Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 5.martā, rīcības sēdē izskatot prasītāja kasācijas sūdzību strīdā par dziesmu „Mana vienīgā ziņģe”, pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šāds lēmums pieņemts, jo tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 14.jūnija spriedums, ar kuru noraidīta Guntara Rača prasība pret Uģi Rūķīti, Jāņa Groduma mantiniekiem, biedrību Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) par autorības nodalīšanu, autoru mantisko tiesību sadalījuma noteikšanu, nesaņemtās autoratlīdzības un likumisko procentu piedziņu. Rīcības sēdes lēmums nav pārsūdzams.

Prasītājs prasību tiesā cēlis 2005.gada maijā. Prasītājs norādījis, ka 2000.gadā uzrakstījis dzejoli „Mana vienīgā ziņģe” un nodevis to Jānim Grodumam izmantošanai dziesmā kopā ar sakomponēto melodiju. Lai gan prasītājs nav devis tiesības pārveidot dzejoli, Jānis Grodums daļu no prasītāja dzejoļa aizstājis ar Uģa Rūķīša sarakstītā dzejoļa „... vien tu....” fragmentu. Tādējādi dziesmas „Mana vienīgā ziņģe” pamatteksts sastāv no prasītāja uzrakstītā dzejoļa „Mana vienīgā ziņģe”, kurā iekļautas Uģa Rūķīša dzejoļa „.. vien tu...” trīs rindiņas.AKKA/LAA 2000.gada 6.martā iekārtojusi reģistrācijas (uzskaites) kartiņu, kurā kā dziesmas „Mana vienīgā ziņģe” autori norādīti Jānis Grodums, Uģis Rūķītis un Guntars Račs. Reģistrācijas kartiņu aizpildījis un parakstījis Jānis Grodums, kurš kartiņā minēts kā dziesmas „Mana vienīgā ziņģe” mūzikas autors, bet Uģis Rūķītis un Guntars Račs – kā tās vārdu autori. Autoratlīdzība noteikta Jānim Grodumam 50% apmērā, savukārt Guntaram Račam un Uģim Rūķītim katram 25% apmērā. Prasītājs uzskata, ka ar šādu reģistrāciju un autoratlīdzības sadali ir aizskartas viņa autortiesības.

Izskatot lietu pirmajā instancē un apelācijas kārtībā, tiesa prasību noraidīja.

Izskatot lietu sakarā ar prasītāja kasācijas sūdzību, AT Senāta Civillietu departaments 2012.gada 8.februārī Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 3.februārā spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā.

Izskatot lietu atkārtoti apelācijas instancē, Rīgas apgabaltiesa prasību noraidīja. Tiesa atzina, ka konkrētās dziesmas kontekstā, abu autoru tekstu daļas ir vienlīdz svarīgas. Izvērtējot muzikālo darbu kopumā, tiesa atzina, ka Uģa Rūķīša radītā teksta daļa ir tā, kas akcentē teksta kopējo nozīmi kopsakarā ar prasītāja radīto teksta daļu. Tiesa ņēma vērā, ka konkrētajā gadījumā līdzautoru, t.sk., dziesmas tekstu autoru, autortiesības tiek īstenotas praktiski tādā pašā veidā kā kopīpašnieku tiesības un Senāts (tagad AT Civillietu departaments) ir piekritis iepriekšējā apelācijas instances tiesas spriedumā paustajam viedoklim, ka vispārīgi šaubu gadījumā, ja nav iespējams noteikt katram kopīpašniekam nosakāmo daļu no kopīpašuma, pieņemams, ka kopīpašums pieder abiem līdzīgās daļās. Līdz ar ko konkrētajā gadījumā apelācijas instances tiesa atzina, ka taisnīguma un samērīguma principam atbilstoši ir saglabāt esošo sadalījuma proporciju.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv