Augstākās tiesas Krimināllietu departaments krimināllietā par iesaistīšanos teroristiskā organizācijā „Islāma valsts Irākā un Sīrijā” un piedalīšanos ārpus Latvijas Republikas notiekošā bruņotā konfliktā atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, nav izvērtējusi Krimināllikuma 89.1panta otrās daļas un 77.1panta konkurences vai kopības jautājumu, tādējādi pieļāvusi Krimināllikuma normu un Kriminālprocesa likuma normu būtiskus pārkāpumus.

Augstākā tiesa lēmumā norāda – lai noteiktu, vai Krimināllikuma 89.1panta otrajā daļā un 77.1pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu kopību vai pastāv šo normu konkurence, svarīgi noskaidrot vai viena norma (šaurāka satura norma) pēc visām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm iekļaujas otrā normā (plašāka satura normā) un šaurākās un plašākās normas sankcijas.

Atceļot apelācijas instances tiesas spriedumu un nosūtot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, Augstākā tiesa nesaskata Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmajā daļā paredzētos pamatus drošības līdzekļa grozīšanai, jo tiesas spriedums tiek atcelts juridiska jautājuma risināšanai, proti, vai pastāv noziedzīgu nodarījumu daudzējādība vai tiesību normu konkurence. Kasācijas instances tiesa piekrīt apelācijas instances tiesas secinājumam, ka, atrodoties brīvībā, apsūdzētais var izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus vai izvairīties no tiesas, ņemot vērā apsūdzības faktiskos apstākļus un apsūdzētā personību.

Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu (Lieta Nr. SKK-184/2018).

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 77.1pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņš prettiesiski piedalījās bruņotā konfliktā, tas ir, aktīvi piedalījās ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību un ir pretrunā Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus. Sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz 4 gadiem un probācijas uzraudzība uz 2 gadiem 6 mēnešiem. Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 89.1panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un attaisnots.

Rīgas apgabaltiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora apelācijas protestu un apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 77.1panta un  89.1panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, proti, par to, ka viņš iesaistījās tādā noziedzīgā organizācijā (apvienībā), kuras sastāvā ir vismaz piecas personas un kas izveidota nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci un mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu un izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti, kā arī piedalīšanos šīs organizācijas izdarītos noziegumos, turklāt prettiesiki piedalījās bruņotā konfliktā, tas ir, aktīvi piedalījās ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību un ir pretrunā Latvijas Republikai  saistošām  starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus. Sods par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētajam noteikts brīvības atņmšana uz 10 gadiem un 3 mēnešiem un probācijas uzraudzība uz 3 gadiem.

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv