Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 16.aprīlī daļēji apmierināja prasību pret Latvijas valsti LR Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS „Starptautiskā lidosta Rīga”” par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu. Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 328 098,22 EUR, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam 328 098,22 EUR un tiesas izdevumus 6634,93 EUR, kopā 662 831,37 EUR.  Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 30.aprīlī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

AT Civillietu tiesu palāta lietu apelācijas kārtībā skatīja atkārtoti, jo AT Senāta Civillietu departaments (tagad – Civillietu departaments) 2013.gada 5.jūnijā atcēla apelācijas instances tiesas 2010.gada 20.maija spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai AT Civillietu tiesu palātā. Kasācijas instances tiesa toreiz atzina, ka brīdī, kad lieta tika izskatīta apelācijas instances tiesā, vēl nebija taisīts ECT Lielās palātas spriedums lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju”, kurā sniegts izvērsts vērtējums par īpašuma un zemes reformu Latvijā un atsevišķām personām atjaunotām īpašuma tiesībām uz konkrētu zemesgabalu. Kasācijas instances tiesa atzina, ka ECT spriedumā lietā „Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju” paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami abos līdzīga rakstura strīdos, dod pamatu izvērtēt šo atziņu piemērošanu arī izskatot prasītājas prasību.

Prasītājai 1994.gada augustā nostiprinātas īpašuma tiesības Rīgas rajona Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz nekustamo īpašumu, kas sastāvējis no diviem zemes gabaliem ar kopējo platību 20,22 ha. 1997.gada 5.februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēmusi likumu „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām VLU „Rīga” teritorijā”, kas paredzējis atsavināt bijušo īpašnieku un to mantinieku zemes īpašumus 242,6467 ha platībā. Prasītājas nekustamais īpašums 12,6573 ha platībā ticis iekļauts atsavināmo zemju sarakstā un atlīdzība par atsavināmo zemi vienpusēji noteikta Ls 1811,26 apmērā. Nosakot šo atlīdzības apmēru, piemēroti 1996.gada 19.decembra grozījumi Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā „Par Latvijas Republikas likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību”, kuru 2.punkta otrajā daļā noteikts, ka, atsavinot valsts vai sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu, uz kuru atjaunotas bijušā īpašnieka īpašuma tiesības, zemes reformas laikā, atlīdzības apmērs nosakāms naudā, bet ne lielāks kā nekustamā īpašuma novērtējums zemesgrāmatā vai kadastra dokumentos, kuri sastādīti pirms 1940.gada 22.jūnija, un kuros norādīta nekustamā īpašuma vērtība. Prasītāja uzskata, ka valsts ir aizskārusi viņas mantiskās tiesības, nesamaksājot taisnīgu atlīdzību par atsavināto īpašumu, rīkojoties nekonsekventi un pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Prasītāja, precizējot prasības summu apelācijas instances tiesā, lūdza tiesu piedzīt kompensāciju Ls 232 400 apmērā, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam Ls 232 400 apmērā un ar patēriņa pieaugumu (inflācijas) radīto zaudējumu summu Ls 71 811,60. Kopējā prasības summa 763 529,52 EUR (jeb Ls 536 611,60).

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 1.oktobrī prasību noraidīja.

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses skeretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv