Augstākās tiesas Krimināllietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu saistībā ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem. Rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto, aizstāvju vai cietušo kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienu lietu izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.  

Informācija par atsevišķām lietām:

1. Krimināllietu departaments 19.martā tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem lietā ar spēkā stājušos nolēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ģenerālprokuratūras prokurors uzsāka procesu sakarā ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem lietā, bet, tos izvērtējot, pieņemts lēmums pieteikumu noraidīt. SIA prokūrists šo lēmumu pārsūdzēja tiesā un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieteikumu apmierināja un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 657.panta 8.daļai pārsūdzēto lēmumu nosūtīja izskatīšanai Augstākajai tiesai. (Lieta SKK-J-43/2018).

 

2. Augstākā tiesa 2018.gada 23.martā rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegušas apsūdzētās aizstāve un cietušā pārstāve.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un 117.panta 9., 10.punkta (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), tas ir, par to, ka viņa veica slepkavības pastiprinošos apstākļos – personu grupā, mantkārīgā nolūkā – sagatavošanu. Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2014.gada 28.oktobrim), tas ir, par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, mantkārīgā nolūkā izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu galīgais sods apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana 10 gadi un 2 mēneši, policijas kontrole uz 1 gadu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz 3 gadiem.

No apsūdzētās par labu cietušajam piedzīta kaitējuma kompensācija par morālo aizskārumu 5000 euro un procesuālie izdevumi 847 euro.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētās aizstāvju un cietušā pārstāves apelācijas sūdzībām pirmās instances tiesas spriedumu atcēlusi daļā par apsūdzētās notiesāšanu pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un 117.panta 9., 10.punkta (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam); 318.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2014.gada 28.oktobrim); daļā par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu; daļā par procesuālo izdevumu 874 euro piedziņu.

Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un 117.panta 9., 10.punkta (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), tas ir, par to, ka viņa veikusi slepkavības pastiprinošos apstākļos – mantkārīgā nolūkā – sagatavošanu. Sods par šo nodarījumu apsūdzētajai noteikts, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 2.punktu, brīvības atņemšana uz 9 gadiem un ar policijas kontroli uz 1 gadu. Turklāt apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), tas ir, par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, mantkārīgā nolūkā izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm. Sods par šo nodarījumu apsūdzētajai noteikts, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, brīvības atņemšana uz 1 gadu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz 3 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana uz 9 gadiem un policijas kontrole uz 1 gadu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz 3 gadiem.

No apsūdzētās par labu cietušajam piedzīti procesuālie izdevumi 847 euro. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētās vainīgumu viņai inkriminētajās darbībās un par morālā kaitējuma apmēru (SKK-66/2018).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv