Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 29.martā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētie – bijušais Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks un viņa vietnieks – atzīti par vainīgiem par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju. Atceltajā daļā Augstākā tiesa nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Augstākā tiesa apelācijas instances tiesas nolēmumu atcēla daļā par abu apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas par nelikumīgu ziedojumu veikšanu. Augstākā tiesa konstatēja, ka apsūdzētajiem celtā apsūdzība vienā epizodē par ziedojumu veikšanu ir neatbilstoša likumam. Turklāt Augstākā tiesa apelācijas instances tiesas nolēmumu atcēla daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju. Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi prokurora pieteiktās kaitējuma kompensācijas pamatojumu.

Apelācijas instances tiesas nolēmums, kas attiecas uz apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas par nelikumīgu prēmiju izmaksu, atstāts negrozīts.

Krimināllieta pret apsūdzētajiem tika ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radīja smagas sekas.

Kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumu bija iesniedzis viena apsūdzētā aizstāvis, otrs apsūdzētais iesniedza kasācijas sūdzību un tās papildinājumus.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 19.septembrī abus apsūdzētos atzina par vainīgiem  Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, tas ir, par to, ka viņi, būdami valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, prettiesiski veica ziedojumus, izraisot smagas sekas. Turklāt abi apsūdzētie atzīti par vainīgiem Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, tas ir, par to, ka viņi, būdami valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izdeva prettiesikus rīkojumus par prēmiju izmaksu, tādējādi izraisot smagas sekas. Pēc noziedzīgo nodarījumu kopības galīgais sods vienam apsūdzētajam noteikts naudas sods 120 minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 45 600 euro, otram apsūdzētajam noteikts nadas sods  90 minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 34 200 euro. No abiem apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija 270 345,64 euro apmērā, un no katra individuāli 207 856,27 euro un 378 750,18 euro apmērā.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu abi apsūdzētie atzīti par nevainīgiem divos Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumos un attaisnoti.

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv