Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 24.augustā atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 29.janvāra spriedumu, ar kuru trīs pašvaldības SIA Ventspils siltums bijušās darbinieces attaisnotas apsūdzībās par vairāk nekā miljona eiro piesavināšanos no uzņēmuma kases. Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka uzrādītā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām. Tāpat Augstākā tiesa par neatbilstošu atzinusi apgabaltiesas secinājumu, ka apsūdzība balstīta uz pieņēmumiem par konkrētu cietušajai pašvaldības SIA Ventspils siltums nodarītā mantiskā kaitējuma apmēru.

Tādējādi Augstākā tiesa secinājusi, ka apelācijas instances tiesa, attaisnojot apsūdzētās sakarā ar to, ka viņu nodarījumā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva, savus secinājumus par apsūdzības neatbilstību Kriminālprocesa likuma 405.pantam nav pamatojusi ar apsūdzības satura izvērtējumu, bet gan ar tās pamatotības izvērtējumu. Vienlaikus Augstākā tiesa konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav vērtējusi Krimināllikuma 179.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – piesavināšanās – sastāva pazīmes. Attaisnojot apsūdzētās sakarā ar noziedzīgā nodarījuma sastāva neesamību viņu darbībās, apelācijas instances tiesa spriedumā nav norādījusi, kāpēc tā noraida apsūdzības pierādījumus, kas pārbaudīti pirmās instances tiesā un izvērtēti notiesājošā spriedumā.

Augstākā tiesa nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Apsūdzība pašvaldības SIA Ventspils siltums bijušajām darbiniecēm – kasierei, Abonentu daļas vadītājai un galvenajai grāmatvedei – celta par to, ka viņas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās prettiesiski ieguva un izšķērdēja svešu mantu lielā apmērā, būdamas personas, kurām šī manta uzticēta un kuru pārziņā tā atradās. Saskaņā ar celto apsūdzību apsūdzētās 2005.gada beigās vai 2006.gada sākumā, mantkārīgu motīvu vadītas, vienojās prettiesiski piesavināties mantu – daļu no fizisko personu veiktajām iemaksām par patērēto siltumenerģiju pašvaldības SIA Ventspils siltums galvenajā kasē un grāmatvedībā. Attiecīgajā laika periodā saņemto iemaksu kopsumma tika iegrāmatota, atsevišķi uzrādot saņemto skaidro naudu, kā arī naudu, kura tika piesavināta. Tādējādi apsūdzētās laika periodā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2010.gada rudenim pavisam kopā piesavinājās vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Ventspils tiesa 2016.gada 26.aprīlī apsūdzētās atzina par vainīgām uzrādītajā apsūdzībā. Vienai apsūdzētajai tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu. Pārējām divām apsūdzētajām piesprieda brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem un brīvības atņemšana uz trim gadiem – abos gadījumos bez mantas konfiskācijas. Tāpat pirmās instances tiesa noteica, ka visām trim bijušajām uzņēmuma darbiniecēm solidāri jāatlīdzina SIA Ventspils siltums nodarītie zaudējumi 1 006 591,37 eiro apmērā. Atsevišķi divām apsūdzētajām solidāri jāatlīdzina uzņēmumam vēl 39 001,70 eiro.

Augstākā tiesa lietu rakstveida procesā izskatīja sakarā ar prokurora kasācijas protestu un cietušās – SIA Ventspils siltums – kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu. (Lietas Nr. SKK-269; 11151078510).

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv