Senāta Administratīvo lietu departaments 22.decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts pieteicēja pieteikums atcelt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas piemēroto disciplinārsodu – izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita. Senāts atzina, ka apgabaltiesas vērtējums vairākos aspektos, tostarp par pieteicēja izteikumu būtību, ir pretrunīgs un nav pilnīgs. Minētie trūkumi faktisko apstākļu vērtējumā ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Lietā pieteicējs pārsūdzēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu par pieteicēja izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita, pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas piemēroto disciplinārsodu – izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita. Disciplinārsods ir piemērots par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 7., 46. un 67.pantā noteikto prasību, likuma „Par tiesu varu” 28.3panta otrās daļas, kā arī rupju Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa normu pārkāpumu. Proti, disciplinārsods pieteicējam ir piemērots par vairākiem pārkāpumiem, bet kasācijas sūdzībā pieteicējs ir izteicis argumentus tikai par vienu no tiem – rupju ētikas normu pārkāpumu. Rupjš ētikas normu pārkāpums saistīts ar pieteicēja sociālajos tīklos Facebook un Twitter, ziņu portālos, laikrakstā „Dienas bizness” un Latvijas Televīzijas raidījumā publiski paustajiem izteikumiem par citiem zvērinātiem advokātiem, tiesnešiem un ierēdņiem.

Izskatot pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts norāda, ka tiesas vērtējums par pieteicēja izteikumiem ir pretrunīgs. Administratīvā rajona tiesa pieteicēja izteikumus vērtējusi kā „ziņas”. Savukārt apgabaltiesa, kaut arī pievienojusies rajona tiesas spriedumam, vienlaikus norādījusi, ka pieteicēja izteikumi vērtējami kā „viedoklis”. Taču abiem izteikumu veidiem pastāv atšķirīgi tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu samērīguma vērtēšanas kritēriji. Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apgabaltiesas vērtējums par pieteicēja izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs.

Senāts norāda, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāvērtē visi lietas apstākļi kopumā, ieskaitot iesaistīto personu statusu (privātpersona, amatpersona, politiķis u.tml.), izteikumu saturu, kontekstu un veidu, kādā tie tika publiskoti, paturot prātā, ka sabiedriski nozīmīgu diskusiju nevar pakļaut pārāk augstiem patiesuma pārbaudes standartiem, savukārt apvainojošs viedoklis, kura patiesais mērķis nav godprātīga sabiedriski nozīmīgas diskusijas veicināšana, nav aizsargājams.

Senāts atzīst, ka ir konstatējamas kļūdas apstākļu vērtējumā par pārkāpuma atkārtotību. Senāts norāda, ka Ētikas komisijas lēmums nav disciplinārsods, tāpēc uz to nevar atsaukties, runājot par atkārtotu sodīšanu.

Senāts uzskata, ka apgabaltiesai jāvērtē arī tas, cik samērīgi, nosakot disciplinārsodu, ir ņemt vērā disciplinārsodu, kas piemērots vairākus gadus pirms izskatāmā gadījuma.

Lieta Nr. SKA-989/2020; A420124119

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv