Senāta Administratīvo lietu departaments 22.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu un pieteicējai atteikts atmaksāt auditā atzīto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu.

Senāts lietu rakstveida procesā izskatīja departamenta kopsēdē un ar šo spriedumu atkāpjas no iepriekš šajā lietā Senāta nolēmumos paustā viedokļa par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešās un 3.2daļas piemērošanu. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 16.maijam) pārmaksātā nodokļa summa ir jāatmaksā, ja ir ticis uzsākts kriminālprocess, bet 18 mēnešu laikā pēc kriminālprocesa uzsākšanas konkrētais nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nav ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Senāts atzīst, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļā norādītā termiņa iestāšanās tomēr neuzliek pienākumu atmaksāt pārmaksu, ja brīdī, kad nodokļu administrācijai likumā noteiktajā kārtībā ir jāizlemj jautājums par pārmaksātās summas atmaksāšanu vai aizturēšanu, jau ir radies pamats pārmaksas aizturēšanai. Kā to jau iepriekš atzinis Senāts un pamatoti norādījusi arī apgabaltiesa, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešās daļas mērķis ir aizkavēt iespējami nepamatotu naudas summu izmaksu no valsts budžeta, ja radies pamats aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu samaksu un kuras var būt tieši saistītas ar konkrēto nodokļu maksātāju. Proti, situācijās, kad valsts rīcībā atrodas nodokļu maksātāja finanšu līdzekļi, tie netiek atdoti nodokļu maksātājam, ja ir aizdomas, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā nodokļu maksātājs nav pareizi veicis nodokļu samaksu. Šāds regulējums rada iespēju no šiem finanšu līdzekļiem segt noziedzīga nodarījuma rezultātā nesegtos maksājumus un samazina risku, ka to atgūšana vēlāk var kļūt neiespējama.

Senāts spriedumā norāda – jāņem vērā, ka minētā likuma 28.panta 3.2daļā noteiktais termiņš, proti, 18 mēneši, ir vērsts uz tiesiskās noteiktības veicināšanu. Valsts nedrīkst neierobežotu laiku neatmaksāt pārmaksātos nodokļus, ja kompetentās iestādes nav atklājušas faktus, kas varētu būt pamats pārmaksātās summas aizturēšanai.

Tomēr tiesiskā noteiktība vien neatsver pārmaksāto nodokļu atmaksāšanu, ja brīdī, kad nodokļu administrācijai likumā noteiktajā kārtībā ir jāizlemj jautājums par pārmaksātās summas atmaksāšanu vai aizturēšanu, šāds pamats tās aizturēšanai ir jau radies. Šādā gadījumā vairs nav šaubu par finanšu līdzekļu aizturēšanas nepieciešamību un 28.panta 3.2daļā norādītā termiņa iestāšanās nevar attaisnot finanšu līdzekļu atmaksāšanu.

Izskatāmajā lietā pieteicēja – maksātnespējīgā SIA “Dzimta sēta” – 2010.gada decembrī vērsās Valsts ieņēmumu dienestā, lūdzot atmaksāt auditā atzīto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļu. Lūgumi tika noraidīti, un pieteicēja vērsās tiesā. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka lēmuma pieņemšanas brīdī dienestam bija pamats aizturēt pārmaksātās summas izmaksu.

Lieta Nr.SKA-522/2021 (A420654710).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv