Krimināllietu departamentā

Drukas versija
22. maijs, 2019

Stājas spēkā notiesājošais spriedums autovadītājam par zēna notriekšanu Saulkrastos

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 22.maijā nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par zēna notriekšanu uz gājēju pārejas 2013.gada decembrī Saulkrastos. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo, izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, Senātam neradās šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 4.februāra spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un 10 mēnešiem, atņemot automašīnas vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Ar spriedumu nolemts no apsūdzētā par labu cietušajam piedzīt 30 000 euro morālā kaitējuma kompensāciju. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Senāts lietu izskatīja sakarā ar apsūdzētā un viņa aizstāvju iesniegtām kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. (Lieta SKK-349/2019; 11520090713).
16. maijs, 2019

Senāts: attaisnojot apsūdzēto, attiecībā uz vienu noziedzīgu nodarījumu nevar būt divi pretrunīgi attaisnošanas pamati

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 15.maijā atcēla Latgales apgabaltiesas 2018.gada 6.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētais attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja tās saistītas ar vardarbību. Senāts, atsaucoties uz jau iepriekš tiesu praksē norādītām atziņām, lēmumā atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, ja tajā attiecībā uz vienu noziedzīgo nodarījumu norādīti divi pretrunīgi apsūdzētā attaisnošanas pamati. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.
3. maijs, 2019

Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: aprīlī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti trīs Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
18. aprīlis, 2019

Par 25.aprīlī izskatāmu lietu

Krimināllietu departaments 25.aprīlī rakstveida procesā skatīs krimināllietu, kur par Rīgas apgabaltiesas spriedumu kasācijas sūdzības iesnieguši trīs apsūdzētie un viņu aizstāvji.
3. aprīlis, 2019

Stājas spēkā attaisnojošais spriedums apsūdzībā par nelegālu datorprogrammu izmantošanu

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 3.aprīlī nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par nelegālu datorprogrammu izmantošanu. Senāts konstatēja Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā paredzēto pamatu atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 20.jūnija spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 148.panta 3.daļas. Senāts lietu izskatīja sakarā ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores iesniegto kasācijas protestu. (Lieta SKK-32/2019; 11816015611).
1. aprīlis, 2019

Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: martā klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti pieci Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
26. marts, 2019

Senāts: vienošanās procesā cietušajam ir tiesības saņemt kaitējuma kompensāciju no visām personām, kuras ir atzītas par vainīgām viena un tā paša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 25.martā atcēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru apstiprināta vienošanās starp prokuroru un apsūdzētajiem par vainas atzīšanu un sodu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Senāts, izskatot cietušā lietā – Valsts ieņēmumu dienesta – kasācijas sūdzību par noslēgto vienošanos, atzina, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka, lemjot jautājumu par kaitējuma kompensācijas piedziņu no vairākiem apsūdzētajiem, kuri kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, piemērojams Civillikuma 1675.pantā noteiktais, ka vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to nodarīts.
25. marts, 2019

Par izskatāmām lietām no 25. līdz 29.martam

Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienu lietu izskatīs sakarā ar pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu. 
1. marts, 2019

Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: februārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti četri Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
21. februāris, 2019

Senāts: prokuroram, slēdzot vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, jāpanāk vienošanās arī par īpašo mantas konfiskāciju

Senāta Krimināllietu departaments 19.februārī atstāja negrozītu Vidzemes rajona tiesas lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai. Senāts lēmumā atzīst, ka prokuroram, slēdzot vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu un piemērojot Krimināllikuma VIII2 nodaļā paredzēto īpašo mantas, kas pieder apsūdzētajam, konfiskāciju, jānodrošina apsūdzētās personas tiesības uz taisnīgu tiesu un jāpanāk vienošanās arī par īpašo mantas konfiskāciju, neskatoties uz to, ka Kriminālprocesa likuma normās šāda vienošanās tieši nav paredzēta.