Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs vienu kasācijas sūdzību, rakstveida procesā – sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Lauku atbalsta dienests un Rīgas dome.

AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību, rakstveida procesā – desmit kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzētā un cietušā kasācijas sūdzības, trīs lietās saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā iesniegta apsūdzētā sūdzība par zemākas instances tiesas lēmumu atteikties atjaunot termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai.  

 

Informācija par atsevišķām lietām:

 

1)       Administratīvo lietu departamentam 10.novembrī rakstveida procesā izskatīs Rīgas brīvostas pārvaldes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir jāizšķir divi tiesību jautājumi strīdā par Rīgas brīvostas pārvaldes pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi brīvostas teritorijā. Pirmkārt, strīds ir par zemi, kura atrodas brīvostas teritorijā, bet pieder nevis brīvostas pārvaldei, bet privātpersonām. Kā, noraidot pieteikumu, atzinusi Administratīvā apgabaltiesa, ar Rīgas brīvostas likumu ir nodibināts servitūts par labu brīvostas pārvaldei un atbilstoši minētajam likumam  uz brīvostas pārvaldi gulstas arī nekustamā īpašuma nodokļa samaksas pienākums. Rīgas brīvostas pārvalde kasācijas sūdzībā, atsaucoties uz vispārīgo Likuma par ostām regulējumu un citām tiesību normām, norāda, ka nodoklis būtu jāmaksā tikai par to zemi, kura konkrētos gadījumos apgrūtināta ar servitūtu, un ka ne visa zeme brīvostas teritorijā patiešām tiek izmantota brīvostas pārvaldes vajadzībām. Otrkārt, strīds ir par nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kura, pēc pieteicējas norādītā, atrodas valsts AS „Latvijas Dzelzceļš” valdījumā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla.

Apgabaltiesa ir analizējusi: pirmkārt, tiesību normas par nekustamā īpašuma nodokli, otrkārt, tiesību normas par dzelzceļa infrastruktūru. Analīzes rezultātā tiesa nonākusi pie secinājuma, ka, tā kā attiecīga dzelzceļa infrastruktūra nav iezīmēta plānos un nav reģistrēta Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā, strīdus zemes vienības daļa nav tāda, uz ko attiektos likumā paredzētais izņēmums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma. Pieteicēja kasācijas sūdzība norāda, ka tiesai bija jāpievēršas analīzei nevis par to, vai zeme vispār ir apliekama ar nodokli, bet par to, vai tieši brīvostai šis nodoklis ir jāmaksā. (SKA-249/2015).

 

2)      Administratīvo lietu departaments 10.novembrī rakstveida procesā izskatīs Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds, vai pieteicējai ir jāatmaksā iepriekš saņemtie Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumi bioloģiskajai lauksaimniecībai. Pieteicēja, kura nav apsaimniekojamās zemes īpašniece, turpinājusi apsaimniekot savam civilvīram piederošo zemi pēc viņa nāves, un vairākus gadus to bez rakstveida līguma akceptējuši mantinieki. Tomēr kārtējā atbalsta maksājuma perioda laikā tā brīža zemes īpašnieks cēlis pret to iebildumus. Lauku atbalsta dienests, konstatējot, ka apsaimniekošanai nav tiesiska pamata, ne tikai pārtraucis atbalsta izmaksu uz atlikušo periodu, bet atbilstoši tiesiskajam regulējumam arī atprasījis to atbalsta summu, kas bija izmaksāta par uzsāktā perioda pirmajiem diviem gadiem. Administratīvā apgabaltiesa Lauku atbalsta dienesta lēmumu atzinusi par nepamatotu, jo lietā konstatējusi, ka apsaimniekošana, kaut arī bez rakstveida līguma, notikusi tiesiski. Lauku atbalsta dienests kasācijas sūdzībā norāda, ka, lai arī apsaimniekošana līdz iebildumu celšanai no zemes īpašnieka puses notikusi tiesiski, ir jāievēro bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta sistēmas noteikumi, proti, apsaimniekošanai bija jāturpinās piecus gadus, un, ja tā tika pārtraukta agrāk, iepriekš saņemtie maksājumi jāatmaksā. (Lieta SKA-321/2015).


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv