Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un astoņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Veselības ministrija, Latvijas Zvērinātu notāru padome un Bauskas novada dome.

AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. Rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un astoņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. 

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības, vienā lietā – prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Vienā lietā saņemta gan kasācijas sūdzība, gan protests.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

 

1)      Administratīvo lietu departaments 10.jūlijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēja savulaik privatizēja nepabeigtu objektu, ar privatizācijas noteikumiem, ka tiks uzbūvēta hidroelektrostacija uz Mūsas upes.

2002.gadā Zivsaimniecības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.27 paredzēja aizliegumu uz noteiktām upēm būvēt HES. Vienlaikus MK noteikumi paredzēja izņēmumus, kad būvniecība varēja notikt. Principā tie bija gadījumi, kad jau ir uzbūvēts, kad ir saņemta būvatļauja vai arī ir iesniegts pieteikums Ekonomikas ministrijā atļaujai būvēt. Pieteicēja atbilda trešajam izņēmumam un tika ietverta sarakstā, ka uz Mūsas upes var būvēt HES. 2004.gadā pieteicējai tika izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums ar termiņu uz diviem gadiem, kas ļauj uzsākt būvniecības procesu. Šajā laikā pieteicēja neko nedarīja, arī pēc tam nedarīja. Bet 2010.gadā palūdza atjaunot darbības termiņu. Pa šo laiku 2008.gadā pašvaldība teritorijas plānojumā bija nomainījusi atļauto izmantošanu uz tūrismu un rekreāciju, kā arī tieši noteikusi, ka citstarp uz Mūsas upes HES būvēt nevar. Tādēļ pašvaldība atteica atjaunot termiņu.

Pieteicēja vērsās tiesā par šo lēmumu norādot, ka viņas tiesības būvēt nosaka gan apstāklis, ka tur jau padomju laikā uzsākta attiecīga būvniecība, gan privatizācijas noteikumi, gan Vispārīgo būvniecību norma, kas noteic, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņu var pagarināt, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi. Pieteicēja uzskata, pašvaldība nedrīkstēja mainīt atļauto izmantošanu noteikt aizliegumu būvēt HES un tādējādi uzskatāms, ka apstākļi nav mainījušies.

Tiesas pieteikumu noraidīja. (Lieta SKA-39/2015).

 

2)      Administratīvo lietu departaments 10.jūlijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Augstākā tiesa vērtēs, vai Valsts ieņēmumu dienests pamatoti atteicis atmaksāt pieteicējai tās pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, ko pieteicēja pieprasīja pēc Satversmes tiesas sprieduma, no kura izriet pieteicējas tiesības saņemt nodokļu pārmaksas, kas izveidojušās pirms likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punkta normas spēkā stāšanās 2003.gada 1.jūlijā, neievērojot trīs gadu noilgumu. (Lieta SKA-95/2015).

 

3)      Administratīvo lietu departaments 10.jūlijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Augstākā tiesa lietā citstarp vērtēs, vai zvērināts notārs ir tiesīgs iekasēt no saviem klientiem sava biroja uzturēšanas izmaksas (tostarp arī biroja labiekārtošanas izmaksas), pamatojoties uz Notariāta likuma 164.pantu. (Lieta SKA-171/2015).

 

4)      Administratīvo lietu departaments 10.jūlijā rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā ir izšķirami vairāki jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas pienākumu gadījumā, ja ticis konstatēts muitas procedūras (tranzīts) pārkāpums - daļa preču nav uzrādītas galapunkta muitas iestādē. Administratīvā apgabaltiesa, piemērojot Muitas kodeksa (Padomes Regula (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi) normas līdztekus likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normām, atzinusi, ka pieteicējai kā principālam un galvenajam atbildīgajam par nodokļu parāda samaksu ir pienākums samaksāt pievienotās vērtības nodokli par precēm, kuras faktiski palikušas (importētas) Latvijas teritorijā. Pieteicēja iebilst, ka, pirmkārt, pievienotās vērtības nodokļa samaksu nevar pamatot ar Muitas kodeksa normām, jo pievienotās vērtības nodoklis neietilpst ievedmuitas nodokļos. Otrkārt, pieteicēja norāda, ka nav pamata konstatēt nelikumīgu preču izņemšanu no muitas uzraudzības, jo preces ir zudušas pārvadātāja vainas dēļ (ar komercaktu konstatēta degvielas noplūde no cisternas). Treškārt, pieteicēja uzskata, ka, ņemot vērā šos īpašos apstākļus, par atbildīgu ir atzīstams pārvadātājs, nevis principāls. Ceturtkārt, pieteicēja atsaucas uz tiesisko paļāvību kā šķērsli papildu nodokļa aprēķinam, jo muitas amatpersona sākotnēji bija atzinusi muitas procedūru par noslēgtu. (Lieta SKA-267/2015).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv