Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, rīcības sēdē izskatot iesniegtās kasācijas sūdzības, 36 lietās pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu departaments pieņēmis, jo tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to lietās stājas spēkā apelācijas instances tiesas spriedumi. Vienā lietā tiesnešu kolēģija atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar blakus sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu nosūtīt lietu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei. 11 lietas nodotas izskatīšanai kasācijas kārtībā rakstveida procesā.

AT Krimināllietu departaments, izskatot lietās iesniegtās kasācijas sūdzības vai protestus, divās lietās nolēmis atteikties pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 573.pantā noteiktajam departaments nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu. Līdz ar to šajās lietās stājas spēkā apelācijas instances tiesas nolēmumi. Trīs lietas nodotas izskatīšanai kasācijas kārtībā rakstveida procesā.

AT Administratīvo lietu departaments rīcības sēdē piecās lietās pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Divas lietas ar kasācijas sūdzībām nodotas izskatīšanai kasācijas kārtībā rakstveida procesā.

 

Informācija par atsevišķu lietu:

AT Civillietu departaments 2.aprīlī rīcības sēdē izskatīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru civillieta Jutas Strīķes prasībā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par darba devēja piemērotā disciplinārsoda – pazemināšana amatā atcelšanu, atšķirīgas attieksmes pārkāpuma atzīšanu un atlīdzības par morālo kaitējumu un darba samaksas starpības piedziņu nosūtīta pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, jo apelācijas sūdzībai nebija pievienots valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments.

Konkrētajā gadījumā pirmās instances tiesas tiesnesis, nosūtīdams lietu apelācijas instances tiesai, atstājis bez ievērības, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav samaksājis valsts nodevu.

Rīcības sēdes lēmumā norādīts, ka bez likumā noteikto prasību ievērošanas nav iespējama lietas virzība, tāpēc lietas nodošana zemākas instances tiesai likumā noteikto prasību izpildes nodrošināšanai nekavē lietas virzību, bet tieši pretēji, vērsta uz to, lai novērstu šķēršļus lietas virzībai.

Tiesnešu kolēģija uzskata, ka ir pāragri jautājumu par lietas dalībnieka pienākumu maksāt valsts nodevu risināt blakus sūdzības kārtībā, pārsūdzot apelācijas instances tiesas tiesneša Civilprocesa likuma 425.panta otrās daļas 2.punkta kārtībā pieņemtu lēmumu, jo ar šo lēmumu nekādi pienākumi prāvniekam netiek uzlikti. Jautājuma izlemšana par lietas dalībnieka pienākumu maksāt valsts nodevu vai atbrīvošanu no tā uz likuma vai tiesneša (tiesas) lēmuma pamata ir pirmās instances tiesas kompetencē, kuras lēmumu lietas dalībnieks ir tiesīgs pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, ja tam nepiekrīt.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv