā (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds pabalsts kā piemaksa par bērnu, kura tiek izmaksāta par katru apgādājamo bērnu, ir valsts ieguldījums ģimenes budžetā nolūkā samazināt ar bērnu uzturēšanu saistītos izdevumus un līdz ar to tā ir ģimenes pabalsts šīs regulas izpratnē.

C-86/12 - Alokpa un Moudoulou

Eiropas Savienības pilsonība, LESD 20.un 21.pants, Direktīva 2004/38/EK

 

Trešās valsts valstspiederīgā, kas ir mazu bērnu, Savienības pilsoņu, tiešs augšupējs radinieks, uzturēšanās tiesības, gadījumā, kad šie Savienības pilsoņi, kas ir dzimuši dalībvalstī, kurai tie nav valstspiederīgi, un kas nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos

Gadījumā, kad persona, kurai ir uzturēšanās tiesības, atrodas trešās valsts valstspiederīgā apgādībā, šāds valstspiederīgais nevar apgalvot, ka viņam ir minētās personas, kurai ir uzturēšanās tiesības, “apgādībā” esoša augšupējā radinieka statuss Direktīvas 2004/38 izpratnē, lai iegūtu uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī. Tādā situācijā Līguma par ES darbību 20.un 21.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem atbilst situācija, kad dalībvalsts liedz trešās valsts valstspiederīgajam uzturēšanās tiesības savā teritorijā, lai arī tikai šī valstspiederīgā apgādībā atrodas mazi bērni, Savienības pilsoņi, kuri kopā ar viņu dzīvo šajā dalībvalstī kopš dzimšanas, lai arī viņiem nav minētās dalībvalsts pilsonības un viņi nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ja šie Savienības pilsoņi neatbilst Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, nosacījumiem vai ja šāda atteikuma dēļ minētajiem pilsoņiem netiktu liegta iespēja efektīvi izmantot tiesības, kuras piešķirtas ar Savienības pilsoņa statusu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

 

C-59/12 - Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs

Negodīga komercprakse, Direktīva 2005/29/EK 

 

Piemērošanas joma – Maldinoša informācija, ko izplatījusi veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas slimokase, kas izveidota kā publisko tiesību subjekts

Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās ratione personae piemērošanas jomā ietilpst publisko tiesību subjekts, kam uzticēts tāds vispārējo interešu uzdevums kā veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā esošas slimokases pārvaldība.

 

 

Daži aktuāli Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi administratīvo tiesību jomā no 2013.gada 1.septembra līdz 30.septembrim

 

Lieta

Joma, tiesību akts

Secinājums

C‑383/13 PPU, G un R

Imigrācijas politika, Direktīva 2008/115/EEK

 

Trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanas procedūras, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi

Ja administratīvajā procesā lemjot par aizturēšanas pasākuma pagarināšanu nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam, valsts tiesai, kura veic šī lēmuma tiesiskuma izvērtēšanu, ir jānosaka aizturēšanas pasākuma atcelšana tikai tad, ja tā uzskata, ņemot vērā visus katras lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, ka šis pārkāpums ir tiešām liedzis tam, kurš uz to atsaucas, iespēju labāk aizstāvēties, kādēļ šim administratīvajam procesam varētu būt bijis cits iznākums.

C‑434/12,  Slancheva sila

Lauksaimniecības politika, Regula (ES) Nr. 65/2011

 

Pierādījumi ļaunprātīgai rīcībai iesniedzot pierasījumu finansējuma saņemšana no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

Saskaņā ar regulas piemērošanas nosacījumiem iesniedzējtiesai ir jāizvērtē lietas objektīvie apstākļi, kas ļauj secināt, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsta shēmas mērķis nevar tikt sasniegts (objektīvais elements), kā arī ir jāizvērtē objektīvie pierādījumi, kas ļauj secināt, ka, mākslīgi radot nosacījumus, kas vajadzīgi, lai iegūtu maksājumu saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu, pretendents ar šādu maksājumu ir vēlējies vienīgi gūt priekšrocības pretēji šīs shēmas mērķiem (subjektīvais elements). Šajā ziņā iesniedzējtiesa var pamatoties ne tikai uz tādiem elementiem kā līdzīgos investīciju projektos iesaistīto personu tiesiskajām, ekonomiskajām un/vai personiskajām saiknēm, bet arī uz norādēm, kas liecina par tīšu darbību saskaņošanu starp šīm personām.

Pieteikumu maksājuma saņemšanai saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu nedrīkst noraidīt vienīgi tādēļ, ka investīciju projektam, kas pretendē uz atbalstu saskaņā ar šo shēmu, nav funkcionālas autonomijas vai ja starp šāda atbalsta pretendentiem pastāv tiesiska saikne, neizvērtējot citus šīs lietas objektīvos apstākļus.

C‑297/12, Filev un Osmani

Imigrācijas politika, Direktīva 2008/115/EEK

 

Kriminālatbildība par ieceļošanas aizlieguma pārkāpumu

Netiek pieļauts, ka par vairāk nekā pirms pieciem gadiem noteikta aizlieguma ieceļot un uzturēties dalībvalsts teritorijā pārkāpumu piemēro krimināltiesisku sankciju, ja vien šis valstspiederīgais nerada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai valsts drošībai.

C‑283/12, Serebryannay vek

Pievienotās vērtības nodoklis, Direktīva 2006/112/EK

 

Darījuma nodokļa bāze, ja atlīdzība tiek veikta ar pakalpojumiem

Dzīvokļa atjaunošanas un iekārtošanas pakalpojumu sniegšana ir jāuzskata par veiktu par atlīdzību, ja saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šā dzīvokļa īpašnieku, minēto pakalpojumu sniedzējs, pirmkārt, apņemas veikt šos pakalpojumus, pats sedzot izmaksas, un, otrkārt, iegūst tiesības izmantot minēto dzīvokli savas saimnieciskās darbības veikšanai šā līguma spēkā esamības laikā bez pienākuma maksāt īres maksu, bet minētā līguma beigās īpašnieks atgūst iekārtotu dzīvokli.

C‑195/12, IBV & Cie

Enerģētikas joma, Direktīva 2004/8/EK

 

Reģionālā atbalsta shēma, kurā paredzēta “zaļo sertifikātu” piešķiršana koģenerācijas iekārtām

Pašreizējā Savienības tiesību stāvoklī vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kas konkrēti noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā, neliedz dalībvalstīm, ieviešot koģenerācijas un elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamās enerģijas avotiem valsts shēmas, kas norādītas Direktīvās 2004/8 un 2001/77/EK, paredzēt tādus pastiprināta atbalsta pasākumus, ko var izmantot visas koģenerācijas iekārtas, kas pārstrādā galvenokārt biomasu, izņemot iekārtas, kas pārstrādā galvenokārt koksni un/vai koksnes atkritumus.

C‑5/12, Betriu Muntull

Sociālā politika, Direktīvas 92/85/EEK un 76/207/EEK 

 

Vienlīdzīga attieksme pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem tiesībās uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu

Savienības tiesībām atbilst nacionālais regulējums, kas noteic, ka bērna tēvs, kuram ir algota darba ņēmēja statuss, ar mātes, kurai arī ir algotas darba ņēmējas statuss, piekrišanu var izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kad ir beidzies 6 nedēļu obligātais mātes atpūtas pēc dzemdībām laikposms, izņemot gadījumos, kad ir apdraudēta mātes veselība, lai gan bērna tēvs, kuram ir algota darba ņēmēja statuss, šādu atvaļinājumu nevar izmantot, ja viņa bērna mātei nav algotas darba ņēmējas statusa un viņa nav valsts sociālā nodrošinājuma shēmas dalībniece.

Apvienotās lietas C‑660/11 un C‑8/12, Biasci u.c.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība, EKL 43. un 49. pants

 

Azartspēles, atļaujas derību rīkošanai izsniegšanas nosacījumi

Savienības tiesības pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā sabiedrībām, kuras vēlas veikt ar azartspēlēm saistītas darbības, ir noteikts pienākums papildus valsts izsniegtai koncesijai šādu darbību veikšanai iegūt policijas atļauju un saskaņā ar kuru šādas atļaujas it īpaši drīkst izsniegt tikai pieteikumu iesniedzējiem, kuri šādu koncesiju jau ir saņēmuši.

Pat ja uzņēmumam tā reģistrācijas dalībvalstī ir izsniegta atļauja piedāvāt azartspēles, tas neliedz citai dalībvalstij, ievērojot Savienības tiesību prasības, šādam uzņēmumam – lai tas varētu šādus pakalpojumus piedāvāt patērētājiem, kuri atrodas šīs citas dalībvalsts teritorijā, – izvirzīt nosacījumu, ka tam ir jābūt šīs citas dalībvalsts iestāžu izsniegtai atļaujai.

C‑435/11, CHS Tour Services

Uzņēmējdarbības vide, patērētāju aizsardzība, Direktīva 2005/29/EK

 

Pārdošanas brošūras, kurā ietverta nepareiza informācija, atzīšana par “maldinošu komercpraksi”

Gadījumā, kad komercprakse atbilst visiem kritērijiem, lai tā tiktu kvalificēta par maldinošu praksi attiecībā pret patērētāju, vairs nav jāpārbauda, vai šāda prakse ir arī pretrunā profesionālās rūpības prasībām un varētu likumīgi tikt uzskatīta par negodīgu un tātad aizliegtu saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu.