Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, rīcības sēdē izskatot valsts SIA „Piejūras slimnīca” kasācijas sūdzību par AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, atteicies ierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Lēmums pieņemts, jo senatoru kolēģijai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas 2012.gada 26.janvāra spriedums, ar kuru par labu prasītājai piedzīta Ls 20 000 morālā kaitējuma atlīdzība sakarā ar dēla nāvi slimnīcā 2007.gada janvārī.

Prasītāja ar prasību tiesā vērsās 2009.gadā. Prasītāja norādījusi, ka viņas dēls, tobrīd 21 gadu vecs, ārstējies valsts SIA „Piejūras slimnīca” no 2006.gada 1.decembra līdz 2007.gada 18.janvārim. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas dēlam pēc trim dienām kļuvis slikti un viņš atkal nonācis slimnīcā, kur ārstējies no 2007.gada 21. līdz 26.janvārim, kad slimnīcā miris no abpusējas pneimonijas. Latvijas Republikas Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbnespējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) atzinumā konstatēti rupji medicīniskās aprūpes un lietvedības pārkāpumi. Par minēto negadījumu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas par ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepildīšanu. Kriminālprocesa ietvaros konstatēts, ka ārstējoša ārste pieļāvusi ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, taču pirmstiesas izmeklēšana izbeigta sakarā ar to, ka persona, pret kuru tika ierosināts kriminālprocess, mirusi. Prasītājas ieskatā, ja ārstu konsīlijs būtu noteicis pareizo diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, izvērtējot ne tikai pacienta psihiskās veselības stāvokli, bet arī viņa somatisko stāvokli, viņas dēls nebūtu miris. Ar MADEKKI un Ekspertu komisijas izdarītajiem secinājumiem apstiprināts, ka veicot savlaicīgu pacienta somatiskā stāvokļa izvērtēšanu, iznākums varētu nebūt letāls. Dēla nāve radījusi prasītājai garīgās ciešanas, nodarot morālo kaitējumu. Prasītāja lūdza tiesu piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību Ls 170 000.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Kurzemes apgabaltiesa 2009.gada 9.decembrī prasību noraidīja.

Izskatot lietu sakarā ar prasītājas apelācijas sūdzību, AT Civillietu tiesu palāta prasību apmierināja daļēji un piedzina no valsts SIA „Piejūras slimnīca” par labu prasītājai atlīdzību par morālo kaitējumu Ls 20 000. Pārējā daļā tiesa prasību noraidīja. Apelācijas instances tiesa secināja, ka lietā ir konstatēts, ka atbildētājas VSIA „Piejūras slimnīca” personāla rīcība, nenosakot diagnozi un savlaicīgi neuzsākot ārstēšanu, ir tiešā cēloniskā sakarā ar pacienta nāvi. Nosakot atlīdzības apmēru par nodarīto morālo kaitējumu, Civillietu tiesu palāta secinājusi, ka konkrētajā gadījumā prasītājai nodarīts viens no iespējami smagākajiem aizskārumiem, jo bojā gājis viņas dēls un tas noticis atbildētājas neattaisnojamas, ilgstošas prettiesiskas bezdarbības dēļ, nepildot Ārstniecības likumā noteiktos pienākumus.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211