Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem un desmit blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts robežsardze, Nīcas novada dome, Balvu novada dome, Jūrmalas pilsētas dome, Mārupes novada dome un Rīgas dome.

AT Civillietu departaments vienā lietā pasludinās nolēmumu.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs vienu lietu ar apsūdzētās iesniegtu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas nolēmumu.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 3.martā rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu lietā par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa pārmaksas atmaksu. Lietā ir strīds, vai laikā, kad pieteicējs pieprasījis pārmaksas atmaksu, tiesību normas paredzēja uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa pārmaksas atmaksu (SKA-53/2015).

2)      4.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas SIA „Proviv” kasācijas sūdzības par apgabaltiesas spriedumiem lietās par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu. Šajās lietās ir strīds par to, vai Rīgas dome pareizi aprēķināja pieteicējai nekustamā īpašuma nodokli. Lietās tiks noskaidrots, vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas sastāvā esošas garāžu telpas 2010. un 2011.gadā bija apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli un, ja bija, tad kāda nodokļa likme tām bija piemērojama (SKA-105/2015 un SKA-111/2015).

3)      4.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs Nīcas novada domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā izšķiramais jautājums ir par to, kā atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējumam nosakāma nekustamā īpašuma pārdošanas cena, pārdodot publiskas personas mantu par brīvu cenu. Strīds lietā ir par to, vai pārdošanās cenā iekļaujami izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma sagatavošanu atsavināšanai. (Lieta SKA-316/2015).

4)      Administratīvo lietu departaments 5.martā rakstveida procesā izskatīs Jūrmalas aizsardzības biedrības kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lieta ir par parka izveidošanu Jūrmalā krasta kāpu aizsargjoslā meža teritorijā. Parka izveidošanas darbus atbilstoši būvvaldes būvatļaujai veica SIA „Adlera”, kas ir zemes nomniece. Zemes īpašnieks ir valsts. Jūrmalas aizsardzības biedrība iesniedza tiesā pieteikumu, apstrīdot parka izbūvi un norādot, ka attiecīgās teritorijas ir īpaši aizsargājamas. Proti, mežainās jūrmalas kāpas ir aizsargājams biotops. Tām ir augsta bioloģiskā vērtība. Tur ir viens no jutīgākajiem meža augšanas apstākļu tipiem – sils, vecāks par 200 gadiem un Latvijā reti sastopams. Pieteicēja norāda, ka ar atsevišķiem parka elementiem esošā sistēma tiek izjaukta un tiek nodarīts būtisks kaitējums videi.

                Parks faktiski ir izveidots.

Lietā ir strīds, vai parka izveidošanai pirms būvatļaujas izdošanas bija nepieciešama Ministru kabineta atļauja, kā arī vai tas nekaitē esošajām dabas vērtībām.

Tiesa atstāja spēkā būvatļauju (noraidīja pieteikumu) sakot, ka Ministru kabineta atļauja bija nepieciešama būvatļaujas izdošanas brīdī, jo Aizsargjoslu likuma norma to paredzēja. Bet šobrīd likums ir grozīts un tādu neparedz. Tādēļ šobrīd būvatļauja varētu tikt izdota. Tiesa arī norādīja, ka pašvaldības saistošie noteikumi – detālplānojums – paredz attiecīgajā teritorijā  izbūvēt parku. Savukārt Satversmes tiesā tika izbeigta lieta, kurā šie saistošie noteikumi tika apstrīdēti. Tiesa arī uzskatīja, ka parka elementi arī pēc būtības nekaitē videi. (Lieta SKA-22/2015).

5)      5.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs Valsts robežsardzes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs vērsās Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē ar iesniegumu par terminētas caurlaides saņemšanu medībām pierobežas joslā.

Robežsardze caurlaides izsniegšanu atteica, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu un apstākli, ka robežapsardzības nodaļā ieviesta pastiprināta valsts robežas uzraudzība.

Pieteicējs robežsardzes lēmumu pārsūdzēja.

No kasācijas sūdzības un pārsūdzētā lēmuma secināms, ka caurlaides izsniegšana pieteicējam atteikta tāpēc, ka pēc Robežsardzes rīcībā esošās informācijas pieteicējs nav tāda mednieku kolektīva biedrs, kura medību līgumplatības atrodas Daugavpils novada pierobežas joslā, kā ar pieteicējs nav iesniedzis dokumentu, kas apliecina, ka viņš ir mednieks, un atbilstoši pastāvošajai kārtībai nav arī pieteikts robežsardzē kā individuāls mednieks vai viesmednieks. Savukārt divām citām personām caurlaides ir izsniegtas, jo viņi ir mednieku kluba biedri.

Augstākajai tiesai jārisina jautājums par to, vai apgabaltiesa pamatoti atzina par prettiesisku robežsardzes atteikumu izsniegt pieteicējam caurlaidi un ka izskatāmajā gadījumā pārkāpts vienlīdzības princips. (Lieta SKA-80/2015).

 


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv