Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 24.maijā krimināllietā par uzbrukumu nīderlandiešu jūrniekam pie naktskluba Ventspilī 2014.gada maijā, atcēla Kurzemes apgabaltiesas spriedumu daļā par diviem apsūdzētajiem noteikto sodu par tīšu, smagu miesas bojājumu nodarīšanu un galīgo sodu un nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai.

Augstākā tiesa lēmumā norāda uz tiesu praksē nostiprinātām atziņām, ka jaunu Krimināllikuma 46.pantā ietverto apstākļu konstatēšana ir pamats soda mēra pārskatīšanai, ja sods bijis noteikts, neņemot vērā šos apstākļus. Arī juridiskajā literatūrā norādīts, ka, konstatējot atbildību pastiprinošos apstākļus, noziedzīgu nodarījumu izdarījušajai personai ir pamats piemērot bargāku sodu salīdzinājumā ar sodu, kas būtu piemērojams, atbildību pastiprinošajiem apstākļiem neesot. Minētais attiecināms arī uz atbildību pastiprinoša apstākļa izslēgšanu, kas ir pamats apsūdzētajam noteiktā soda mīkstināšanai.

Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izslēdzot no divu apsūdzēto apsūdzības atbildību pastiprinošu apstākli, nepamatoti nav mīkstinājusi apsūdzētajiem ar pirmās instances tiesas spriedumu noteikto sodu pēc Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 5.punkta un līdz ar to arī galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu.

Apsūdzībā norādīts, ka 2014.gada 11.maija naktī apsūdzētie apmeklēja naktsklubu ,,Kiss Club” Ventspilī. Apmēram plkst. 4.00 viņi, būdami alkohola reibumā, izgāja no naktskluba uz ielas, kur atradās vismaz trīs Nīderlandes Karalisko Jūras spēku jūrnieki un citas personas. Izmantojot kā ieganstu, viņuprāt, Nīderlandes jūrnieku nepiedienīgo uzvedību naktsklubā, apsūdzētie, huligānisku motīvu vadīti, pieskrēja pie viena no viņiem un viens apsūdzētais skrējienā vienu reizi iespēra jūrniekam pa galvu, bet otrs vismaz vienu reizi iespēra viņam pa ķermeni. Kad cietušais no saņemtajiem spērieniem nokrita, abi apsūdzētie katrs vismaz vienu reizi iespēra viņam pa galvu, bet trešais apsūdzētais pēc tam iesita ar roku pa vēderu.

Ar Ventspils tiesas spriedumu trīs apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņi rupji traucēja sabiedrisko mieru, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānismu), ja tā izdarīta personu grupā un saistīta ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu divi apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 5.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par dzīvībai bīstama miesas bojājuma  (smaga miesas bojājuma) tīšu nodarīšanu personu grupā. Trešais apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots par Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 5.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Ar pirmās instances tiesas spriedumu diviem apsūdzētajiem par iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem sods noteikts brīvības atņemšanas veidā ar policijas kontroli. Savukārt trešais apsūdzētais ar brīvības atņemšanas sodu notiesāts nosacīti. No visiem apsūdzētajie solidāri valsts labā piedzīta cietušajam izmaksāta valsts kompensācijas atlīdzība 670 euro un solidāri cietušā labā piedzīta kaitējuma kompensācija 13 880 euro.

Kurzemes apgabaltiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar prokurora apelācijas protestu un visu apsūdzēto aizstāvju apelācijas sūdzībām, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas atlīdzības 670 euro solidāru piedziņu no apsūdzētajiem valsts labā un daļā par kaitējuma kompensācijas 13 880 euro solidāru piedziņu no apsūdzētajiem cietušā labā. Apelācijas instances tiesa nolēma cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas atlīdzību valsts labā un kaitējuma kompensāciju cietušā labā kriminālprocesā nenoteikt. Pārējā daļā Ventspils tiesas spriedums atstāts negrozīts.

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv