Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 18.jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 20.decembra spriedumu, ar kuru apsūdzētā atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20. panta otrās daļas un Krimināllikuma 117. panta 9. punkta un attaisnota. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāts lietu kasācijas kārtībā skatīja sakarā ar prokurora kasācijas protestu un cietušās un viņas aizstāvja kasācijas sūdzību.

Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo saskatīja Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmu atcelšanu. Augstākā tiesa lēmumā norāda jau uz agrāk izteiktu atziņu, ka tiesneša piedalīšanās kriminālprocesā, kurā viņš iepriekš pieņēmis procesuālu lēmumu, uzskatāma par Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtās daļas 1.punkta pārkāpumu. Kasācijas instances tiesa norāda, ka, pieņemot konkrētu procesuālu lēmumu, tiesnesis izsaka iepriekšēju vērtējumu par jautājumiem, kas var būt būtiski lietas iztiesāšanā. Turklāt, pieņemot kādu procesuālu lēmumu, tiesnesis jau faktiski ir iepazinies ar krimināllietas materiāliem, guvis pietiekamu pārliecību konkrēta procesuāla lēmuma pieņemšanai un izteicis viedokli par turpmāku procesa virzību. Atkārtota piedalīšanās lietas izskatīšanā var radīt šaubas par tiesneša objektivitāti.

Iepriekš lieta jau skatīta kasācijas kārtībā, kad Augstākā tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 19.decembra spriedumu, ar kuru  apsūdzētā tika atzīta par vainīgu sava vīra slepkavības organizēšanā mantkārīgā nolūkā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 9 gadiem. Augstākā tiesa tad atzina, ka apelācijas instances tiesa nav norādījusi  un analizējusi pierādījumus, kas apstiprina noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses obligātu pazīmi – mantkārīgu nolūku. Kā arī, atzīstot apsūdzēto par vainīgu slepkavības organizēšanā, apelācijas instances tiesa nebija norādījusi un analizējusi pierādījumus, kas apstiprina, ka apsūdzētā būtu organizējusi sava vīra slepkavību. Kasācijas instances tiesa arī norādīja, ka ir būtiski noskaidrot katras personas lomu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Apsūdzētajai apsūdzība celta par sava vīra slepkavības organizēšanu pastiprinošos apstākļos. Noziedzīgais nodarījums izdarīts mājas kāpņutelpā Aviācijas ielā Rīgā 2010.gada martā.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 117.panta 9.punkta. Pirmās instances tiesa sodu noteica brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.

Lieta SKK-353/2019; 11511000210

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv