Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības. Rakstveida procesā Senāts izskatīs četras kasācijas sūdzības un piecas blakus sūdzības. Vienā lietā būs pieejams nolēmums iepriekš tiesas sēdē izskatītā lietā.

Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas lietas. Sešās lietās izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas kasācijas sūdzības, vienā lietā saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu un vienu lietu Senāts skatīs sakarā ar pieteikumu par tiesas nolēmuma jaunu izskatīšanu.

Senāta Civillietu departaments mutvārdu procesā izskatīs blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu, ar kuru atzīts par izpildāmu Anglijas tiesas spriedums. Rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības, divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas nolēmumiem un vienu protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu. Vienā lietā būs sprieduma pasludināšana.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)11.februārī Senāta Administratīvo lietu departamentā būs pieejams nolēmums pieteikumā par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atcelšanu, ar kuru tika atteikts nodot parakstu vākšanai likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredzēja piešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem. Senāts lietu tiesas sēdē izskatīja 23.janvārī.

Centrālā vēlēšanu komisija 2012.gada 1.novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Centrālā vēlēšanu komisija atteikumu pamatoja ar to, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts un ievietojams Latvijas tiesību sistēmā. Pieteikumu iesniegušās personas iebilst pret Centrālā vēlēšanu komisijas kompetenci veikt šādu likumprojekta atbilstības izvērtējumu. Lietā ir apvienotas divas Administratīvajā rajona tiesā atsevišķi ierosinātās lietas, kam saskaņā ar grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ir mainījusies piekritība un lietas pārsūtītas izskatīšanai Augstākās tiesas Senātam. (Lieta SA-1/2013).

 

2)13.februārī Senāta Civillietu departaments tiesas sēdē izskatīs Trade Agency Limited blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par Anglijas Augstās justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta sprieduma atzīšanu un izpildīšanuLatvijas Republikas teritorijā kompānijas „Seramico Investments Limited” prasībā pret kompāniju „Trade Agency Limited”. Ar Anglijas tiesas aizmugurisku spriedumu atzīts, ka no atbildētājas piedzenami USD 464 195,59 jeb GBP 289 122,10.

Senāts, iepriekš skatot lietu tiesas sēdē, apturēja lietā tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus: pirmkārt, gadījumā, jaārvalsts tiesas spriedumam ir pievienota Regulas Nr.44/2001 54.pantā paredzētā apliecība, bet, neraugoties uz to, atbildētājs izvirzījis strīdu, ka tam nav paziņots par ierosināto tiesvedību sprieduma izcelsmes dalībvalstī, vaiizpildes dalībvalsts tiesai, izvērtējot Regulas Nr.44/2001 34.panta 2.punktā paredzēto sprieduma neatzīšanas pamatu, ir kompetence pašai pārbaudīt apliecībā norādīto ziņu atbilstību pierādījumiem. Vai tik plašaizpildes dalībvalsts tiesas kompetence atbilst Regulas Nr.44/2001 ievaddaļas 16. un 17.punktā ietvertajam principam par savstarpējo uzticēšanos tiesu spriedumiem. Un otrkārt - vai tāds aizmugurisks tiesas spriedums, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības, nevērtējot ne prasības priekšmetu, ne pamatu, un kurā nav norādīts neviens arguments par prasības pamatotību pēc būtības, atbilst Hartas 47.pantam un nepārkāpj šajā tiesību normā paredzētās atbildētāja tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.

Eiropas Savienības tiesa 2012.gada 6.septembrī atzina, ka, ja atbildētājs ir pārsūdzējis lēmumu, kurā ir pasludināta izcelsmes valstī taisīta aizmuguriska sprieduma, kam ir pievienota atbilstoši Regulas 54.pantam izdota apliecība, izpildāmība, apgalvojot, ka viņam nav iesniegts dokuments, ar ko ir celta prasība, dalībvalsts tiesai, kurā atzīšana ir prasīta un kas izskata minēto pārsūdzību, ir kompetence pārbaudīt minētajā apliecībā ietvertās informācijas un pierādījumu savstarpējo atbilstību.

Atbildot uz otro jautājumu, Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka Regulas Nr.44/2001 34.panta 1.punkts, uz ko ir atsauce šīs regulas 45.panta 1.punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesa, kurā ir prasīta atzīšana, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības klauzulu, nevar atteikt izpildīt tiesas nolēmumu, kas taisīts aizmuguriski un ar ko lieta ir izlemta pēc būtības, kas neietver ne prasības priekšmeta, ne pamatojuma vērtējumu un kas neietver nekādus argumentus par tās pamatotību, izņemot, ja, izvērtējot procesu kopumā un ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tai šķiet, ka ar šo nolēmumu ir acīmredzami un pārmērīgi pārkāptas atbildētāja tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.panta otrajā daļā, jo nav bijusi iespēja to lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt. (Lieta SKC-1/2013).

 

 

3)13.februārī Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē izskatīs Jūrmalas pilsētas domes iesniegtu kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts SIA „B-Bus” pieteikums un saīsināts starp pašvaldību un SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV” noslēgtā līguma termiņš, proti, termiņš, līdz kuram saskaņā ar šo līgumu konkrētais pārvadātājs sniedz pašvaldībai savus pakalpojumus.

Tiesa secināja, ka domei pakalpojumu sniedzēja izvēlei bija jārīko publiskā iepirkuma procedūra. Publisko iepirkumu likums paredz, ka līguma noslēgšana, nepiemērojot iepirkuma procedūru, ir pamats līguma atzīšanai par spēkā neesošu vai līguma termiņa saīsināšanai. Normas gan paredz izņēmumu, proti, līgumu neatzīst par spēkā neesošu, ja pasūtītājs ir publicējis likumā paredzēto brīvprātīgo paziņojumu par iepirkuma rezultātiem. Kā izriet no kasācijas sūdzības, tieši par to arī ir strīds – vai pašvaldības publicētais lēmums (ar kuru tā nolēma slēgt līgumu ar trešo personu) uzskatāms par brīvprātīgo paziņojumu. Tiesa uzskatīja, ka šajā gadījumā dome publicēja iepriekšēju informatīvu paziņojumu, kas nav brīvprātīgais paziņojums likuma izpratnē. Līdz ar to kasācijas kārtībā var tikt risināts arī jautājums par šīs normas interpretāciju.

Jūrmalas pilsētas dome par tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt. Dome iebilst pret tiesas secinājumu, ka nav publicēts brīvprātīgais paziņojums, jo dome gan ES Oficiālajā Vēstnesī, gan savā mājaslapā bija publicējusi lēmumu par līguma slēgšanu. (Lieta SKA-110/2013).

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211