Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 25.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par pieteicējai noteikto pienākumu samaksāt pievienotās vērtības nodokli par precēm, kas tika nozagtas brīdī, kad notika preču pārvadāšana no Igaunijas muitas iestādes uz saņēmēju muitas iestādi Latvijā. Atceļot apelācijas instances tiesas spriedumu, tai no jauna jāvērtē lieta daļā par noteikto pievienotās vērtības nodokli.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi jau uz agrāk izteiktām atziņām, ka, ņemot vērā likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta otro daļu (noteic, ka nodokli maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvai apgrozībai), pievienotās vērtības nodoklis ir maksājams tāpat vai tad, kad ievedmuitas nodoklis, proti, kad tas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem kļūst iekasējams. Savukārt atbildīgā persona ir tā, kura ir atbildīga par attiecīgu darbību izpildīšanu (likumā – jebkura persona). Līdz ar to, nosakot pievienotās vērtības nodokļa parādu un par to atbildīgo personu, ir piemērojamas Muitas kodeksa normas, ciktāl pievienotās vērtības nodokļa regulējums nenosaka speciālos noteikumus. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi: „Kaut arī Muitas kodeksa mērķis nav noteikt pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību un par šā nodokļa samaksu atbildīgās personas, tas tomēr nenozīmē, ka Muitas kodeksa normas nav piemērojamas pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā”.

Augstākā tiesa izskatāmo gadījumu salīdzinājusi ar Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 15.maija spriedumā lietā Nr.C-480/12 izdarīto secinājumu, proti, ka pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākums iestājas preču importa gadījumā, kas savukārt konstatējams, ja preces ir izņemtas no Kopienas ārējās tranzīta procedūras, radot muitas parādu.

2010.gada 4.martā un 8.martā pieteicējs - Igaunijas uzņēmums OU „Paljassaare Tolliladu” kā principāls noformēja tranzīta deklarāciju par preču – saldētu kuprlašu ikru – nosūtīšanu SIA „Reneta”. Kā nosūtītāja muitas iestāde norādīta Igaunijas muitas iestāde, saņēmēja muitas iestāde – Saldus muitas kontroles punkts. 2010.gada 31.maijā Igaunijas muitas iestāde Latvijas muitai paziņoja, ka Latvijas muitas iestāde ir atbildīga par parāda atlīdzināšanu attiecībā uz šo tranzīta operāciju.

Valsts ieņēmuma dienests veica pārbaudi par nenoslēgto muitas procedūru. Ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 2.novembra lēmumu pieteicējam nomaksai budžetā noteikts muitas parāds 27 278,67 Ls, tostarp muitas nodoklis 8241,29 Ls un pievienotās vērtības nodoklis 19 037,38 Ls.

Administratīvā apgabaltiesa ar 2014.gada 30.jūlija spriedumu atcēla pārsūdzēto lēmumu daļā, ar kuru pieteicējam noteikts pienākums samaksāt pievienotās vērtības nodokli 27 087,75 euro (19 037,38 Ls) apmērā. Lēmumu pārējā daļā apelācijas instances tiesa atstāja negrozītu.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv