Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, rīcības sēdē izskatot iesniegtās kasācijas sūdzības, 32 lietās pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu departaments pieņēmis, jo tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to lietās stājas spēkā apelācijas instances tiesas spriedumi. 13 lietas nodotas izskatīšanai kasācijas kārtībā rakstveida procesā.

AT Krimināllietu departaments, izskatot lietās iesniegtās kasācijas sūdzības vai protestus, 13 lietās nolēmis atteikties pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 573.pantā noteiktajam departaments nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu. Līdz ar to šajās lietās stājas spēkā apelācijas instances tiesas nolēmumi. Četras lietas nodotas izskatīšanai kasācijas kārtībā rakstveida procesā.

AT Administratīvo lietu departaments rīcības sēdē deviņās lietās pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Divas lietas ar kasācijas sūdzībām nodotas izskatīšanai kasācijas kārtībā rakstveida procesā.

Informācija par atsevišķu lietu:

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 18.maijā, izskatot apsūdzētās kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, pieņēma lēmumu par atteikšanos pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 573.pantā noteiktajam departaments nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu. Līdz ar AT lēmumu stājas spēkā apelācijas instances tiesas spriedums, ar kuru galīgais sods apsūdzētajai noteikts mūža ieslodzījums. AT lēmums nav pārsūdzams.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu un Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā tika atzīta par vainīgu un sodīta ar mūža ieslodzījumu par sava bērna slepkavības izdarīšanu pastiprinošos apstākļos, vainīgajai apzinoties, ka cietušais atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī sodīta ar brīvības atņemšanas sodu par sava bērna tīšu noslepkavošanu, par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Bērnu mātes, kas ir bijusī medmāsa, noziedzīgo darbību rezultātā, divi viņas bērni miruši un vienam konstatēts redzes zudums.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv