Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības, divas no lietām departamenta kopsēdē. Rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem un deviņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs un Ventspils brīvostas pārvalde.

AT Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu ar pieteikumu par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi. Rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.  

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības, divās lietās prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā iesniegta gan kasācijas sūdzība, gan protests.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 11.maijā mutvārdu procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības būvēt miltu un makaronu izstrādājumu ražotni Ventspils brīvostas teritorijā vietā, kurā atļautais teritorijas izmantošanas veids ir ostas termināļu apbūves teritorija ar palīgizmantošanu - rūpniecisko apbūvi. Pieteicēja iebilst pret to, ka Ventspils brīvostas pārvalde, kurai bija jālemj par būvniecības ieceres atļaušanu, nav uzklausījusi pieteicēju un izdarījusi lietderības apsvērumus, tādēļ iesniegums būtu nododams iestādei atkārtotai izskatīšanai. Administratīvā apgabaltiesa atzinusi, ka tiesai ir kompetence pašai izskatīt pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un pieteikumu noraidījusi. Pieteicēja uzskata, ka apgabaltiesa nav ievērojusi prasījuma robežas. (Lieta SKA-145/2015).

2)      Civillietu departaments 13.maijā mutvārdu procesā turpinās izskatīt lietu pieteikumā par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi. Iepriekšējā tiesas sēdē šī gada 28.janvārī tiesa apmierināja lidostas „Rīga” lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas „Rīga” nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Tiesa arī uzdeva pieteicējai „flyLAL” iesniegt pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

2008.gada 31.decembrī Lietuvas Apelācijas tiesa atstāja spēkā Viļņas apgabaltiesas lēmumu noteikt lidostas „Rīga” un AS „Air Baltic Corporation” īpašumu nepilnu 200 miljonu litu (40 765 320 latu) vērtībā arestu, ko bija pieprasījusi „flyLAL”, vainojot AS „Air Baltic Corporation” negodīgā konkurencē.

Latvijas Republikas Augstākā tiesa bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. Pēc Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā sprieduma saņemšanas, kurā sniegtas atbildes uz Augstākās tiesas jautājumiem, Augstākajai tiesai bija pamats atjaunot tiesvedību lietā. (SKC-5/2015).

3)      Administratīvo lietu departaments 13.maijā mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par Valsts ieņēmumu dienesta veiktā audita termiņa ievērošanu un iespējamā termiņa pārkāpuma sekām. Kā konstatējusi apgabaltiesa, Valsts ieņēmumu dienests atsevišķas izmeklēšanas darbības veicis laikā, kas sakarā ar informācijas pieprasījumu ārvalsts nodokļu administrācijai nebija ieskaitāms audita termiņā. Apgabaltiesa atzinusi, ka izmeklēšanas darbību laiks tomēr ir ieskaitāms audita termiņā, un tā rezultātā audits būtībā ir veikts ilgāku laiku, nekā to pieļauj likums. Tomēr, izvērtējot veikto izmeklēšanas darbību saturu un ietekmi uz audita rezultātā pieņemto lēmumu, apgabaltiesa šo procesuālo pārkāpumu atzinusi par nebūtisku un Valsts ieņēmuma dienesta lēmumu atstājusi spēkā. (Lieta SKA-102/2015).

4)      Administratīvo lietu departaments 13.maijā mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs lietu, kurā pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, kas pieņemts,veicot datu atbilstības pārbaudi. Ar lēmumu pieteicējai papildu samaksai valsts budžetā noteikts pievienotās vērtības nodoklis, nodokļa nokavējuma nauda, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis. Lēmums pamatots ar to, ka pieteicēja atskaitījusi priekšnodokli par darījumiem, kas faktiski nav notikuši, un tādēļ atskaitīšana veikta neatbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktam.

Lietā ir strīds par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamatotību, tostarp, arī par lēmuma pieņemšanas procesuālajiem aspektiem. Proti, atbilstoši judikatūrai līdzīgās situācijās, valsts var liegt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības vienīgi, ja nodokļu maksātājs zinājis vai tam vajadzēja zināt par iesaistīšanos nodokļu izkrāpšanā. Šāda apstākļa pierādīšanas kontekstā ir būtisks jautājums par to, kādā veidā nodokļu administrācija datu atbilstības pārbaudes ietvaros iegūst nepieciešamās ziņas par nodokļu maksātāja informētību par iesaistīšanos nodokļa izkrāpšanā, ja pārbaudes ietvaros atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 27.punktam tiek pārbaudīti vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā esošie dati. Līdz ar to Augstākajai tiesai vērtējams, vai datu atbilstības pārbaude ir piemērots nodokļu kontroles veids nodokļa maksātāja krāpšanās ar pievienotās vērtības nodokli pārbaudei un pierādīšanai. (Lieta SKA-355/2015).

5)      Administratīvo lietu departaments 14.maijā rakstveida procesā izskatīs SIA Veselības aprūpes nekustamie īpašumi kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēja ir valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Veselības aprūpes nekustamie īpašumi”, kas slēdz pakalpojumu līgumu par atkritumu savākšanu valstij piederošos medicīniskās aprūpes īpašumos. Lietā jākonstatē, vai valsts komercsabiedrība konkrētajos apstākļos ir uzskatāma par pasūtītāju Publisko iepirkumu likumu izpratnē. Proti, vai šādai sabiedrībai, iepērkot preces vai pakalpojumus, jāievēro minētajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, tā kā tas būtu jādara iestādei.

Tiesa atzina, ka veselības aprūpe ir valsts funkcija, bet valsts īpašumu, ko izmanto šīs funkcijas nodrošināšanai, apsaimniekošana ir šīs funkcijas atbalsta pasākums. Tā kā šī sabiedrība ir nodibināta, lai apsaimniekotu šos īpašumus, tā nedarbojas brīvā tirgū, bet darbojas funkcijas īstenošanas ietvaros, uz tās veiktiem iepirkumiem ir jāattiecina Publisko iepirkumu likums, tāpat kā tas būtu attiecināms, ja šos pakalpojumus iepirktu valsts iestāde. Tas ir noteicošais, tādēļ nav nozīmes, ka SIA  pēc formas ir komercsabiedrība un, iespējams, veic arī citu darbību, kas nav saistīta tieši ar valsts īpašuma apsaimniekošanu un kam tiešām ir komercraksturs.
Pieteicējas viedoklis ir, ka tā ir komercsabiedrība un tās darbības mērķis ir komerciāls, nevis valsts funkcija, tādēļ tā nav pasūtītājs. (Lieta SKA-18/2015).


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv