Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas lietas ar pieteikumiem par ārvalsts tiesas sprieduma un ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu. Rakstveida procesā izskatīs divas lietas sakarā ar pieteikumiem par jaunatklātiem apstākļiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu.  

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras lietas. Vienā lietā saņemtas apsūdzēto un aizstāvju kasācijas sūdzības, vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Divās lietās iesniegtas gan kasācijas sūdzības, gan protests.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 18.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par citas dalībvalsts apliekamās personas tiesībām uz samaksātā pievienotās vērtības nodokļa par iekšzemē iegādātām precēm atmaksu. Apgabaltiesa ir atzinusi par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta konstatēto, ka pieteicēja ir veikusi preču piegādi iekšzemē un tai bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Savukārt pieteicēja kasācijas sūdzībā norāda, ka preču piegāde ir veikta pēc eksporta procedūras uzsākšanas, tāpēc pieteicējai nebija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. (Lieta SKA-203/2015).

2)      Administratīvo lietu departaments 20.maijā rakstveida procesā izskatīs Valsts sociālās apdrošināšanas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, jo nebija apmierināts ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

Strīds lietā ir par to, vai, piešķirot vecuma pensiju Latvijā, tās apmēra noteikšanā ir jāņem vērā arī līdz 1990.gada 31.decembrim pieteicēja uzkrātais apdrošināšanas stāžs Igaunijā un Lietuvā. Aģentūra šos periodus neņēma vērā, uzskatot, ka atbilstoši Padomes Regulām Nr.1408/71 un Nr.883/2004 un Latvijas tiesību normām, Latvijā piešķiramās pensijas apmērs nosakāms tikai par Latvijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu. (SKA-186/2015).

3)      Administratīvo lietu departaments 20.maijā rakstveida procesā izskatīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

VSAA pieprasīja pieteicējai, kas kopā ar bērniem dzīvo Latvijā, atmaksāt saņemto ģimenes valsts pabalstu, kas, aģentūras ieskatā, bija izmaksāts nepamatoti, jo konstatēts, ka par to pašu laiku par bērniem pabalstu saņēmis arī bērnu tēvs kā nodarbinātais Apvienotajā Karalistē.

Strīds lietā ir par to, kura valsts – Latvija vai Apvienotā Karaliste – konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par primāti kompetento valsti minētā pabalsta izmaksai atbilstoši Regulai Nr.1408/71 un Regulai Nr.574/72.

Tas savukārt ir atkarīgs no tā, vai pieteicēja pabalsta saņemšanas laikā bija uzskatāma par personu, kas Latvijā veic profesionālo darbību. Pieteicēja pabalsta saņemšanas laikā bija reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, veica saimniecisko darbību, bet, tā kā viņas ienākumi nepārsniedza tiesību normās noteikto apmēru, viņai nebija jāveic obligātās sociālās iemaksas.

Aģentūra uzskata, ka tādējādi pabalsta saņemšanas laikā pieteicēja nebija obligāti sociāli apdrošināta un līdz ar to nebija uzskatāma par nodarbinātu personu Latvijā. Tāpēc pabalsts par bērniem bija jāizmaksā Apvienotajai Karalistei, nevis Latvijai. (Lieta SKA-195/2015).

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv