Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 22.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Iekšlietu ministrijas lēmuma atcelšanu, piemērojot pieteicējai – Valsts robežsardzes inspektorei – disciplinārsodu – atvaļināšanu no dienesta. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāts spriedumā norāda, ka tiesai, atkārtoti izskatot lietu, ir jāvērtē, vai iestāde ir izdarījusi lietderības apsvērumus tieši konkrētā soda izvēlē, un vai piemērotais disciplinārsods ir samērīgs ar izdarīto disciplinārpārkāpumu, ja tiesa tādu konstatēs.

No pieteicējas pieteikuma tiesai un paskaidrojumiem apelācijas instances tiesā Senāts konstatēja, ka saspīlējums dienesta attiecībās sācies ar pieteicējas vadītāja stāšanos amatā, tostarp sācis pasliktināties pieteicējas dienesta novērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, pret pieteicēju ierosinātas un izskatītas vairākas disciplinārlietas uzreiz pēc tam, kad pieteicēja ziņoja iestādes vadībai par notikušo starpgadījumu, vadītājam fiziski vēršoties pret pieteicēju. Par notikumu ticis ierosināts kriminālprocess par robežkontroles punkta vadītāja vardarbīgu rīcību pret pieteicēju. Tostarp pieteicēja norādījusi, ka kriminālprocesa laikā vadītājs ar savu rīcību centies piespiest pieteicēju mainīt savas liecības, atteikties no tām, citādā veidā ietekmēt pieteicēju, izmantojot sakarus Valsts robežsardzē. Konkrēti disciplinārprocesi uzsākti tikai pret pieteicēju un pieteicēja atvaļināta no dienesta sešus mēnešus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Senāts konstatēja, ka citās administratīvajās lietās tiesa pieteicējai piemērotos disciplinārsodus ir atzinusi par prettiesiskiem.

Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka vēršanās pret konkrētu darbinieku nav viegli konstatējama, tā ir vērtējama ilgtermiņā un kopumā. Arī attieksme pret ietekmējamo personu pati par sevi var nebūt prettiesiska, bet prettiesisks ir šo darbību mērķis padarīt personas atrašanos konkrētajā vietā par neciešamu, līdz pat tam, ka dienesta attiecības ar konkrēto personu tiek izbeigtas vai nu iestādes rīcības rezultātā vai pēc pašas personas iniciatīvas. Vērtējot iespējamās ietekmes atsevišķus faktus, nav iespējams izdarīt pareizus secinājumus par iestādes iespējamo īstenoto spiedienu pret personu, situācija ir jāvērtē visaptverošā veidā. Turklāt tiesas pieejai nav jābūt formālai no procesuālās vai materiāltiesiskās atbilstības viedokļa, jo tiesas mērķis šādā lietā ir ne tikai iestādes atsevišķu darbību tiesiskuma pārbaude, bet arī ietekmes identificējošo pazīmju kopuma pārbaude.

Senāta ieskatā apelācijas instances tiesa nav veikusi pilnvērtīgu kontroli pār pārsūdzēto administratīvo aktu. Atkārtoti izskatot lietu, tiesai ir arī jāvērtē, vai iestāde, vērtējot konkrētā disciplinārsoda piemērošanu pieteicējai, kas atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 13.panta otrajai daļai ir vissmagākais disciplinārsods, ir izdarījusi lietderības apsvērumus tieši konkrētā soda izvēlē, un vai piemērotais disciplinārsods ir samērīgs ar izdarīto disciplinārpārkāpumu.

Lieta SKA-1182/2019; A420263417

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv