Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 20.janvārī atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu atstāta bez izskatīšanas. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā. Senāts lēmumā norāda – lai nodrošinātu tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu, tiesai ir pienākums noskaidrot, kāpēc apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi.

No Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 19.novembra lēmuma redzams, ka tiesa tikai konstatēja faktu, ka apsūdzētais nav ieradies, bet neierašanās iemeslus neskaidroja. Tiesa lēmumā nav sniegusi pamatojumu, kādēļ izvēlēta iespēja apelācijas sūdzību atstāt bez izskatīšanas.

Senāts lēmumā norāda – gadījumā, ja apsūdzētā aizstāvību nodrošina viņa izvēlēts aizstāvis, tiesai jāizvērtē vai nav izmantojama likumā paredzētā iespēja izskatīt lietu bez apsūdzētā piedalīšanās. Tādējādi apelācijas instances tiesai pirms lēmuma pieņemšanas atstāt apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzību bez izskatīšanas ar lietā nodibinātajiem faktiem bija jākonstatē, ka apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojošu iemeslu dēļ.

Lai nodrošinātu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktā un 3.punkta „c” apakšpunktā definētās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, jāievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegtā tiesību uz taisnīgu tiesu interpretācija, piemēram, 2017.gada 15.jūnija spriedumā lietā “Frolovs pret Latviju” sniegtās atziņas.

Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesas lēmums nav atzīstams par tiesisku un pamatotu, jo tiesa nav izvērtējusi vai lietā nav tādu acīmredzamu šķēršļu sūdzības atstāšanai bez izskatīšanas, kas minēti Kriminālprocesa likuma 556.panta piektās daļas 2.punktā, kā arī tiesa nav noskaidrojusi vai apsūdzētais ir atteicies no savām tiesībām uz lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā.

Lieta SKK-120/2020; 11520071117

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv