Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienots klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Apsūdzētajam sakarā ar grozīto apsūdzību apelācijas instances tiesā ir tiesības mainīt savu attieksmi pret to, neatkarīgi no tā, ka prokurora uzturētajā apsūdzībā pirmās instances tiesā viņš bija savu vainu vaļsirdīgi atzinis un izdarīto nožēlojis un tiesa to bija atzinusi par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli.

Apelācijas instances tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 498.pantam ir jānoskaidro apsūdzētā attieksme pret grozīto apsūdzību un atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai jāizvērtē to kā sodu ietekmējošu apstākli. Tas, vai apsūdzētā vārdiski izteiktā vainas atzīšana atbilst Krimināllikuma 47.pantā noteikto atbildību mīkstinošo apstākļu jēgai, tiesai  ir jāvērtē saistībā ar prokurora tiesā uzturētās apsūdzības faktiskajiem apstākļiem.

Nekonstatējot atbildību mīkstinošu apstākli – savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu –, apelācijas instances tiesai, lemjot par sodu ietekmējošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu, jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 562.pantā noteiktais apjoms un ietvari, kādos lieta tiek iztiesāta apelācijas instances tiesā, un Kriminālprocesa likuma 565.pantā noteiktā apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma taisīšanā, proti, ka smagāka soda noteikšana apelācijas instances tiesā apsūdzētajam pieļaujama tad, ja prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu.

Tēze:
Izlemjot jautājumus, vai apsūdzētajam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, un, kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts, tiesa iztiesāšanā var pārkvalificēt apsūdzētā izdarītās darbības, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā noteikto tiesas tiesību izmantošana, kad tam ir tiesisks pamats, ir nepieciešama, lai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 1.pantam nodrošinātu efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Tēze:
Sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības tiek noteikts, likumā noteiktajā kārtībā saskaitot tos sodus, kas piespriesti par katru noziedzīgo nodarījumu. Līdz ar to arī visi labvēlīgie likuma nosacījumi, tajā skaitā Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punkts, piemērojami, nosakot sodu par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nevis nosakot sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)